Tuvākajos mēnešos alianse paātrinās centienus uzkrāt ekipējumu gar alianses austrumu robežu un izraudzīsies desmitiem tūkstoš karavīru, kas īsā laikā varētu steigties palīgā sabiedrotajiem. Šis solis ir paredzēts, lai atturētu Krieviju no kara paplašināšanas ārpus Ukrainas. Tomēr, lai to īstenotu, NATO ir jāpārliecina atsevišķas valstis, lai tās atvēlētu papildu līdzekļus karavīriem, to apmācībai, labākai infrastruktūrai un, kas ir vissvarīgākais, lielam daudzumam dārgu ieroču, ekipējuma un munīcijas, vēsta “Politico”.
Tā kā valstis jau tagad ir nobažījušās par saviem munīcijas krājumiem un Ukrainai ir akūti nepieciešams vēl vairāk munīcijas un ieroču, ir risks, ka ne visas NATO sabiedrotās valstis pildīs savus solījumus sniegt ieguldījumu alianses jaunajos plānos.
“Ja nebūtu kāds, kas visiem norāda, ko ņemt līdzi uz ballīti, tad visi ņemtu līdzi kartupeļu čipsus, jo kartupeļu čipsi ir lēti un viegli iegūstami,” sacīja bijušais ASV aizsardzības ministra palīgs Eiropas un NATO politikas jautājumos Džeimss Taunsends.
Tas ir izaicinājums, ar ko NATO ir saskārusies jau agrāk, un eksperti baidās, ka tas varētu kļūt par pastāvīgu problēmu Rietumu aliansei. Lai gan ASV un ES izstrādā plānus, kā ātri sagādāt vairāk ieroču, krājumu atjaunošanas process neizbēgami prasīs laiku.
Tas varētu kaitēt NATO centieniem. Alianses bruņoto spēku vadība jau šajā pavasarī iesniegs atjauninātus reģionālās aizsardzības plānus, kas paredzēti, lai palīdzētu no jauna noteikt, kā alianse aizsargās savu vienu miljardu iedzīvotāju. Amatpersonas lēš, ka jaunā modeļa īstenošanai būs nepieciešams līdz 300 000 NATO karavīru.
“Es domāju, ka jums ir vajadzīgi vēl spēki, lai stātos pretī šī brīža Krievijai,” sacīja kāda augsta ranga NATO militārā amatpersona, uzsverot, ka ir nepieciešami ievērojami “vairāk karavīru” un jo īpaši vairāk spēku “gatavībā”.
Ir vairāki “gatavības” līmeņi. Pirmo līmeni, kas varētu sastāvēt no aptuveni 100 000 karavīru, kuri būtu gatavi iesaistīties 10 dienu laikā, varētu piesaistīt no Polijas, Norvēģijas un Baltijas valstīm (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas), sacīja bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs aizsardzības politikas un spēku plānošanas jautājumos Heinrihs Brauss. Tajā varētu tikt iekļautas arī daudznacionālās kaujas grupas, ko alianse jau ir izveidojusi.
Otrais gatavības līmenis atbalstītu šos karavīrus, kuri būtu gatavi izvietošanai no tādām valstīm kā Vācija 10 līdz 30 dienu laikā. Taču process varētu būt sarežģīts. Kāpēc? Jo pārvietošanai ir nepieciešams daudz cilvēku, ekipējuma, apmācības un naudas.
Dažām militārajām struktūrām būs jāpastiprina savi rekrutēšanas centieni. Daudziem sabiedrotajiem būs jāpalielina aizsardzības izdevumi. Un visiem būs jāpērk vairāk ieroču, munīcijas un ekipējuma.
Bijušais ASV armijas Eiropā komandieris, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess skaidro, ka “gatavība” būtībā nozīmē, “vai jums ir viss, kas nepieciešams, lai nodrošinātu vienības veikt savus uzdevumus. Piemēram, artilērijas bataljonam ir jāizšauj X šāvienu gadā, lai uzturētu savu kvalifikācijas līmeni,” viņš sacīja.
Tāpat valstīm ir jāspēj atrast uzņēmumi, kas spētu ātri un kvalitatīvi ražot pietiekamu daudzumu artilērijas šāviņu un munīcijas.”Mums ir tendence mēģināt uzkrāt munīciju tikai par lētu cenu, kas ir ļoti nepareizi. Es domāju, ka mūsu sabiedroto problēmas NATO ir vēl akūtākas, jo daudzas valstis bieži paļaujas uz ASV kā uz sava veida lētu atbalstu,” sacīja Steisija Petijdžona, “Jaunā Amerikas drošības centra” aizsardzības programmas direktore.”
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vairākkārt uzsvēris, ka NATO pēdējos mēnešos ir pastiprinājis darbu pie ražošanas un alianse strādā pie jaunām prasībām attiecībā uz munīciju krājumiem. “Pašreizējais patēriņa līmenis, salīdzinot ar pašreizējo ražošanas jaudu, ir ļoti augsts.”
NATO pārbaudījums notiks šovasar, kad alianses 30 dalībvalstu vadītāji tiksies Lietuvā. Daži sabiedrotie jau ir atzinuši, ka NATO vajadzību apmierināšanai būs vajadzīgi daudz lielāki ieguldījumi.
“Nepieciešams lielāks ātrums gan materiālu, gan personāla, gan infrastruktūras ziņā,” laikrakstam “Bild am Sonntag” sacīja neatkarīgās Bruņoto spēku asociācijas vadītājs, vācu pulkvedis Andrē Vistners.
Viņš teica, ka, piemēram, Vācijas bruņotie spēki pilda tiem uzticētos uzdevumus, “taču tas nav nekas salīdzinājumā ar to, kas mums būs jādod NATO nākotnē”.
Un, lai gan Berlīnes rīcībā šobrīd ir plaši izslavētais 100 miljardu eiro lielais modernizācijas fonds, līdz šim nav iztērēts ne cents no šīs naudas, šonedēļ paziņoja Vācijas bruņoto spēku parlamentārā komisāre Eva Hēgla.
NATO līderi 2014. gadā apņēmās desmit gadu laikā tērēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta. Jūlijā Viļņas samitā līderiem būs jālemj par jaunu mērķi.
“Divi procenti kā minimums”, šķiet, šobrīd ir debašu “smaguma centrs”, sacīja kāda augsta ranga NATO amatpersona, vienlaikus brīdinot, ka “divi procenti nebūtu pietiekami”.
Otrs jautājums ir par iemaksu līdzsvaru. Amatpersonas un eksperti sagaida, ka lielāko daļu augstas gatavības karavīru nodrošinās Eiropas sabiedrotie. Taču tas nozīmē, ka Eiropas valstu valdībām būs jāpalielina centieni rekrutēšanā un apmācībā, kamēr Vašingtona risinās Ķīnas radītos izaicinājumus.
Avots: sargs.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lai varētu tikt pie naudas pirmajā etapā vajag sabiedēt cilvēkus. Ja es būtu armijnieks, tad arī biedētu, ka vajag naudu, ka ja nebūs naudas, nāks Putins. Uzminat ko darītu kad finanses tiktu piešķirtas? – Pareizi, risinātu problēmu, kā finanses dabūt savā kabatā.
Ja kāds Latkrievijā sāks stiprināt austrumu flangu, es pret viņu nejavējoties safabricēšu kriminālprocesu. Tā pat kā pret Martukānu un Pujātu