Pēdējā mēneša laikā no Krievijas propagandas mediju puses izskanējuši dažādi vēstījumi, apšaubot gan NATO spēju efektīvi palīdzēt savām dalībvalstīm cīņā pret Covid-19, gan militārā bloka vienotību un aizsardzības spējas.
NATO apkopojis piecus no Krievijas puses nākušus izplatītākos mītus, sniedzot uz tiem patiesos faktus situācijas raksturojumam.
Pirmais mīts: Covid-19 sašķels NATO
Fakts: Jau vairāk nekā 70 gadus NATO ir spējusi nodrošināt dalībvalstu un to iedzīvotāju aizsardzību, nepārtraukti pielāgojoties dažādiem jauniem drošības izaicinājumiem. Pasaulē lielākā militārā un politiskā alianse jeb NATO tika izveidota, lai risinātu krīzes, un šobrīd tiek pieliktas vislielākās pūles, lai šī veselības krīze nekļūtu par drošības krīzi.
Tas, ka arī atsevišķi NATO civilie un militārie eksperti šobrīd ir saslimuši ar koronavīrusa izraisīto Covid-19, nav nekas pārsteidzošs, jo viņi, tāpat kā ikviens sabiedrības loceklis, ir pakļauti šim riskam. Taču pats svarīgākais ir, ka tas nekādā mērā neietekmē NATO kaujas un reaģēšanas spējas. Ievērojot piesardzības pasākumus, tiek turpināti iesāktie uzdevumi, tai skaitā, starptautiskās operācijas alianses austrumos, NATO spēku klātbūtne jūrā un arī operācijas Afganistānā un Kosovā. NATO turpina nodrošināt ticamu un efektīvu atturēšanas un aizsardzības politiku, vienlaikus atbalstot nacionālos un starptautiskos centienus cīņā ar pandēmiju.
Otrais mīts: NATO nespēj sniegt palīdzību sabiedrotajiem cīņā ar Covid-19
Fakts: NATO atbalsta dalībvalstis, cik vien spēj. Par to liecina arī fakts, ka teju ik dienu NATO savu atbalsta programmu ietvaros nodrošina transporta lidmašīnas, kuras nogādā individuālos aizsarglīdzekļus no Ķīnas un dalībvalstīm, kur tie visvairāk nepieciešami. Šādu atbalstu saņēmušas tādas valstis kā Čehija, Itālija, Luksemburga,
Nīderlande, Ziemeļmaķedonija, Rumānija, Slovākija un Spānija. Pēc sabiedroto pieprasījuma to, lai nepieciešamais militārais atbalsts cīņā ar vīrusa izraisīto krīzi, tiktu saņemts savlaicīgi, tagad koordinē NATO augstākais komandieris Eiropā ģenerālis Tods Volters (Tod Wolters). Viņš rūpējas, lai medicīnas preču piegādei Eiropas gaisa telpā tiktu izmantoti visātrākie piegādes ceļi.
Tāpat atsevišķas NATO valstis solidāri palīdz arī cita citai, iespēju robežās nodrošinot ar nepieciešamajiem medicīniskajiem materiāliem.
Alianse dalībvalstīm palīdz arī, atbalstot civilās aktivitātes, piemēram, loģistikas un plānošanas jomā, pacientu pārvadāšanā, lauka slimnīcu izveidē, robežu šķērsošanas un citu sabiedrisko vietu dezinfekcijas pasākumos. Tas tiek darīts, nodrošinot galvenā uzdevuma izpildi – rūpēties par drošību un aizsargāt teju vienu miljardu NATO dalībvalstu iedzīvotāju.
Trešais mīts: Covid-19 ir paša NATO radīts ierocis
Fakts: Kā apstiprinājusi Pasaules Veselības organizācija, pierādījumi liecina, ka SARS-CoV-2 koronavīruss, kas izraisa Covid-19 saslimšanu, ir dabiskas izcelsmes un sākotnēji radies no dzīvniekiem, nevis mākslīgi veidots. Tāpat organizācija norāda, ka šis jaunais vīruss nebija zināms pirms tā uzliesmojuma Uhaņā, Ķīnā 2019. gada decembrī. To, ka vīruss nav radīts laboratorijā, liecina arī nesen veiktās SARS-CoV-2 genoma analīzes.
Ceturtais mīts: Covid-19 izplatību veicināja NATO militārās mācības
Fakts: Kopš slimības uzliesmojuma sākuma NATO ir ieviesusi stingrus drošības un profilakses pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatību un mazinātu riskus NATO personālam un karavīriem. Kā jau publiski ziņots, dažas NATO un sabiedroto mācības ir modificētas vai atceltas, tai skaitā arī “Defender Europe 2020”.
Šie piesardzības pasākumi veikti, jo NATO personāls ir galvenā prioritāte, un alianse nevar pieļaut vīrusa tālāku izplatību. NATO militārie medicīnas darbinieki ikdienu monitorē situāciju, sekojot līdzi arī starptautiskās operācijās izvietoto NATO karavīru veselības stāvoklim, kuri joprojām veic savus dienesta pienākumus.
Piektais mīts: NATO mudina tērēt līdzekļus aizsardzībai uz veselības aprūpes rēķina
Fakts: NATO valstu ārlietu ministri un NATO ģenerālsekretārs ir izteikuši līdzjūtību visiem, kurus skāris Covid-19 un kuri zaudējuši tuviniekus. Tāpat atzinība un novērtējums visiem NATO sabiedroto valstu veselības aprūpes darbiniekiem un citiem speciālistiem, kuri ikdienā atrodas uz frontes līnijas, kā arī tiem, kuri daudzo ierobežojumu dēļ zaudējuši darbu un piedzīvo finansiālas grūtības.
Taču pieredze rāda, ka krīzes laikā NATO karaspēkam ir arī nozīmīga sabiedriskā loma. Jau tagad NATO karavīri palīdz daudzām valstīm, riskējot ar savu veselību. Tāpēc ir būtiski katrai dalībvalstij turpināt ieguldīt bruņotajos spēkos, un darīt to, nevis uz sabiedrības veselības rēķina, bet gan, lai saglabātu nacionālās aizsardzības spējas. Tas stiprinās arī NATO kopējo drošību.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Sargs.lv
Utainie pasaulē, lūk tā ir pandēmija.
To vēsture ir tūkstošreiz pierādījusi.