Cik lieli bruņotie spēki mums būtu vajadzīgi, lai atvairītu Krievijas uzbrukumu

armija

JĀNIS GARISONS

Šodien gribu izklāstīt, cik lieli bruņotie spēki mums būtu vajadzīgi, lai atvairītu Krievijas uzbrukumu. Atvainojos, ka sanāca ne pārāk īsi, bet jautājums ir sarežģīts un īss izskaidrojums nav iespējams.

Jautājums par skaitlisko sastāvu ir paša pamatā un jāizskaidro, lai kliedētu mūsu nolemtības sajūtu, jo tas velns nav tik melns, kā mēs viņu iedomājamies.

Vēsture

Krievija vēsturiski Baltiju redzējusi kā vienu operacionālu kaujas apgabalu. Par spēku apjomiem var spriest pēc iepriekšējiem kariem, jo ģeogrāfija, teritorija jau nav mainījusies.

1940. gadā PSRS bija sagatavojusi 435 tūkstošu lielu spēku gadījumam, ja Baltijas valstis uzsāktu pretošanos (papildus 70 tūkstošiem, kas bija jau izvietoti). 1941.gadā vācu armijas grupa Nord, izmantojot pārsteiguma momentu, bija spējīga ar 655 000 ieņemt visu Baltiju pusmēneša laikā, kur pretī stāvēja 786 000 liela Sarkanā armija, bet kas nebija izveidojusi aizsardzības pozīcijas un nepaspēja uzspridzināt tiltus, īstenot pretmobilitātes pasākumus (netika uzspridzināti svarīgākie tilti Iecavā, Jēkabpilī un Daugavpilī).

Savukārt 1944. gadā, kad krievu armija Baltijas virzienā virzīja 1,5 miljonus lielu spēku ar būtisku artilērijas, smagā bruņojuma un aviācijas pārsvaru, Baltijas ieņemšana prasīja 2 mēnešus bez Kurzemes cietokšņa, kas padevās tikai pēc oficiālā kara beigām. Toreiz krieviem pretī stāvēja tikai 346 000 liela vācu armija.

Tādēļ, kā redzam, vēsturiski iekarot Baltijas valstis zemākais cipars, kas plānots, 500 000, bet tas jau situācijā, kad krieviem jau bija bāzes Baltijas valstīs.

Pieņēmumi

Rēķinot spēku samēru, izmantošu galvenokārt sauszemes spēkus, jo, kā redzam Ukrainā, ja ir tuvās un vidējās darbības pretgaisa aizsardzība (mums jau ir un vidējās darbības ir pasūtīta), tad Krievija nav spējīga nodibināt pārsvaru gaisa telpā.

Tas pats bija ar desantu. Pat tuvās darbības ieroči izjauca visu Krievijas desanta operāciju Hostomeļas lidlaukā pie Kijevas kara pirmajās dienās. Līdzīgi, kā krasta aizsardzības sistēmas ir spējīgas nepieļaut Krievijas desantēšanos no jūras (pretkuģu raķetes arī ir pasūtītas).

Tādēļ pat sliktākajā scenārijā Latvija ar Igauniju spēs nobloķēt Krievijas kuģu kustību Baltijas jūrā.

Arī NATO operācija Dienvidslāvijā, Afganistānā un Irākā skaidri parādīja, ka tikai ar bumbošanu no gaisa un raķetēm nevar pretinieku sakaut, tāpat vajag karavīru/vienības, kas fiziski ieņem teritoriju.

Pretinieka spēku lielums

Lai arī, protams, ka precīzus skaitļus neviens nezina, bet tomēr mūs lielā mērā interesē vispārējā analīze. Krievijas sauszemes spēki pirms kara sākuma bija 550 000 lieli. Pēc kara sākuma tika Ukrainā mobilizēti 300 000, bet arī visdrīzāk reālie neatgriezeniskie zaudējumi varētu būt tuvu tādam pašam skaitlim.

Putins ir paziņojis, ka palielinās bruņotos spēkus par 170 000, kas visdrīzāk būs domāti, lai nosegtu robežu ar Somiju. Tādēļ pēc 5 gadiem Krievijai varētu būt 700 000 – 800 000 lieli sauszemes spēki. Vienlaicīgi pašlaik Ukrainas frontē atrodas mazliet zem 500 000 krievu karavīru.

Tas nozīmē, ka Krievija faktiski ir atsegusi un atstājusi visus parējos flangus neaizsargātus, jo tai uz visu tās milzīgo atlikušo robežu, t.sk. austrumos, nav vairāk kā 100 – 200 tūkstoši karavīru.

