“Daļējās mobilizācijas” aizsegā patiesībā Putins veic Krievijas etnisko tīrīšanu

21. septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krievijas pilsoņu “daļēju mobilizāciju” ar mērķi iesaukt armijā 300 000 militāros rezervistus. Šis dekrēts izraisīja pretrunīgu reakciju visā Krievijas sabiedrībā, neskatoties uz gandrīz pilnīgu tās atbalstu Maskavas agresijai pret Ukrainu.

“Daļēja mobilizācija” daudzos Krievijas reģionos ir kļuvusi teju par visaptverošu mobilizāciju, visvairāk karā iesaucot tieši etniskās minoritātes un iedzīvotājus no trūcīgākajiem valsts apgabaliem. Šāda etniskā tīrīšana izraisījusi protestus vairākos Krievijas apgabalos un veicinājusi vairāku tautību iedzīvotāju neapmierinātību ar Maskavas režīmu.

Aprit vairāk nekā astoņi mēneši, kopš Vladimira Putina uzsāktā asiņainā kara Ukrainā. Realizējot savas imperiālistiskās tieksmes valdīt pār aizvien lielāku teritoriju, saglabāt varu sev un saviem oligarhu draugiem, Kremļa saimnieks turpina uzkundzēties Krievijas un nu jau arī citu valstu tautām. Papildus šīm tieksmēm, V.Putins dara visu, lai nepieļautu apvērsumu valsts iekšpusē un iebiedētu pārējo pasauli.

Mobilizējot karam Ukrainā valsts etniskās minoritātes, Krievijas diktators spēj “nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu” – no vienas puses, sasniedz savus politiskos un militāros mērķus Ukrainā, bet no otras – mazina iekšējās centrbēdzes tendences pašā Krievijā, vārda vistiešākajā nozīmē likvidējot to sabiedrības daļu, kurai ir priekšnosacījumi separātiskiem strāvojumiem. Taču šie šāvieni var trāpīt viņam pašam. Lai turpinātu paša izraisīto karu Ukrainā, viņam ir nepieciešami karavīri, kuru skaits kopš šā gada 24. februāra strauji rūk. Tālab personāla rezerves agresoru armijai tiek meklētas Krievijas attālākajos reģionos, kurus pamatā apdzīvo etniskās minoritātes. Izmantojot šo vīriešu nabadzību un zemo izglītības līmeni, diktators var nekautrējoties viņus nosūtīt kā “lielgabalu gaļu” uz frontes pirmajām līnijām, lai tiektu galā ar jebkādu iespējamu pretošanos Krievijas “lielvarai” pašas Krievijas iekšienē.

Lai gan Kremļa saimniekam tā šķitusi laba ideja, vairākos Krievijas reģionos tas tomēr radījis protestus un neapmierinātību, šķeļot sabiedrību.

Etnisko minoritāšu protesti

Krievijā vairāk nekā trīsdesmit astoņās pilsētās 25. un 26. septembrī notika demonstrācijas pret V. Putina sākto agresīvo karu un daļējo mobilizāciju. To laikā tika aizturēti un apcietināti vairāk nekā divi tūkstoši iedzīvotāju. Vairums no šiem protestētājiem ir krievi, taču pārējie etnisko minoritāšu pārstāvji, kas izrādījuši neapmierinātību ar acīmredzamo mazākumtautību vīriešu sūtīšanu karot Ukrainā. Jau pirms daļējas mobilizācijas izsludināšanas šie reģioni bija piedzīvojuši vislielāko bojāgājušo skaitu V. Putina sāktajā agresijā Ukrainā.

Pēc Konfliktu izlūkošanas komandas (Conflict Intelligence Team (CIT)) militāro analītiķu apkopotās informācijas, kopš pavēles par daļējās mobilizācijas izsludināšanu pagājušajā mēnesī, lielākā daļa karavīru ir iesaukti no tādām Krievijas republikām kā Dagestāna, Jakutija un Krasnojarskas apgabali.

