Vēl neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Eiropas Savienības (ES) sankcijas liedza piegādāt tehnoloģijas Krievijas kara flotei, Krievijas karakuģi papildināti ar vāciešu izgudrotām tehnoloģijām – vairāku gadu garumā arī caur uzņēmumu Rīgā piegādāti Vācijā ražoti kuģu dīzeļdzinēji, kas izmantoti Krievijas kara flotē. Par to interesējušies pētnieciskās žurnālistikas centrs “Correctiv” Vācijā un laikraksts “Die Welt”, sadarbojoties arī ar Latvijas Radio.
Kopš Krievija okupēja Krimas pussalu, ES noteikto sankciju dēļ kopš 2014. gada nav atļauts piegādāt tehnoloģijas Krievijas Jūras kara flotei. Tomēr pēc vācu tehnoloģijas veidoti dīzeļdzinēji vēl pērn raduši vietu karakuģos “Grayworon”, vēsta lsm.lv.
Tie šā gada pavasarī izmantoti Odesas ostas apšaudēm no Sevastopoles Krievijas okupētajā Krimā. Izrādās, ka šo kuģu motorus, balstoties uz senāk iegādātu licenci, ražojis Ķīnas uzņēmums “Henan”. Nepieciešamo papildu tehnoloģiju sagādes maršrutiem ļāvusi izsekot informācija datubāzē “Importgenius” par kravu pārvadājumiem Krievijā.
“Correctiv” žurnālists Frederiks Rihters stāstīja: “Kamēr mēs pētījām Ķīnas dīzeļdzinēju izcelsmi, mēs atklājām, ka kāds uzņēmums Sanktpēterburgā pircis dzinējus izmantošanai Krievijas militārajos kuģos un importējis vēl dažādas motoru tehnikas vienības no Vācijas. Un tad arī konstatējām, ka šīs tehnoloģijas nav saņemtas tieši no Vācijas, bet caur uzņēmumu Rīgā.”
Uzņēmums “Marine Propulsion Systems” Sanktpēterburgā gadiem ilgi pasūtījis Vācijā ražotus kuģu dīzeļmotorus un to detaļas. Līdz 2011. gadam tam bijusi tieša sadarbība ar ražotāju “Deutz” Ķelnē. Vēlāk daļa Sanktpēterburgas uzņēmuma saistību pārceltas uz Rīgu, uzņēmumu “Marine Systems”. Kuģu dzinējus un ar tiem saistītas tehnikas vienības uzņēmums “Deutz” Ķelnē un citi uzņēmumi turpinājuši atbilstoši pasūtījumiem piegādāt uz Latviju.
“Marine Systems” pamatnodarbošanās gan bijusi metālizstrādājumu ražošana, dzinēju piegādes bijusi tikai neliela daļa no biznesa.
“Die Welt” un “Correctiv” raksta, ka pēc 2014. gada, kad Vācija vairs nedrīkstēja piegādāt tā dēvētās divējāda – civilā un militārā – lietojuma preces Krievijai, piegādes turpinājušās, domājot, ka tos izmantos civilajiem peldlīdzekļiem ES teritorijā. Par tehnikas nonākšanu pāri Krievijas robežai ražotāji it kā neesot zinājuši. Pret šādu apgalvojumu iebilst Rīgā bāzētais uzņēmums “Marine Systems”, kas šogad pārsaukts par “MS Productions”.
“Nav tā, ka neviens neko nav zinājis. Viņi taču līgumā redzēja uzņēmumu, kas ir sūtījumu galamērķis,” atzina uzņēmuma finanšu direktore Karīna Giješa.
Viņa stāstīja, ka kuģu tehnoloģiju ražotāji Vācijā vienmēr zinājuši, ka dzinējus piegādās tieši uz Sanktpēterburgu. Savukārt turienes uzņēmums “Marine Propulsion Systems” nav bijis pakļauts sankcijām. Vienlaikus Giješa atzina, ka uzņēmuma spēkos nebija pārliecināties, vai nosūtītā tehnika Krievijā izmantota atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, nevis, piemēram, militārajā infrastruktūrā, kas būtu sankciju pārkāpums.
