Daba, iespējams, ir nolēmusi „izretināt” cilvēci: atklātas baktērijas, uz kurām neiedarbojas antibiotikas.
Jauns gēns MCR-1 nodrošina baktērijas noturību pret polimiksīniem, kas mūsdienās bieži vien kalpo kā „pēdējais glābšanas salmiņš” cīņā ar infekciju, vēsta žurnālā The Lancet Infectious Disease publicētais pētījums.
Kā skaidro izdevums, MCR-1 kustīgajā plazmīdā spēj viegli nododies pat starp dažādiem mikrobu veidiem un jau ir sācis izplatīties.
Polimiksīni ir antibiotiku grupa, kas pieder pie tā dēvētajiem „pēdējā glābiņa” preparātiem, kas pacientam tiek izrakstīti gadījumos, kad visi parastie medikamenti nav devuši gaidīto rezultātu. Piemēram, ārstējot pneimonijas paveidu, dēvētu par „leģionāru slimību” vai krūškurvja infekciju, ko izraisa baktērija „Pseudomonas aeruginosa”, kas ir noturīga pret citām antibiotikām. Polimiksīni izraisa tādus samērā smagus blakusefektus, kā nefro- un neirotoksikozi, tomēr tie dod arī lielas izredzes izārstēt bīstamo infekciju. Vispasaules veselības aizsardzības organizācija polimiksīnu ierindo kritiski svarīgo antibiotiku preparātu grupā.
Dienvidķīnas lauksaimniecības universitātes (SCAU) zinātnieki atklāja, ka uz jauno gēnu neiedarbojas kolistīns – polimiksīnu grupai piederoša antibiotika. MCR-1 atrodas kustīgā ģenētiskā elementā, plazmīdā, un ir spējīgs uz horizontālu pārnesi.
„MCR-1 parādīšanās norāda uz pēdējās antibiotiku grupas polimiksīnu kapitulāciju ar plazmīdiem pārnesamās rezistences priekšā, atzīst raksta autori. „Kaut arī šobrīd MCR-1 aprobežojas tikai ar Ķīnu, jau pavisam drīz tas var atkārtot citu globāli izplatīto noturības mehānismu likteni, piemēram, tādu kā NDM-1”.
Izsaki savu viedokli komentāros un seko mums Facebook un Twitter!