Kā izvairīties no specdienestu kiberspiegošanas – SAB ieteikumi iedzīvotājiem

hakeri

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) izstrādājis un savā mājaslapā publicējis iedzīvotājiem paredzētus ieteikumus, lai izvairītos no specdienestu organizētas kiberspiegošanas.

SAB norāda, ka ārvalstu izlūkdienesti arvien intensīvāk izmanto kibertelpu izlūkošanas informācijas iegūšanai. “Arī tu vari būt mērķis, jo tavs darbs un tev pieejamā informācija ir interesanta izlūkdienestiem. Nenovērtē sevi par zemu!” teikts SAB informatīvajā materiālā.

Mērķtiecīgi izstrādāti un īpaši pieskaņoti kiberuzbrukumi var tikt vērsti gan pret iestādes, gan personīgajām mobilajām iekārtām un datoriem. Mērķis – piekļūt informācijai, kas tiek apstrādāta datoros, e-pastu sarakstē, tālruņos un planšetēs. SAB brīdina, ka brīdī, kad piekļuve šīm ierīcēm ir iegūta, tā tiek uzturēta ilgstoši un nemanāmi.

SAB vērš uzmanību: lai atlasītu potenciāli interesējošās personas un detalizēti tās analizētu, ārvalstu izlūkdienesti izmanto sociālos tīklus. Tur savāktā informācija tiek izmantota, lai izstrādātu tālākas darbības – kontaktētos ar cilvēku klātienē vai sāktu sazinu internetā.

“Mobilās iekārtas – tālruņi, planšetes, portatīvie datori, viedpulksteņi un citas viedierīces – var tevi izsekot, noklausīties un filmēt. Neņem līdzi mobilās iekārtas, kad risini sensitīvus, privātus vai profesionālus jautājumus,” brīdina SAB.

SAB vērš uzmanību, ka pilnībā drošu mobilo iekārtu nav. Jebkura ražotāja iekārtās un lietotnēs ir drošības nepilnības, ko spēj izmantot ārvalstu izlūkdienesti. SAB iesaka izvērtēt, kādas lietotnes tiešām ir nepieciešamas un kādām iekārtas funkcijām tās prasa piekļuvi. Piemēram, ja telefona lukturīša aplikācija prasa piekļuvi kontaktu sarakstam, tad nav ieteicams to izmantot.

SAB iesaka saglabāt piesardzību un neizpaust sensitīvu informāciju, lietojot “Whatsapp”, “Viber”, “Signal”, “Telegram” un citas saziņas aplikācijas, jo neviena no tām nav pilnībā droša.

Tāpat birojs rosina izslēgt bezvadu savienojumu un atrašanās vietas noteikšanas funkcijas, kad tās nav nepieciešamas.

Speciālisti arī iesaka neizmantot bezvadu internetu publiskās vietās – viesnīcās, lidostās, kafejnīcās un citās vietās. Ārvalstu izlūkdienesti var izmantot šo platformu, lai iegūtu kontroli pār mobilo iekārtu, kas tiks saglabāta arī pēc tam, kad konkrēto “Wi-Fi” vairs nelietos.

SAB atgādina par nepieciešamību regulāri veikt mobilo iekārtu un lietotņu atjaunināšanu, bet mobilajās iekārtās jāaktivizē funkciju ierīces satura šifrēšanai.

“lzvērtē situāciju, vai atstāt savas mobilās iekārtas bez pieskatīšanas. Esi īpaši piesardzīgs, apmeklējot valstis, kas nav NATO un ES dalībnieces,” teikts SAB rekomendācijās.

SAB norāda, ka nebūtisku sīkumu nav, tāpēc nepieciešams iedziļināties visos drošības un privātuma iestatījumos, kā arī pārdomāt, cik plašam personu lokam ļaut sekot līdzi savām aktivitātēm sociālajos tīklos.