Dagestānas reģionā uzliesmoja līdz šim lielākie protesti Krievijā, kad V. Putins pavēlēja veikt tā dēvēto daļējo mobilizāciju, lai papildinātu armijas sarūkošās rindas Ukrainā. Dagestānas varas iestādes saistībā ar demonstrācijām ierosināja vismaz 30 krimināllietas un 100 kriminālpārkāpumu lietas. Kā savā jaunākajā datu analīzē ziņo britu raidsabiedrība BBC, Ukrainas karadarbībā apstiprināto un pārbaudāmo kritušo sarakstos ir gājis bojā vismaz 301 karavīrs, kurš iesaukts no Dagestānas, kas ir 10 reizes vairāk nekā no Maskavas. Tomēr patiesais kara upuru skaits, visticamāk, ir daudz lielāks.

Burjatijas reģionā, kas atrodas uz Ziemeļiem no Mongolijas robežas un skaitās viens no nabadzīgākajiem Krievijas reģioniem, ir izveidota organizācija Brīvās Burjatijas fonds, lai palīdzētu rezervistiem izvairīties no “daļējas mobilizācijas”. Brīvās Burjatijas fonda prezidente Aleksandra Garmžapova (Alexandra Garmzhapova) ziņu aģentūrai “Reuters” sacīja, ka “Burjatijā mobilizācijā nav daļēja.” Līdz 23. septembrim karā tika nogalināti 275 identificēti vīrieši no Burjatijas. Kā norāda A. Garmžapova, Ukrainas karā ir daudz lielāka iespējamība nomirt tieši Krievijas mazākumtautībām.

Protesti pret “daļējo mobilizāciju” un iedzīvotāju nosūtīšanu agresīvajam karam uz Ukrainu izcēlās arī tālajā Arktikas reģionā Sibīrijas ziemeļaustrumos – Jakutijā. Protestētāji pulcējās apgabalā galvaspilsētā Jakutskā, lai dejotu tradicionālās dejas, kliedzot “Nē karam!” un “Nē genocīdam!”

Krievijas Tuvas Republikas galvaspilsētā Kizilā protestu pret reģiona vīriešu mobilizāciju aizsāka iesaukto rezervistu tuvinieces. Krievijas policija tam pielika treknu punktu, arestējot 20 protesta dalībnieces, papildus noņemot viņu pirkstu nospiedumus, lai uzraudzītu sieviešu tālāko “pretvalstisko” darbību.

Čerkesu tautas aktīvisti ir aicinājuši Kabardas-Balkārijas Republikas līderus stāties pret V.Putina karu Ukrainā un noraidīt daļējo mobilizāciju. 25.-26.septembrī Naļčikā Kabardas-Balkārijas Republikas galvaspilsētā protestos pie valdības nama tika arestēti vairākiem mobilizēto tuviniekiem, kas bija iznākuši protestā, lai izteiktu neapmierinātību pret mobilizāciju. Vēlāk Krievijas varas iestādes protestētājiem piesprieda administratīvo sodu.

“Jūs sūtat mūsu bērnus uz turieni, un tad viņi tiek sadedzināti tankos,” kāda sieviete kliedza uz ierēdni Naļčikā, kurā norisinājās miermīlīgi protesti.

Abhāzija – Starptautiski neatzītā Gruzijas separātiskā “republika”, kuras neatkarību Krievija atzina pēc Krievijas un Gruzijas kara 2008. gadā, ir izrādījusi pretestību abhāziešu mobilizēšanai Krievijas bruņoto spēku rindās. Kā liecina domnīca “The Jamestown foundation”, dažas dienas pēc Kremļa paziņojuma par mobilizāciju, vietējās separātistu “republikas” varas iestādes paziņoja par piekrišanu nosūtīt karošanai Krievijas pusē arī Abhāzijas pilsoņus. Taču, pieaugot sašutumam par šādu ierosinājumu, separātistu vadoņi ātri vien no šādas palīdzības sniegšanas Krievijai atteicās.

Arī Maskava atkāpās no saviem plāniem par abhāziešu vervēšanu. Vēlāk Krievijas amatpersonas šos “pārpratumu” skaidroja, ka “daļēja mobilizācija” Abhāzijas teritorijā esot attiekusies tikai uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem ir oficiāli piešķirta Krievijas pilsonība.

Papildus šiem reģioniem jāmin arī okupētā Krima, kur Maskava vispirms armijā iesaukusi Krimas tatāru minoritāšu pārstāvjus.

Kā savā “Facebook” profilā vēsta Ukrainas žurnālists un aktīvists Osmans Pašajevs (Osman Pashayev) “80 procenti pavēstu mobilizācijai Krimā tika izsniegti Krimas tatāriem.” Tas norāda uz acīmredzamu etnisko izlasi karā iesaucamajiem.