Bet, lai kā arī attīstītos karš Ukrainā, pieļauju, ka Krievija būs spiesta uzturēt savus spēkus pie Ukrainas robežām. Pat pamiera gadījumā nedomāju, ka Krievija varēs atļauties samazināt spēkus pie Ukrainas robežām zem 300 000. Tas nozīmē, ka visiem pārējiem virzieniem paliek ne vairāk kā 400 000 – 500 000.

400 000 -500 000 spēki ir par mazu, lai uzsāktu karu pret visu NATO (kaut vai distances dēļ, jo KF un NATO robežas ir vairāk kā 3000 km), tādēļ viens ir skaidrs, ka Krievija neuzsāks karu, ja NATO ir vienots, laicīgi reaģējis, pieņēmis lēmumus laicīgi, izvietojis Baltijas valstīs papildspēkus.

Tādēļ Krievija var vēlēties īstenot militāru operāciju pret Baltijas valstīm tikai tad, ja šie priekšnoteikumi neizpildās, respektīvi, sliktākajā scenārijā.

Bet, ja pieņemam, ka uzsākot operāciju pret Baltiju, Krievijai (pieskaitām arī 75 000 Baltkrievijas spēkus) būs jāparedz zināmi spēki, kas fiksētu Somiju un Poliju, tad sliktākajā scenārijā pret Baltijas valstīm Krievija varētu izmantot 300 000, maksimāli 400 000 lielus spēkus.

Distances un ģeogrāfija

Baltijas valstu austrumu robežas kopējais garums ir aptuveni 1000 km, kas ir gandrīz identisks frontes garumam Ukrainā, kur pašlaik atrodas 500 000 krievu spēki. Turklāt, pēc visa spriežot, krievi ar esošiem spēkiem spēj tikai aktīvi uzturēt pāris virzienus, lielākā daļa frontes ir bez intensīvām kaujām (bet te atkal jāatceras, ka frontes līnija ir nocietināta abās pusēs).

Tāpat jāatgādina, ka Putins bija izdomājis ieņemt Ukrainu ar 130 000 lielu spēku un mēģināja ievest spēkus arī no Baltkrievijas, izveidojot vairāk kā 2000 km frontes līniju, bet ātri saprata kļūdu un atvilka spēkus atpakaļ ziemeļos.

Būtiski ir pievērst uzmanību arī ģeogrāfijai.

Latvijas un Igaunijas austrumu robeža ir ļoti pateicīga aizsardzībai, jo militāro kolonnu kustība var notikt pa ceļiem un smagās tehnikas izmantošana ir ierobežota.

Lietuvas ģeogrāfija ir atšķirīga un te ir daudz vairāk atklātu līdzenumu. Tādēļ atļaušos apgalvot, ka gan 1940. gadā, gan 1944. gadā galvenokārt tieši šo apstākļu dēļ krievu spēki virzījās pa Lietuvas ziemeļiem un uz Rīgu pagriezās jau Bauskas un Jelgavas virzienā, kur Zemgales līdzenums ir pateicīgāks tanku kaujām. Un visdrīzāk Krievija darīs līdzīgi arī mūsdienās.

Mūsu spēki

Krievija testēs mūs galvenokārt caur dažādiem hibrīdiem veidiem, un jābūt gataviem dažādiem hibrīdiem draudiem jau šogad.

Vienlaicīgi Krievija ir strādājusi un turpinās strādāt pie tā, lai ietekmētu lēmumu pieņēmējus dažādās NATO valstīs un jo īpaši ASV, lai ja ne paralizētu NATO pilnībā, tad vismaz aizkavētu lēmumu pieņemšanu.

Teorija saka, ka rēķinot spēku samēru, tiek pieņemts, ka uzbrūkošajai pusei vajag trīs reizes vairāk skaitliski spēkus kā tam, kas aizstāvas. Ja ir nocietinātas pozīcijas, šī proporcija 1:6m, bet pilsētvidē var sasniegt pat 1:10, kas lielā mērā apstiprinās arī Ukrainā.

Šādā situācijā, lai spētu atvairīt militāru uzbrukumu, Baltijas valstīm vajag kopā 150 000 – 200 000 lielus spēkus, kur Latvijas daļai būtu jābūt 60 000 lieli NBS, kas kopā ar munīciju prasītu apmēram vismaz 2 miljardu eiro finansējumu.

Protams, šis ir ļoti aptuvens aprēķins un militārie plānotāji, ja gribēs, aprēķinās daudz precīzāk. Bet mans mērķis bija izskaidrot šo pamatpozīciju, jo, ja nav personāls un vajadzīgais NBS skaitliskais sastāvs, daudzām citām lietām, kā piemēram tai pašai robežas nocietināšanai, var būt maza pievienotā vērtība.