SAB norāda, ka sociālajos tīkos ziņas par dzīvesvietu, darbavietu, ģimenes stāvokli, absolvētajām mācību iestādēm var izmantot ārvalstu izlūkdienesti, lai veiktu personas padziļinātu izpēti.

Iedzīvotājiem ir jārēķinās, ka profils var tikt “uzlauzts” un pilnīgi privātu aktivitāšu sociālajos tīklos nav. Tāpat ārvalstu izlūkdienesti sociālajos tīklos veido viltus profilus un var uzdoties par personai zināmiem cilvēkiem, lai iekļūtu to draugu lokā.

“Seko līdzi, ko par tevi, tavu ģimeni un darba vietu var uzzināt, pētot radinieku, draugu un kolēģu sociālo tīklu aktivitātes,” norāda SAB.

Ņemot vērā minēto SAB rosina klasificētu informāciju apstrādāt tikai tam paredzētās informācijas sistēmās, kā arī rūpīgi izsvērt sensitīvas informācijas apstrādi internetam pieslēgtās iekārtās un tās pārrunāšanu pa tālruni.

SAB iesaka nelietot privātās iekārtas darba vajadzībām, ja tas nav saskaņots ar tavas iestādes IT drošības speciālistu. Piemēram, nepieciešams konsultēties, vai drīkst lietot privāto viedtālruni, lai piekļūtu darba e-pastam, vai izmantot privāto datoru profesionālām vajadzībām.

Katrai iekārtai, informācijas sistēmai, e-pastam, sociālajiem tīkliem un internetbankai nepieciešams lietot atšķirīgu paroli, regulāri tās jāmaina un jāveido pietiekami sarežģītas.

SAB rosina nelietot svešus datu nesējus, pirms darbavietas IT speciālists nav tos pārbaudījis. Pārbaude jāveic arī personīgajiem datu nesējiem, ja tie tikuši ievietoti svešās iekārtās.

Vienkārši izdzēšot datus no mobilās iekārtas, datora vai datu nesēja, tos ir iespējams atjaunot. Ja iedzīvotāji vēlas būt droši, ka dati tiek dzēsti neatgriezeniski, nepieciešams konsultēties ar IT drošības speciālistu.

SAB iesaka nevērt vaļā interneta saites, uz kurām norādīta atsauce interneta komentāros. Ārvalstu izlūkdienesti šajās saitēs var iestrādāt vīrusus datora inficēšanai.

Speciālisti norāda, ka viltus e-pasta nosūtīšana ir izplatītākais kiberuzbrukumu veids. Vīruss tiek paslēpts e-pastā iestrādātās saitēs vai pievienotajos dokumentos un bildēs.

“E-pasts var tikt maskēts kā pazīstamas personas sūtījums, tas var atsaukties uz pasākumu, ko esi apmeklējis, vēstule var izskatīties kā oficiāls paziņojums no pakalpojumu sniedzēja vai sadarbības partnera. Pārliecinies, vai tu pazīsti autoru, kas sūta e-pastu. Vai autors saziņai vienmēr izmanto precīzi šo adresi? Vai vēstule ieturēta ierastajā stilā? Piezvani vēstules autoram, lai tas apstiprina vēstules īstumu, vai arī konsultējies ar savas iestādes IT speciālistu,” teikts SAB rekomendācijās.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Velta Līvija Miķelsone
Velta Līvija Miķelsone

Nejauši atklāju, ka eksistē tāds interneta portāls Puaro. Izlasīju 2019 gadā publicēto rakstu par kārtību dzīvoklī, ka tas raksturo cilvēku. Jūsu viedoklis šajā rakstā ir nepareizs, pat aizvainojošs. Es ieteiktu palasīt citu skatījumu

Vilks
Vilks

Vienīgā iestāde,kura mani izspiego ir VID.Nezinu kuriem specdienestiem interesētu latviešu nabagi.VID mani arī aicina uz vēlēšanām.Citi specdienesti neliekas ne zinis .