Latvijas medijos mazpamanīta palikusi kāda svarīga ziņa, kurā Latvijas ārlietu ministrija parādās visai dīvainā gaismā.
Kā ziņo Latvijas Avīze, Lietuva, Igaunija, Dānija un Lielbritānija aicinājusi Briseli sagatavot vienotu ES plānu cīņai pret Krievijas „propagandas kampaņu” laikā, kad pieaudzis saspīlējums attiecībās Ukrainas krīzes dēļ.
“Krievija strauji izvērš savu dezinformācijas un propagandas kampaņu. Tās ietvaros ar dažādu kanālu (televīziju, tā dēvēto interneta troļļu, apšaubāmu trešo organizāciju) starpniecību tiek vēstīta sagrozīta un melīga informācija. Tās mērķis ir diskreditēt ES pozīciju, maldināt rietumvalstu politiķus un graut brīvu, neatkarīgu, mediju sistēmu,” teikts vēstulē, kas adresēta ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Mogerīni. ES aicināta aktīvi atbildēt uz Krievijas izvērsto informācijas karu gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan bloka austrumos esošajās kaimiņvalstīs.
Latvija (ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs) paziņojusi, ka tā neparakstīs Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Lielbritānijas aicinājumu Eiropas Komisijai izveidot rīcības plānu, kā pretdarboties Krievijas propagandai.
ES atbildei uz Krievijas propagandu jāsastāv no četriem punktiem, teikts vēstulē.
Pirmkārt, Krievijas dezinformācijai svarīgi pretnostatīt informētu sabiedrību. “Ir nepieciešams veidot regulāras politiskās diskusijas par Krievijas dezinformācijas kampaņām,” teikts vēstulē, kurā arī aicināts interneta vidē informēt iedzīvotājus par izvērsto propagandas kampaņu.
Tāpat ministri rosina veidot ciešāku sadarbību starp ES un NATO, lai abas organizācijas varētu darboties saskaņoti, kas ļautu sasniegt “noturīgākus rezultātus”. Vēstulē uzsvērta nepieciešamība “atšifrēt propagandu”. “Tas veicinās mūsu iedzīvotāju kritisku pieeju un manipulācijas ar informāciju padarīs mazāk efektīvas.” Pie šī punkta ministri aicina Mogerīni vadīto ES ārpolitikas dienestu izveidot rīcības plānu 2015. un 2016. gadam, kā vērsties pret “naidīgu propagandu”.
Tiek arī rosināts piedāvāt krievvalodīgajiem iedzīvotājiem alternatīvus informācijas avotus, stiprinot krievu valodā vēstošus jau esošos medijus un atbalstot valstu centienus veidot jaunus medijus krievu valodā. ES ir ļoti svarīgi atbildēt uz Krievijas propagandu, kuras mērķis ir “šķelt ES un Rietumu vienotību”. “Krievijas pūles (mediju vidē) paplašina tai politiskās un militārās iespējas, jo tiek šķelta krieviski runājošā sabiedrība un slēpti patiesie ES politikas mērķi, piemēram, par sankcijām. Tas ir patiess drauds ES austrumu reģionu drošībai,” vēstulē uzsver Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Lielbritānijas ārlietu ministri.
“Šī vēstule liecina par pieaugošo izpratni starp valstīm, ka propaganda apdraud mūsu sabiedrību un ES kopīgi jārīkojas, lai piedāvātu alternatīvas informācijas avotus, veicinātu kritisko domāšanu, atšifrētu propagandu un novērstu mediju brīvības nepareizu izmantošanu,” paudis Lietuvas ĀM pārstāvis.
„Briesmas, kādas rada informācijas pārvēršana par Krievijas agresijas ieroci, ir skaidri redzamas saistībā ar notikumiem Ukrainā. Ir nepieciešama koncentrēta un kopīga atbilde,” uzskata Lietuvas ĀM, kura nāca klajā ar aicinājumu sagatavot vēstuli.
Tostarp Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izvēlējies nepievienoties Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Lielbritānijas kolēģu aicinājumam. Latvijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvija uz šādām “lietām skatās, lai tās būtu ļoti konstruktīvas un līdzsvarotas”.
Neizpratni par Ārlietu ministrijas nostāju, neparakstot vēstuli, pauduši daudzi politiķi, tajā skaitā arī Nacionālā apvienība, kas nolēmusi aicināt Rinkēviču sniegt paskaidrojumus par šādu lēmumu.