Un, ja runājam par NBS skaitliskā sastāva palielināšanu, tad automātiski ir jādiskutē, vai nav nepieciešama pāreja uz rezervistu armijas modeli, jo situācijā, kad jau tagad nav nokomplektētas komandējošā sastāva pozīcijas, skaitliski lielākā NBS profesionāļi varēs ieņemt tikai virsnieku un instruktoru pozīcijas, un pat ar to var nepietikt.

Tādēļ pašlaik diskusijai sabiedrībā būtu jābūt par to, kas ir tas darbu saraksts, kas jāizdara, lai mēs esam gatavi, un par ko esam gatavi maksāt.

Ja gribam būt gatavi, tad tam jābūt visas sabiedrības mērķim un iesaistei.

Otra iespēja ir uzņemties riskus un pieņemt, ka viss būs kārtībā ar NATO reaģēšanas spēju un, iespējams, vispār nekāda drauda mums jau nav, bet tad tas ir apzināts lēmums un tad ir jāpārtrauc stresot katru reizi, kad kāds ģenerālis paziņo, ka mums jābūt spējīgiem pašiem 2 nedēļas karot.

Manuprāt, mums ir laiks sagatavoties un par to ir jābūt nopietnai diskusijai sabiedrībā, jo gatavošanās prasīs lielu finansējumu, sabiedrības izpratni un iesaisti, t.sk. stājoties Zemessardzē.

Turpinot iesākto, tad šodien gribu izklāstīt, cik lieli bruņotie spēki mums būtu vajadzīgi, lai atvairītu Krievijas…

Posted by Jānis Garisons on Svētdiena, 2024. gada 17. marts

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

16 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Taurus
Taurus
7 mēnešus atpakaļ

Apskatās uz Avdijivku un saprot, ka vispirms ir cīņa par gaisa telpu un otra, kā sabumbot Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas un apslīcin;at floti. Proti, vajag gripenus vai F-16, kādus 50, tad taurus raķetes un tad labi daudz dažādu droņu. Tue nav miljoni kareivju, bet kārtīga mūsdienīga militāra tehnika.

laba ziņa
laba ziņa
7 mēnešus atpakaļ

Vairāki no krievu gūstekņiem Ukrainā tagad pievienojas Brīvās Krievijas leģionam, kas cīnās Krievijā lai gāztu diktatoru Pūķinu.

Stratēģiskā runa
Stratēģiskā runa
7 mēnešus atpakaļ
Reply to  laba ziņa

To vēl nevar zināt, vai tā nav tikai stratēģiskā runa. Te jau daudz kas ir stāstīts. Bet te klusē par veselu bataljonu, kuru veido ukraiņu gūstekņi, kuri karo pret Ukraiņu.

Evika
Evika
7 mēnešus atpakaļ

nav absolūti nekādas jēgas domāt par karošanu ar Krieviju!!! Ar Krieviju jāsadzīvo mierā! Jāatvainojas par iztektajiem drudiem un apmelojumiem! Jāveicina miera sarunas par karadarbības izbeigšanu Ukrainā! Jāpadomā ar pauri, kam tad tas karš tur ir izdevīgs!

Tev?
Tev?
7 mēnešus atpakaļ
Reply to  Evika

Pašam smiekli nenāk? Ieej būrī pie trakiem suņiem un ar pasaki ka gribi ar viņiem mierā dzīvot.

aa10aa
aa10aa
7 mēnešus atpakaļ
Reply to  Evika

otrādi mīļā, otrādi. krieviem jālien uz vēdera latvijas priekšā, lai viņiem kaut teorētiski piedotu daļu nekrietnību pret mums

Dilemma
Dilemma
7 mēnešus atpakaļ

Kam ticēt? Kaut kādam bijušajam NATO spēku virspavēlniekam Eiropā ar izpildu pilnvarām vai kaut kādas pundurvalsts kaut kādas ministrijas bijušajm ierēdnim ar papīru stumdīšanas pilnvarām?

Pretīblis Ciestnevaris
Pretīblis Ciestnevaris
7 mēnešus atpakaļ

Iespējams vajadzētu mūdīgi sadzemdēt, un paātrināti izaudzēt, vel 10 miljonus dauņus.
Jo mīnēt 3 šosejas/robežpunktus šitiem dauņu ģenerāļiem neienāk prātā. Tikai ļerkst par obligāto dienestu, tai pašā laikā pērkot sarūsējušus helikopterus pa miljoniem, parādēs lidinot AN-2, un izzogot savas noliktavas.
Pamparu valstele kauko vel bruņosies. Klauni un āksti.

rimsties, urla !
rimsties, urla !
7 mēnešus atpakaļ

Nav vairs 1940.gads.