Dati, kas norāda par etnisko tīrīšanu “daļējās mobilizācijas” aizsegā

Krievijas neatkarīgā interneta vietne “Svarīgie stāsti” (Важные истории), kas specializējas pētnieciskajā žurnālistikā, un Konfliktu izmeklēšanas komanda  kopā veica pētījumu par to, no kādiem reģioniem Krievijā ir mobilizēti visvairāk vīriešu, apkopojot pirmā mobilizācijas viļņa rezultātus. Viņi izmantoja zvanu datus, kuros atklāja, cik cilvēkiem ir zvanīts, lai mobilizētu un cik vīriešiem plānoja zvanīt dažādos Krievijas reģionos.

Vien divu nedēļu laikā ir iesaukti 213 tūkstoši cilvēki no 53 reģioniem. Attēlā redzamie dati parāda V.Putina mobilizācijas etniskās diskriminācijas iezīmes, jeb cik reižu mobilizēto īpatsvars reģionā ir lielāks par deklarēto Krievijā.

Krievijas Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apgalvoja, ka iesaukti tiks tikai 1,1% no valsts mobilizācijas resursa, tomēr pētījuma dati parāda reģionus, kuros tas acīmradzami augstāks. Visaugstākais iesaukto rādītājs ir Krasnojarskas apgabalā, kurā tas sasniedz 5,5%, Sevastopolē iesaukti 4%, Burjatijā 3,7%, Dagestānā 2,6% un Kalmikijā 2,2%.

Reģioni, no kuriem tika iesaukti visvairāk mobilizēto, jau līdz šim bija ar lielāko cietušo un bojā gājušo karavīru īpatsvaru vēl pirms izsludinātās mobilizācijas. Pašlaik Dagestāna ir pirmajā vietā pēc apstiprināto nāves gadījumu skaita Ukrainā. Septiņos kara mēnešos tur gāja bojā vismaz 277 cilvēki. Šajā republikā ir vairāk nekā divkāršojusies jauno vīriešu mirstība. Pēc mobilizācijas paziņojuma, no Dagestānas bija jāmobilizē vēl 15 000 cilvēku, kas ir 2,5% no vietējiem rezervistiem.

Vēl viens šāds reģions ir Burjatija. Karā ar Ukrainu gāja bojā vismaz 259 republikas pamatiedzīvotāju, jauno vīriešu mirstība pieauga par 93%. Jau pirms mobilizācijas izsludināšanas vietējie iedzīvotāji bija izbrīnīti, kādēļ karadarbībā piedalās tik daudz burjatu. Pēc Brīvās Burjatijas fonda aplēsēm, tagad republika plāno mobilizēt vēl vismaz 3,6% rezervistu – 6,4 tūkstošus cilvēku. Jāpiebilst, ja visā Krievijā iesauktu tādu pašu rezervistu daļu kā Burjatijā, tad karot dotos 920 tūkstoši krievu.

Papildus šiem šausminojosājiem datiem, pētījuma aprēķini liecina, ka lielākajā daļā reģionu ir noteikums: jo nabadzīgāki cilvēki dzīvo reģionā, jo vairāk to ietekmēja mobilizācija.  23 no 26 reģioniem, no kuriem mobilizēja vairāk par S.Šoigu deklarēto iesaucamo skaitu, iedzīvotāju ienākumi ir zem visas Krievijas līmeņa. Piemēram, Pleskavas apgabala iedzīvotāju vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir 32 000 rubļu jeb 520 eiro mēnesī un tajā tiek mobilizēti 1,86%. Kalmikijā, vidējie ienākumi ir nieka 22,5 tūkstoši rubļu (365 eiro), tur tiek mobilizēti aptuveni 1000 cilvēku jeb 2,2%.

Eksperti par V.Putina diskriminējošo mobilizāciju

Gan ārvalstu eksperti, gan pašmāju eksperti ir sākuši analizēt Krievijas diktatora nepārprotamo uzdevumu uz fronti sūtīt tieši Krievijas etniskās minoritātes.

