Latvijā gadiem novārtā bijusi atstāta civilā aizsardzība. Vēl pirms gada runājot ar politiķiem, viņi solīja šim jautājumam aktīvi pievērsties. Bet kopš Ukrainas kara sākuma, Latvijā joprojām nav definēts, kādiem normatīviem jāatbilst bumbu patvertnēm, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Simtgadīgais Āgenskalna tirgus pēc uzcelšanas saukts par modernāko Latvijā. Jau tolaik tur bija centrālapkure, lifti, ventilācija un ietilpīgi pagrabi pazemē. Pārdzīvojis divus pasaules karus, šobrīd pēc restaurācijas tas varētu kalpot ne tikai kā tirgošanās vieta, bet arī patvērums lielu nelaimju gadījumā.
Šomēnes uz tirgu atbraukuši par civilo aizsardzību atbildīgie no Rīgas domes. Izstaigājuši pagrabus, apsekojuši komunikācijas, telpu stāvokli un aizbraukuši. Telpu platība zem tirgus ir 1600 kvadrātmetri.
Uz raidījuma veidotāju jautājumu, cik tas varētu izmaksāt, JĀNIS PETKĒVIČS, Āgenskalna tirgus direktors, atbildēja: “Šādas diskusijas pat nav bijušas, jo nav izprotamas prasības, tātad, tiklīdz tiks izstrādātas prasības par to, kam ir jābūt nodrošinātam – ventilācijai vai sanitārajam mezglam. Kas mums jau ir. Vai ir atbilstošā skaitā – es nezinu, jo nav konkrēta prasība, cik ir jābūt” .
Janvārī Rīgas domē darbu sāka Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde. Tās vadītāja uzdevums ir gatavot galvaspilsētu pārvarēt dažādas krīzes. Tajā skaitā militāro uzbrukumu. Pārvalde gada laikā secinājusi, ka tās teritorijā ir 355 objekti, kas varētu atbilst pazemes patvertņu prasībām. No tiem dzīvē apsekoti tikai nepilni 30. Pārējie pētīti uz papīra un dažādos pat vēsturiskos dokumentos. Bet, kā saka domē, valsts nav spējusi nodefinēt, kādiem kritērijiem patvertnēm jāatbilst. Tāpēc pašvaldība nezinot, ko darīt tālāk.
GINTS REINSONS, RD Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs: Būtu ļoti labi, ja būtu šis būvnormatīvs, kurš pasaka, kādiem kritērijiem viņam būtu jāatbilst. Jo tad atbilstoši mēs arī sastādītu rīcības plānu, kā šīs bumbu patvertnes varētu sakārtot.
LINDA OZOLA, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece (“Kods Rīgai!”): Diemžēl kopš kara sākuma Ukrainā ir pagājis gads un 9 mēneši. Mēs neesam izkustējušies no vietas.
Tikai tagad par patveršanās vietām Iekšlietu ministrija un glābšanas dienests sagatavojuši informatīvo ziņojumu, kas pirms divarpus nedēļām skatīts valsts sekretāru sanāksmē. Dokumentam ir ierobežotas pieejamības statuss.
Iekšlietu sektoram līdz nākamā gada jūnijam jānosaka prasības, kam jāatbilst jau esošajām patvertnēm. Bet ekonomikas ministrijai tas ir jāizdara tikai līdz nākamā gada decembrim.
DMITRIJS TROFIMOVS, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs: “Nākamais gads, bet skaidrs, ka būs noteikti smagas diskusijas par to ietekmi, kas ir šim likumprojektam un būvnormatīviem. Un to jau, protams, arī būtu grūti paredzēt. Tas jau būs atkarīgs no turpmākām diskusijām”.
Turpretī Igaunijā strādā pavisam citādāk. Tur Tallinas Tehniskā universitāte kopā ar drošības speciālistiem uzreiz pēc kara sākuma sagatavoja vispārīgus kritērijus, kā patvertnes vajadzētu sagatavot atbilstoši minimālajām prasībām. Pēc tam glābējiem iedota nauda, lai viņi kopā ar komersantiem visas vietas apsekotu. Un pilsētās izvietotas speciālas zīmes, kur cilvēkiem pulcēties, ja ārkārtas situācijā nepieciešams veikt ātru iedzīvotāju evakuāciju.
Latvijā atbildīgie pat nav vienojušies, kā šādām zīmēm jāizskatās.
RAIMONDS BERGMANIS, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (Apvienotais saraksts): “Es zinu Igaunijā ļoti daudz kur, piemēram, pie tirdzniecības centriem ir pazemes garāžas, kur vienkārši viņu apzīmē viņas. Jau zina cilvēki, kuri var doties. Turp tiek sanesti ūdens krājumi. Un tur cilvēki var patverties. Ne vienmēr tas obligāti ir kaut kāds ļoti nopietns būvniecības process”.