Vērotājs
Vērotājs
8 mēnešus atpakaļ

Latvijai vajadzētu tādu valdību, kura nerej uz kaimiņiem, un uztur lietišķas biznesa attiecības, nevis citu interesēs provocē karu. Ja runājam par militāru atvairīšanu, tad Latvija to nav spējīga izdarīt, pat mobilizējot visus iedzīvotājus. Te pat nav kur noslēpties no raķetēm. Lielākā daļa sabiedrības ienīst šo iekārtu, tāpēc neies karā. To pierāda vēlēšanu aktivitāte un rezultāti. Neticu ka NATO nāks palīgā, jo nebūs vienprātības, mēs jau šodien redzam, ka NATO valstīm ir savas intereses, ne jau kopīgās, kā mediji izmisīgi mēģina iestāstīt.

aa10aa
aa10aa
7 mēnešus atpakaļ
Reply to  Vērotājs

latvijas valdība 30 gadus līda bez ziepēm krievu lācim, bet jums vēl nav diezgan, varbūt tad, kad pēdējais latvietis būs aizbraucis uz angliju, jums būs pilns vēders

Vērotājs
Vērotājs
7 mēnešus atpakaļ
Reply to  aa10aa

Uz Angliju aizbrauca ne jau dēļ tā ka sadarbojās ar Krieviju, bet gan tādēļ ka izdābāja visām Briseles prasībām. Nedomājot zpildīja visas kvotas, regulas. Rezultātā slēdza fabrikas, piem cukura. Rezultātā pēc ārlietu ministrijas aplēsēm uz 2018 gadu valsti bija pametuši vairāk kā 370 000 cilvēku. Un ne jau pensionāri bet jauni, šodienas jaunie vecāki

tā, lūk
tā, lūk
7 mēnešus atpakaļ
Reply to  Vērotājs

Cukura rūpnīcas Latvijā ne Brisele, ne Rīga neslēdza. jo tās slēdza īpašnieki, kuriem par to bija apsolīta un vēlāk arī izmaksāta krietna kompensācija. Būsim precīzi! Tāpat kā par zviedriem “iztirgotajām” zemēm un mežiem – neviens nespieda – varēja saimniekot paši, bet sagribējās lielo naudiņu, kādu zviedri arī iedeva katram pārdevējam, kas latvieši vien bija, un kuri par to lamā valdību, lai gan paši brīvprātīgi notirgoja.

Vērotājs
Vērotājs
7 mēnešus atpakaļ
Reply to  tā, lūk

Es tieši nesen šo jautājumu esmu pētījis. Paldies Dievam, ka Latvijā 2000šo gadu pirmajā pusē jau bija internets un darbojās lielie ziņu portāli, un nebija jāmeklē ziņas vecās avīzēs. Jūsu rakstītais ir patiesība, bet daļēja un nepilnīga. Uzreiz pēc iestāšanās Eiropas savienībā, Latvijas cukurfabrikām tika uzstādītas kvotas. Piemēram vienai cukurfabrikai bija atļauts saražot gada laikā tādu apjomu produkcijas, ko iepriekš ražoja pusotrā mēnesī. Atlikušais gads fabrikai jāstāv dīkstāvē. Tātad lai būtu rentabli strādāt, gala produkts jāpārdod par tādu summu, lai segtu visa gada izmaksas. Protams ka tādos apstākļos jebkurš ražojošs uzņēmums kļūst nekonkurētspējīgs. Šodien par kvotām klusē, bet eksperti pasniedz… lasīt vēl »

Unos
Unos
7 mēnešus atpakaļ
Reply to  Vērotājs

Beidz d…

Absurds jautājums
Absurds jautājums
8 mēnešus atpakaļ

Nekādi bruņotie spēki mums nepalīdzēs kamēr šitie politiskie nejēgas būs pie varas. No vienas puses baksta krievu lāci, no otras puses briesmu gadījumā gatavojas mukt.
Interesantāk būtu paklausīties vai Garisons ir tajos bēdzēju sarakstos vai ne. Pēc tam kad presē noplūda informācija par politiskās elites mukšanas plāniem neviens pat nepacentās publiski noliegt šādu plānu pastāvēšanu. Nu tad ir tādi saraksti vai nav?
Liekas kaut kas neticams un neiedomājams, taču velk uz to, ka tā varētu būt arī patiesība.