Zviedrijas Sodertornas Universitātes (Södertörn University) globālā rasisma un antirasisma, Austrumeiropas reliģijas un nacionālisma pētnieks un lektors Nikolajs Zaharovs (Nikolay Zakharov) medijam “Newsweek” sacīja, ka “V.Putins nevēlas iesaukt cilvēkus no lielākajām krievvalodīgo pilsētām, kā Maskava un Sanktpēterburga, bet gan cilvēkus no lauku reģioniem jeb tos, kuri neprotestēs, un tos, kuri, iespējams, pat vēlas tajā iesaistīties ekonomisko stimulu dēļ.”

Bātas universitātes Krievijas speciālists Stīvens Hols (Stephen Hall) ziņu televīzijas tīklam “France24” sacīja, ka “lielajos pilsētu centros, piemēram, Maskavā un Sanktpēterburgā, iesauktie var uzpirkt virsniekus, vai izmantot savus sakarus, lai pamestu valsti.” Turpretim Burjatijā, šķiet, ka labākā iespēja militārā vecuma vīriešiem izvairīties no iesaukšanas rodas, slēpjoties mežā, nespējot samaksāt lielos kukuļus.

Taču tā var V. Putinam izrādīties bīstama spēle, uzskata Stīvens Hols. “Dagestānā ir aptuveni 30 dažādas etniskās minoritātes, kuras nekas nevieno, taču viņi ir atraduši kopīgu ienaidnieku, pret kuru protestēt.”

S.Hols uzsver vēl vienu faktoru par iemeslu minoritāšu mobilizācijai. “Politiķiem Maskavā īpaši nerūp šo tūkstošiem kilometru attālo etnisko minoritāšu likteņi.” Tātad, izdarot spiedienu uz valsts nomaļajiem reģioniem, Maskava demonstrē zināmu “Krievijas imperiālisma formu, kurā skaidri redzams rasisms pret šīm grupām,” min S.Hols.

Mobilizācijas nevienlīdzību papildina arī sociālekonomiskie faktori. Kā analizē Kazahstānas Nazarbajeva universitātes politologs Karess Šenks (Caress Schenk) “Šajos Krievijas reģionos militārpersonām piedāvātais pievilcīgais atalgojums bieži vien ir vienīgā izeja no nabadzības.” Kas nozīmē, ka šo perifēro reģionu iedzīvotāji bija vairāk pārstāvēti Krievijas armijā par etniskajiem krieviem “pat pirms kara Ukrainā”, atzīmē S.Hols.

Tomēr papildus šiem faktoriem pastāv arī politiska motivācija mērķēt uz etniskajām minoritātēm. Adrians Florea (Adrian Florea), Glāzgovas universitātes Centrālās un Austrumeiropas studiju vecākais lektors, uzskata, ka “Putina acīs tas viss ir saistīts ar viņa režīma izdzīvošanu. Kremlis atbalsta ideju, ka mazākumtautības daudz retāk organizē liela mēroga demonstrācijas nekā cilvēki lielākajos pilsētu centros.”

Īstenojot šo stratēģiju, piebilst A.Florea “Kremlis grauj atbalstu tajās grupās, kuras uzskata, ka pret viņiem izturas netaisnīgi.” Ja karš beigsies ātri, V.Putinam nekas nekaitēs, taču, ja protesti izpletīsies uz nozīmīgākiem un ietekmīgākiem reģioniem, tas sāks apdraudēt paša V.Putina režīmu.Vladimirs Budajevs no Brīvās Burjatijas fonda, demokrātijas atbalsta grupas, kas atrodas ASV, medijam “Newsweek” pauda savu pārliecību, ka V.Putins riskēs ar visu, ja vajadzēs, mobilizēs divus miljonus cilvēku. “Viņa [Putina] dzīve ir atkarīga no viņa kara. Ja viņš [karu] zaudēs, visticamāk, viņš vairs nebūs prezidents,” sacīja V.Budajevs. “Viņš, iespējams, upurētu jebko, lai uzvarētu.”

“Galvenais iemesls ir tas, ka tā ir tikai Kremļa koloniālā politika — Putins uzskata, ka ir prātīgi nosūtīt vienu etnisko minoritāšu grupu, iekarot citu etnisko minoritāšu grupu,” piebilda V.Budajevs.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Sargs.lv/ France24/ The Jamestown Foundation/ The Moscow times/ The Guardian/ Foreign Policy/ Istories/ BBC/ Meduza/ Newsweek/ Reuters