“Paši līdz galam arī tagad nezinām, vai dzinējs uzstādīts tajā kuģī, kas norādīts pirkuma dokumentos. Kā mēs par to varam pārliecināties? Nevaram. Parasti taču, kad izvedam, Ārlietu ministrijas Stratēģiskā daļa par katru dzinēju prasa iesniegt dokumentus. Nevienam nebija jautājumu, nebija problēmu,” pastāstīja Giješa.
Lai noskaidrotu, kāda darbība uzņēmumā “MS Productions” norit šobrīd, “Die Welt” un “Correctiv” žurnālisti lūdza Latvijas Radio palīdzību. Uzņēmuma reģistrētajā juridiskajā adresē Latvijas Radio uzrunāja telpu pārvaldnieku pārstāvi. “Marine Systems” juridiskajā adresē tiešām darbojies, taču nekomentēja, kad uzņēmums tās atstājis. Tāpat patlaban nekādas aktīvas darbības nenotiek tā ražotnē Ādažos. To apstiprināja kāds tur tuvumā satikts darbinieks: “No maija vai no jūnija viņi beidza ražošanu ar metāliem. Bet kas ir par lietu, vai viņi ir kaut ko palikuši parādā?”
Izrādās, uzņēmuma darbība strauji aprāvusies sekojoši Krievijas iebrukumam Ukrainā 24. februārī, kad jebkāda veida sadarbība ar Krieviju ir pārtraukta. Ietekme ir tieša. Ražotnē tiešām ir kluss kopš maija, atlaisti ap 90% strādājošo, zaudējumi pārsniedz 1 miljonu eiro.
Vēl 2020. gadā “Marine Systems” apgrozījums bija virs 22 miljoniem eiro, bet peļņa pārsniedza pusotru miljonu eiro, liecina “Lursoft” dati. Metālapstrādes uzņēmuma priekšnieks ir Igors Smoļins. Latvijas Radio noskaidroja, ka viņš šobrīd neatrodas Latvijā, meklējot iespējas uzņēmējdarbību attīstīt citviet Eiropā.
Pēc Ukrainā sāktā kara traucēklis turpināt darbu esot priekšnieka Krievijas pilsonība, uzskata uzņēmuma finanšu direktore Giješa: “Ja nebūtu tā problēma, kas sākās februārī, nevienam nebūtu šo jautājumu.”
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņojumu par iespējamiem sankciju apiešanas centieniem finanšu jomā ir desmitkārt vairāk – no 13 pirms diviem gadiem līdz teju 100 šogad, Latvijas Radio norādīja Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Paulis Iļjenkovs. Konkrētus piemērus dienests gan nekomentēja, taču norādīja uz vairākiem gadījumiem, kad biznesa saites sankciju skartā nozarē ar Krieviju vai Baltkrieviju ir turpinājušās.
“Tātad ir aizdomas, ka uzņēmums turpina piegādāt aizliegtas preces uz Krieviju. Tā bieži vien būs nosaucama par sankciju pārkāpšanu, par ko paredzēta atbildība Krimināllikumā. Ja šis uzņēmums saņem bankas kontā līdzekļus par šādu darījumu, tos uzskatīsim par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ko varēsim iesaldēt,” skaidroja Iļjenkovs.
Uzņēmumu centieniem apiet sankcijas Krievijas virzienā arvien būtiskāka būs pētnieciskās žurnālistikas loma, uzsvēra “Correctiv” žurnālists Rihters: “Dažādi inženiertehnoloģiju, veselības aprūpes un citu jomu uzņēmumi domās, kā turpināt iesāktās biznesa saites, izmantojot apkārtceļus caur Ķīnu, Centrālāziju un citām vietām, tai skaitā Baltijas valstīm.”
Vienlaikus dati jau ļaujot secināt, ka aug sankciju ietekme uz to resursu piegādēm jomās, ko paši Krievijā nespējot saražot. Tas arvien vairāk skarot arī Krievijas jūras flotes aprīkojumu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Samaksāja taču ar lēto gāzi un zaļ;ie tika valdībā- kur te problēma? Galvenais bija slēgt reaktorus, nedot ukraiiņiem tehniu un pa kluso tik punpēt un pumpēt gāzi