JĀNIS PETKĒVIČS, Āgenskalna tirgus direktors: “Jautājums, uz kuru pleciem šīs finanses būs – uz uzņēmēju pleciem, vai to valstiski risinās. Vai mēs varam nomas objektam saņem kādu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu. Piemēram, kā Somijā. Tomēr tās telpas ir ikdienā jāuztur gatavībā. Tas ir arī darbaspēks un daudzi citi nesaprotami jautājumi, par kuriem mēs esam gatavi diskutēt”.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Doma nav slikta, ar kaut ko vienkārši jāsāk. Ar ko tieši? Piemēram, zem Grīziņkalna atrodas daudzstāvu patvertne, var sākt ar to. Pamesta tā galīgi nav. Varbūt kāds zin, kas tur šobrīd saimnieko? Vēl zinu divas Teikā, zem daudzām skolām ir lieli pagrabi…. Centrāltirgus….
Uhhh, piemirsu. Redz, patvertnei, kura atrodas ZEM ēkas, mazs lietderības koeficients. JO…. Ja ēka netiek sagrauta, tad netiek, un tajā var dzīvoties. Ja tā sagrūst, neviens tak tevi no tā pagraba laukā neizdabūs, vai ne? Nosmaksi tur badā un smirdoņā. O.K., šis par BUMBU patvertnēm, ķīmiska apdraudējuma gadījumā, protams, shēma citāda
Tai jābūt vietai kur var paslēpties no bumbām.
GALVENAIS KA DZIEDĀSIM JAUNĀ FILHARMONIJÀ KAMĒR BUMBĀS RĪGU NESĪS NOST……
IR SAJŪTA, KA SAEIMAI UM MINISTRIJĀM ACIS NO TĪKSMĪBAS UN NEGAUSĪGUMA TUKLUMA IR AIZPAMPUŠAS…..
Duraki. Vajag iemācīties ar kaimiņiem sadzīvot vispirms, tas nu tā. Otrkārt, nav un nebūs nekāda militāra apdraudējuma, tas kārtājais bubulis. Nu, nevajag tak to nevienam…. Treškārt, ož pēc varenas shēmas. Paķert no aizsardzības budžeta drusciņ naudiņas un iekārtot kaut kādas tur žurku patversmes… Gala cipars būs ap 70. 000. 000, bet ne sākumā…. Sāksies mēreni un izaigs, kā jau visi bubuļi….Maksājiet vien. ;-) Lai veicas!
Bumbu patversmes nedrīkst finasēt no aizsardzības budžeta, jo šis ir iekšlietu minisrijas atbildības lauks kopā ar pašvaldībām, kuras ir VARAM pārziņā. Vienīgais kā armija šajā var iesaistīties, ir informācijas sniegšana par to, kādu postu nodara noteikta veida munīcija. Arī valsts materiālās rezerves, piemēram, teltis ar visu nepieciešamo bēģļu izvietošanai, nav aizsardzības jomas uzdevums – ie daudz citu ministriju, kurām ir jāpārzina CIVILĀ AIZSARDZĪBA!!!
Tā jau it kā ir. Es par to, ka nebūtu slikti to militāro budžetu kau kā viltīgi novirzīt derīgām lietām, neis visādu lūžņu iegādei. Labi, varbūt tie nav lūžņi, pieņemsim, bet jāņem vērā, ka vienīgais potenciālais agresors NEATKĀRTOS kļūdas, ko pieļāva Ukrainā. Neceri. Ja agresija būs, neko no tā vienkārši nevajadzēs… Bet patvertnes toties laba lieta, varbūt arī kādi pāris mobilie hospitāļi, jo tādi lieti noder arī stihiskas nelaimes vai kādas tehnogēnas katastrofas gadījumā. Starp citu, Kremļa padauza es gluži neesmu, esmu to tik bildēs un TV redzējis….;-)
Ar kādiem kaimiņiem sadzīvot? Rašistisko krieviju? Nopietni! Kāda no krievijas kaimiņvalstīm ir iebrukusi krievijā, vai tomēr krievija ir iebrukusi Ukrainā?! Aizver muti, kremļa padauza!
Jā, Krievijas kaimiņvalstis visu manu dzīvi savācās kopā un kopīgi dauza citas vājākas valstis. Piemēram ko latviešu karavīri darīja Irākā? Afganistānā? Viņus vietējie tur aicināja karot? Nesaprotu kāpēc daži tagad tā vaimanā, kad Krievija Ukrainā dara to pašu, ko paši visu laiku darījuši citās valstīs. Kā man patīk šitās vaimanas tagad klausīties :D
Kā ta nespēj? Spēj!
Dārgām jābūt!
Un kad uzsāk būvniecību (principā – izrok bedri), tad jāsadārdzinās par 70%!
Ko gan neizglītotās amatpersonas var noteikt? Patvertnēm ir vismaz jāiztur uzkritušu būvgružu kaudzes svars.
Kādēļ, lai kaut ko darītu citādi kā pierasts?