Krievijas taktika mainās, jo tiek gūtas mācības no militārajām neveiksmēm karā Ukrainā. Krievijas zaudējumu apmērs 2022. gadā apvienojumā ar Ukrainai piešķirtajām NATO sistēmām, ar kurām tie iepriekš nebija saskārušies, ir izraisījis būtiskas novirzes Krievijas kara doktrīnās.
Lielbritānijas domnīcas “Royal United Services Institute” (RUSI) pētnieki ir izpētījuši okupantu karaspēka taktikas izmaiņas kara gaitā. Šī ziņojuma mērķis ir izpētīt, kā Krievijas bruņotie spēki ir pielāgojuši savu taktiku karā Ukrainā un kādas problēmas tas ir radījis Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Krievijas kājnieku taktika ir mainījusies no mēģinājumiem izvietot vienotas bataljonu taktiskās grupas kā apvienotas kaujas vienības uz atsevišķām vienībām ar konkrētiem uzdevumiem. Priekšējās līnijas kājnieki lielākoties tiek izmantoti pozīciju noturēšanas un aizsardzības operācijās. Tāpat ir atsevišķa kājnieku vienība, kura tiek izmantota nepārtrauktai apšaudei, lai vai nu identificētu ukraiņu pozīcijas, uz kurām pēc tam vēršas specializēta kājnieku triecienvienība, vai arī lai atrastu vājās vietas ukraiņu aizsardzībā, kuras prioritārā kārtā būtu jāizmanto uzbrukumam. Zaudējumi šajās funkcijās ir sadalīti ļoti nevienmērīgi.
Galvenā vājā vieta krievu kājnieku vienībās ir zema morāle, kas noved pie vājas sadarbības starp vienībām.
Krievijas inženieru vienības ir izrādījušās vienas no spēcīgākajām Krievijas armijas nozarēm. Krievijas inženieri ir būvējuši sarežģītus šķēršļus un nocietinājumus visā frontē. Tas ietver betona tranšejas un bunkurus, prettanku grāvjus un sarežģītus mīnu laukus. Krievi mīnu izvietošanu pielieto ļoti plaši, un tajā tiek izmantotas gan prettanku, gan pretkājinieku mīnas. Turklāt kājnieku mīnas bieži vien tiek izvietotas ar vairākiem palaišanas mehānismiem, lai sarežģītu to neitralizēšanu. Šie aizsardzības līdzekļi ir liels taktiskais izaicinājums Ukrainas uzbrukuma operācijām.
Krievijas bruņutehnika reti tiek izmantota, lai mēģinātu pārraut frontes pozīcijas. Tā vietā bruņutehnika lielākoties tiek izmantota kā uguns atbalsta līdzeklis, lai nodrošinātu precīzu uguni pret Ukrainas pozīcijām. Krievija ir sākusi izmantot termālo maskēšanu uz saviem transportlīdzekļiem un, izmantojot virkni citu modifikāciju un taktiku, ir ievērojami samazinājusi tanku pamanāmību no attāluma. Turklāt šie pasākumi ir samazinājuši dažādu prettanku vadāmo raķešu (ATGM) efektivitāti attālumā, kas pārsniedz 1400 m.
Krievijas artilērija ir sākusi būtiski pilnveidot izlūkošanas triecienkompleksu pēc tam, kad 2022. gada jūlijā ar vadāmajām raķešu sistēmām (GMLRS) tika iznīcināti tās munīcijas krājumi, vadības un kontroles infrastruktūra. Tā rezultātā ir panākta daudz ciešāka vairāku bezpilota lidaparātu integrācija, kas tieši atbalsta komandierus, kuri ir pilnvaroti pielietot uguni. Krievijas artilēristi ir arī uzlabojuši spēju šaut no vairākām pozīcijām, kā arī šaut un pārvietoties, tādējādi samazinot iespējamību prettriecienam. Šķiet, ka galvenā sistēma, kas nodrošina šo koordināciju, ir sistēma “Strelets”. Krievija apšaudēs šobrīd vairāk izmanto 120mm mīnmetējus, kas nozīmē, ka 152mm mīnmetēji un to lādiņi ir izsmelti.
Krievijas elektroniskā karadarbība (EW) joprojām ir spēcīga, un katrā 10 km frontes posmā ir aptuveni vismaz viena šāda sistēma. Šīs sistēmas ir lielā mērā vērstas uz bezpilota lidaparātu iznīcināšanu. Ukrainas bezpilota lidaparātu zaudējumi joprojām ir aptuveni 10 000 mēnesī. Tāpat Krievijas EW, iespējams, reāllaikā pārtver un atšifrē arī Ukrainas “Motorola” 256 bitu šifrētās taktiskās sakaru sistēmas, ko plaši izmanto Ukrainas bruņotie spēki.
Tagad, kad Krievijas pretgaisa aizsardzība ir izvietota kontrolētās un pienācīgi aizsargātās pozīcijās, ir ievērojami palielinājusies arī tās efektivitāte. Lai gan Krievijai pastāvīgi ir bijis grūti reaģēt uz jauniem draudiem, laika gaitā tā ir pielāgojusies. Ukrainas bruņotie spēki tagad uzskata, ka Krievijas pretgaisa aizsardzība spēj pārtvert daļu GMLRS raķešu.
Krievijas aviācijas darbības joprojām ir ierobežotas, jo kara gaitā tā arī nav izdevies pārņemt gaisa telpas kontroli. Krievijas Gaisa un kosmosa spēki joprojām ir problēma un nopietns drauds Ukrainas spēku pretuzbrukumam.
Pēc Krievijas vadības un kontroles infrastruktūras iznīcināšanas 2022. gada jūlijā Krievijas bruņotie spēki atvilka galvenos štābus no GMLRS darbības zonas un izvietoja tos nocietinātās struktūrās. Tie arī pieslēdza tos Ukrainas civilajam telekomunikāciju tīklam, tādējādi padarot tos grūtāk identificējamus. Taču tajā pašā laikā Krievijas spēki lielākoties paļaujas uz nešifrētām analogajām militārajām radiostacijām, kas nozīmē, ka okupantiem pietrūkst labi apmācītu sakarnieku.
Šis pārskats par Krievijas pielāgošanos atklāj, ka tā spēj pilnveidot un attīstīt savu galveno sistēmu izmantošanu. Ir pierādījumi par centralizētu procesu, kurā tiek identificēti trūkumi un izstrādāti to novēršanas pasākumi. Šis process netiek realizēts preventīvi, rezultātā struktūra laika gaitā kļūst labāka, bet tai ir grūtības paredzēt jaunus draudus jau iepriekš. Ja Ukrainai izdosies izjaukt Krievijas aizsardzību un uzspiest tai dinamisku karadarbību, Krievijas vienības, visticamāk, ātri zaudēs koordināciju.
Avots: sargs.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Es jau no pagājušā gada februāra beigām skatoties abu pušu info telpā visu laiku gaidīju, ka šeit pienāks tas brīdis, kad tomēr būs jāstāsta ka tā tomēr nav, ka Krievijas armija vāja un ukraiņi uzvar. Tādu basņu nevar mūžīgi stāstīt. Ukraiņus tur jau no paša sākuma viņi ir tā iztesuši, ka par to te visi klusē. Te neviens pat nerunā par to cik Ukrainā mobilizācijas, un ka joprojām cilvēkus ķer uz ielām. Pilns tiktoks un telegrams ar video no Ukrainas. Ne jau par velti nobloķēja Krievijas info telpu Latvijā. Ne jau par velti no Ukrainas vīriešus nelaiž ārā. Par to… lasīt vēl »