Krāpnieki arvien biežāk un mērķtiecīgāk izmanto personas datus dažādās krāpšanas shēmās. Viena no aktuālākajām problēmām ir datu ļaunprātīga izmantošana, lai noformētu ātros kredītus vai uzņemtos citas finansiālas saistības. Šāda veida incidenti ne tikai iztukšo iedzīvotāju maciņus, bet arī nopietni ietekmē personas kredītvēsturi, kas nākotnē var apgrūtināt un sadārdzināt aizdevumu saņemšanu. Tāpēc ir īpaši svarīgi regulāri pārbaudīt savu kredītvēsturi – jebkurš Latvijas iedzīvotājs to var izdarīt bez maksas un tik bieži, cik nepieciešams.
Daudzi uzskata, ka kredītvēstures pārbaude ir aktuāla tikai tad, ja tiek plānots aizņemties finanšu līdzekļus, taču patiesībā tas ir būtisks, turklāt bezmaksas solis ikvienam. Ne reizi vien arī policijā tiek uzsākti kriminālprocesi par krāpniecību ar personas datiem, lai iegūtu aizdevumu. Turklāt iedzīvotāji to visbiežāk uzzina tad, kad kredītdevējs atsaka aizdevumu aktīvu parādsaistību dēļ, ko veikuši krāpnieki.
“Pārbaudot savu kredītvēsturi, iedzīvotāji var būt pārliecināti, ka viņu veiktās kredītsaistības atbilst realitātei, jo mēdz būt gadījumi, kad privātpersonai atsaka aizdevumu aktīvu parādsaistību dēļ, ko veikuši krāpnieki. Tāpat iespējams ātri pamanīt, ja kāds ir izmantojis viņu personas datus, lai noformētu aizdevumu. Tādos gadījumos ātra rīcība ir izšķiroša, lai novērstu potenciālos sarežģījumus nākotnes finanšu plānos un nesabojātu savu kredītreitingu,” skaidro Intars Miķelsons, “Kredītinformācijas Biroja” izpilddirektors.
Kredītvēsture – kāpēc tā ir svarīga?
Kredītvēsture ir cilvēku veikto finansiālo aktivitāšu kopums, kas ietver informāciju gan par izpildītajām, gan vēl neizpildītajām saistībām. Tā ietver arī informāciju par maksājumu veikšanas disciplīnu, piemēram, cik laicīgi tiek veikti maksājumi, vai ir bijuši kavēti maksājumi, kā arī atskaitē redzami visi kreditori un to skaits. Kredītvēsture ir būtisks rādītājs, kuru izmanto aizdevēji, lai novērtētu potenciālā kredītņēmēja spēju segt saistības nākotnē. Licencētajiem kreditētājiem datu pārbaude kredītbirojā ir obligāta, nevis brīvprātīga, tādēļ ir ļoti svarīgi, ka un kādi dati atrodas kredītvēsturē. Laba kredītvēsture var nodrošināt izdevīgākus aizņēmuma nosacījumus, savukārt pabojāta kredītvēsture var ierobežot piekļuvi aizdevumiem un citiem finanšu pakalpojumiem.
Latvijas iedzīvotāji savu kredītvēsturi, kā arī informāciju par to, kuri uzņēmumi ir pieprasījuši personas datus, var bez maksas pārbaudīt portālā https://www.manakreditvesture.lv/, lai iespējami ātrāk atklātu ļaunprātīgas darbības un pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem un sarežģījumiem nākotnē. “Īpaši aicinu pievērts uzmanību tam, kurš ir pieprasījis jūsu datus – ja tas ir uzņēmums, ar kuru jums nav nekādu saistību, tas var liecināt par potenciālu krāpšanas gadījumu un datu pārbaudi bez likumīga pamata,” piebilst I. Miķelsons.
Kā liecina “Kredītinformācijas Biroja” apkopotie dati, tad šobrīd vietnē https://www.manakreditvesture.lv/ ir reģistrējušies teju 140 tūkstoši lietotāju, kas ir aptuveni 15 % no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Visbiežāk savu kredītvēsturi vēlas noskaidrot iedzīvotāji vecuma grupā no 31 līdz 45 gadiem, savukārt retāk – iedzīvotāji virs 45 gadu vecuma un jaunieši līdz 31 gada vecumam. Par simbolisku samaksu, kas ir 1,42 eiro mēnesī, ikviens var noskaidrot arī savu kredītreitingu un iespēju to koplietot ar citiem, savukārt par 2,42 eiro mēnesī pieejams arī kredītreitinga monitorings, kas nodrošina iespēju sekot līdzi izmaiņām reāllaikā un uz tām nepieciešamības gadījumā reaģēt.
“Fakts, ka tikai 15 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir reģistrējušies mūsu portālā, norāda uz to, ka ir būtiska nepieciešamība turpināt veicināt izpratni par kredītvēsturi un to, kāpēc tā ir svarīga. Turklāt ir būtiski apzināties, ka par krāpniecības upuri var kļūt ikviens, tai skaitā cilvēki ar augstu finanšu pratību. Tieši tāpēc mēs aicinām ikvienu regulāri pārbaudīt savu kredītvēsturi, lai savlaicīgi konstatētu jebkādus aizdomīgus ierakstus un pasargātu sevi no lielākiem zaudējumiem nākotnē,” piebilst I. Miķelsons.
Kā rīkoties krāpniecības gadījumā?
Ja tiek pamanīti aizdomīgi ieraksti savā kredītvēsturē, nekavējoties ir jāvēršas pie kredītdevēja, lai noskaidrotu aizņēmuma detaļas. Ja tiek konstatēta krāpniecība, ir jāvēršas Valsts Policijā ar iesniegumu. Tam ieteicams pievienot bankas konta izrakstu, kurā redzami aizdomīgie darījumi, kā arī citus pierādījumus, ja tādi ir, kas var palīdzēt izmeklēt iespējamo pārkāpumu. Ja policija spēs pierādīt krāpniecību, kredītdevējs parasti noņem šīs viltus saistības no cietušā kredītvēstures.
AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) ir licencēts kredītbirojs, kas pašlaik pārvalda apjomīgāko fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi valstī. KIB darbojas saskaņā ar Latvijas Kredītinformācijas biroju likumu, akcionāri ir Latvijas lielākās komercbankas. Uzņēmums ietilpst vienā no lielākajām starptautisko kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēju grupām “Creditinfo Grupa”.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!