Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ pieaug riski Latvijai un līdz ar to arī armijas vajadzības, ko privātie ražotāji nevar pilnībā apmierināt. Runa, pirmkārt, ir par munīcijas ražošanu. Lai nodrošinātu un kontrolētu šo stratēģiski svarīgo preču ražošanu, Aizsardzības ministrija piedāvā dibināt jaunu valsts kapitālsabiedrību.
Otrdien valdībā izskatītais informatīvas ziņojums nav publisks. Aizsardzības ministrijā skaidro, ka tas satur informāciju dienesta vajadzībām. Piemēram, par munīcijas iztrūkumiem Latvijas Bruņotajos spēkos.
“Mēs redzam, ka tagad arī ar karu Ukrainā ir veidojies ļoti liels deficīts. Dažas sastāvdaļas ir faktiski jāgaida pusgadu vai gadu. Nerunājot nemaz par pašu munīciju. Tādēļ, apzinoties, ka ja situācija tālāk paliek tā kā ir, varētu būt apgrūtināta krājumu veidošana bruņotajiem spēkiem,” skaidro Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons (attēlā).
Lai novērstu šos iztrūkumus, Aizsardzības ministrija piedāvā valsts iesaistīšanos aizsardzības ražošanā, nodibinot jaunu kapitālsabiedrību.
Valdība ideju konceptuāli ir atbalstījusi un uzdevusi veikt tās izvērtējumu.
Garisons prognozē, ka tas varētu aizņemt dažus mēnešus. Jaunā kapitālsabiedrība būs publiski privātā partnerība starp valsti un privāto sektoru. Līdz ar to sākumposmā būs nepieciešama arī valsts budžeta nauda, taču, par kādu summu ir runa, Aizsardzības ministrija pagaidām neatklāj.
“Latvijā lielākā problēma ir, ka mums ir ļoti daudz mazu un spējīgu uzņēmumu, bet tajā brīdī, kad jautājums nonāk līdz masveida ražošanas sākšanai, kur jau ir jānodrošina gan kvalitāte, gan jāintegrē vairāki ražotāji kopā, diemžēl tā kapacitāte ir nepietiekoša,” norāda Garisons.
Jaunā kapitālsabiedrība palīdzēs veikt produktu masveida ražošanu. Tas ir aktuāli īpaši tagad, kad starptautiskās situācijas dēļ ir jākāpina investīcijas aizsardzības sektorā, norāda Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (LDAIF) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
“Un ir jomas, kurās, iespējams, privātais investors nav gatavs investēt kompetences trūkuma dēļ, noteikta apjoma trūkuma dēļ, eksporta ierobežojumu dēļ un varbūt arī kādi citi iemesli. Un valstij būtu jānāk palīgā un jāiesaistās atsevišķu sektoru attīstībā,” uzsver Egle.
Pēc Aizsardzības ministrijas sākotnējām aplēsēm, jaunā kapitālsabiedrība varētu radīt desmitiem jaunu darba vietu. Kapitālsabiedrību kontrolēs valde un padome. Kapitālsabiedrības vadība tiks izvēlēta atklātā konkursā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
bet to Lembergs sen , sen jau ierosināja !
Normāls biznesa plāns. Nu re, kā tās riebīgās Znotiņas nav tā djelas sāk kustēties. Iepirks izejvjelas no krievijas un paši kaut ko saražos. Labi. A, ja nesanāks saražoto izmantot, var tak uzdāvināt kādai Moldovai kā vakcīnas
Cik jaunajā valsts kapitālsabiedrībā kapitāldaļu piederēs rietumu bankai? 51? Vai visas 100?
Dikti lielas galvas tur tai Aizsardzības ministrijā. Vai ar šaujampulveri uzturēsim savus bērnus, pensionārus, ārstēsim cilvēkus???? Mēs esam 1,75 miljoni no kuriem darba spējīgi mazāk kā 1 miljons cilvēku. Vajadzētu Aizsardzības ministriju apvienot ar Iekšlietu ministriju. Mums ārlietu ministrija jāizformē un jāpāriet uz Islandes, Šveices un citu mazu valstu Ārpolitikas modeli, kas neuzdrīkstās jaukties citu valstu iekšējās lietās un starpvalstu konfliktos.
Ak, Dievs!