EGILS ZVIEDRIS, Satversmes aizsardzības biroja direktors
Drošības situācija Latvijā, mūsu reģionā un pasaulē joprojām saglabājas sarežģīta un nedod iemeslu optimismam, arī raugoties nākotnē. Kā prognozējām iepriekšējā gada pārskatā, neraugoties uz mēģinājumiem, 2025. gadā pamiers Ukrainā netika panākts. Attiecībās ar Rietumvalstīm Krievija turpināja izteikti agresīvu un konfrontējošu pieeju. Dažāda veida sabotāžas gadījumu un kiberincidentu skaits saglabājas augsts.
Vladimira Putina režīmā turpina valdīt sagrozīta draudu uztvere, ko veicina Kremļa elites pieaugošā noslēgtība un iekšēju kritisku viedokļu trūkums. Turklāt Krievija arvien saasinātāk un agresīvāk uztver Rietumvalstis, tostarp Latviju. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) turpina gūt apstiprinājumus, ka Krievija plašākajā izteiksmē aizvien vairāk notic savai propagandai, kurā Rietumi, tajā skaitā Latvija, tiek uztverta kā apdraudējums Krievijai un tās it kā īpašajai un atšķirīgajai vērtību sistēmai.
Nekas neliecina, ka, pat iestājoties mieram Ukrainā, Krievijas elites uzskati varētu mainīties. Krievijas uztverē labākā aizsardzība ir uzbrukums, tāpēc tā cenšas vājināt Rietumus gan valstu, gan starptautiskā līmenī. Kā ilgtermiņa mērķis iezīmējas Maskavas vēlme likvidēt noteikumos un tiesībās balstītu pasaules kārtību un panākt, ka Krievija tiek uzlūkota kā lielvara.
Agresīvā uztvere caurstrāvo visus lēmumu izstrādes un pieņemšanas līmeņus Krievijā, ietekmējot arī visas darbības jomas un nozares. Neatkarīgi no kara Ukrainā iznākuma un noslēgtā miera nosacījumiem, Krievijas radītais apdraudējums Rietumvalstīm ilgtermiņā saglabāsies augsts.
Mainīt pašreizējo pasaules kārtību vēlas arī Ķīna. Ķīnas stratēģija ir balstīta uz mērķtiecīgu vājo vietu identificēšanu un izmantošanu, bieži to slēpjot aiz šķietami pozitīvām iniciatīvām un sadarbības formātiem. Investīcijas nereti saistītas ar ekonomisko atkarību, zinātniskā sadarbība – ar tehnoloģiju pārneses riskiem, Ķīnas tehnoloģiju izmantošana – ar ievainojamību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūrā, politiskā un kultūras sadarbība – ar maigās varas izvēršanu. Lai efektīvi cīnītos pret nelabvēlīgām Ķīnas ietekmes izpausmēm, svarīgi ir ieturēt skaidru un, galvenais, vienotu pozīciju gan valsts, gan ES un NATO līmenī.
2025. gads bija nozīmīgs arī kiberdrošības jomā. Pagājušā gada 25. jūnijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kuru mērķis ir noteikt minimālās kiberdrošības prasības, tai skaitā IKT kritiskajai infrastruktūrai, kuru saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likumu uzrauga SAB.
Šie noteikumi ir daļa no kopējās 3 normatīvo aktu bāzēs, pie kuras notiek intensīvs darbs, lai kiberdrošības jomā izveidotu aktuālajiem drošības izaicinājumiem atbilstošu regulējumu. Jaunie noteikumi nosaka skaidras robežas, tai skaitā aizliegumu sadarboties ar trešajām valstīm (ārpus ES un NATO), kas valsts iestādēm ir jāņem vērā, organizējot IKT resursu iepirkumus, tādējādi mazinot potenciālos ietekmes riskus. Ņemot vērā esošos apstākļus un gaidāmās Saeimas vēlēšanas, šobrīd, kā vēl nekad, mums ir svarīgi demonstrēt vienotu attieksmi un atbalstu demokrātiskām vērtībām, uz kurām ir būvēta un balstās neatkarīgā Latvijas valsts un tās drošība. Informācijas un viedokļu gūzmā aicinu vienmēr paturēt prātā, ka atrodamies zem informatīvās ietekmes spiediena.
Lielu daļu darba mūsu nelabvēļi vēlas paveikt ar Latvijas iedzīvotāju rokām, cilvēkiem pašiem to neapzinoties. Šī ietekme ir neredzama, bet spēcīga, sabiedrību polarizējoša un valsts drošību vājinoša. Aicinu neļauties ātrām emocijām un neuzķerties uz izmestiem āķiem. Vispirms trīs reizes dziļi ieelpot un tikai tad dalīties ar kādu šķietami skandalozu informāciju vai izdarīt par to secinājumus, lai nedotu iemeslu Latvijas pretiniekiem priecāties par ietekmes operāciju izdošanos, kas vērstas uz Latvijas drošības un neatkarības graušanu.
Šobrīd ir skaidri redzams, ka drošība ir pats svarīgākais. Ja jūtamies drošībā, varam dzīvot, plānot, realizēt ieceres un izbaudīt sasniegto. Varam darīt ierastās lietas un būt gandarīti par ikdienas mazajiem, bet svarīgajiem prieka brīžiem. Nereti par labajām lietām un vērtībām sākam domāt, kad skaudri izjūtam to trūkumu. Tāpēc gadu mijā, kad ierasti nospraužam mērķus nākamajam laika nogrieznim, vēlos īpaši uzsvērt – domāsim, lai mūsu lēmumi un izvēles nāk par labu Latvijas drošībai. To nevar sagādāt tikai valdība vai drošības iestādes.
Tā ir mūsu visu kopīgā darba un ikdienas ieguldījuma rezultāts. Būsim vienoti un ar katru savu izvēli un rīcību darbosimies drošas un neatkarīgas Latvijas labā, atceroties, ka tas ir gods un nepieciešamība – kalpot Latvijai un visiem kopā stiprināt savas mājas.
* Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2025. gada darbības pārskats
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!