Pēc daudzu gadu krituma šogad atkal novērojams neliels, tomēr studējošo skaita pieaugums. Izglītības ministrijas apkopotie dati liecina, ka šogad mācības uzsākuši nepilni 75 tūkstoši studējošo, kas ir par 800 vairāk nekā pērn, vēsta TV3.
Ministrijā norāda, šobrīd studējošo skaits Latvijā ir stabilizējies, taču to nevar teikt par absolventu skaitu. Tas aizvien turpina sarukt, un lielais studējošo atbirums satrauc arī Saeimas deputātus.
Straujš studējošo skaita kritums Latvijā sākās līdz ar 2008. gada ekonomiskās krīzes iestāšanos. Ja 2008. gadā augstskolās studēja 125 360 studentu, tad nākamgad to skaits jau saruka līdz 112 tūkstošiem, un tā studentu skaits samazinājies arī visus turpmākos gadus. Taču tagad atkal piedzīvots studējošo pieaugums – šogad to skaits ir 74 793, kas ir par teju 800 vairāk nekā pērn.
Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders norāda: “Protams, noprecizēsies tas skaits, bet daudz maz tas skaitlis ir stabils un pat ar nelielu pieaugumu pret iepriekšējo gadu jeb pirmo gadu pēc apmēram 15 gadu pārtraukuma, kurā mums vairs nav studentu skaita samazinājuma. Lai gan pēdējo gados jau tas skaits bija daudzmaz nostabilizējies.”
Ministrijā norāda, pozitīvi vērtējams tas, ka studentu pieaugums vērojams tādās programmās kā dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, tāpat šogad uzņemts rekordliels topošo skolotāju skaits. Pieaudzis arī ārvalstu studentu skaits, taču, par cik daudz tieši, ministrija šobrīd pateikt vēl nevarot.
Vienlaikus aizvien satraucoša ir absolventu skaita dinamika. To skaits turpina sarukt. Ja 2009. gadā augstskolas absolvēja 26 tūkstoši, tad šogad to skaits ir vien 13 tūkstoši. Tātad divas reizes mazāks.
Skaidrs, ka viens iemesls ir atšķirīgais uzņemtu studentu skaits tagad un pirms 15 gadiem, taču jau ilgstoši nemainīgs ir tas, ka studijas Latvijā vidēji pamet katrs otrais studējošais. Par to, ka atbirums ir tik liels, satraukumu neslēpa arī Saeimas deputāti.
“Manuprāt, tas nav labs rādītājs, ja mēs runājam par budžeta vietām it sevišķi. Tā ir iztērēta nauda, un, kā te minēja kolēģi, tas pat nav saistīts ar vienu konkrētu programmu, bet arī, ja mēs runājam par dārgajām dabaszinātņu programmām, arī no šīm krīt ārā studenti un nepabeidz,” pauda Saeimas Augstākās izglītības apakškomisijas deputāte Ilze Vergina (“Jaunā Vienotība”).
Savukārt Saeimas Augstākās izglītības apakškomisijas vadītājs Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”) norādīja: “Šobrīd tas atbirums, es domāju, ka ir tāpēc, ka studenti, atnākot studēt, viņi iemācās, viņiem ir apstākļi, ka var sākt pelnīt šo naudu, un viņiem vairs studijas nav prioritāte.”
Studentu apvienība: Jauniešiem trūkst naudas, lai studētu
Pretējās domās gan ir Latvijas studentu apvienība. Tajā atzīst, darbs ir iemesls, kādēļ daudzi studijas pamet. Taču ne tādēļ, ka atraduši savu sapņu profesiju, tas visbiežāk ir tādēļ, ka jauniešiem trūkst naudas, lai studēt varētu.
“Dati rāda, ka mums studējošie ir ļoti nodarbināti, attiecīgi liela daļa no tiem jau strādā paralēli studijām, nevar atvēlēt tām laiku. Tāpēc ka arī dzīves dārdzība pieaug, nepieciešami vienkārši papildu ienākumi, lai varētu atļauties “kojas”, dzīvokli vai ēdienu vai vispār atļauties transportu līdz augstākās izglītības iestādei,” norādīja Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Aleksandrs Čerņa.
Tādēļ Studentu apvienībā uzskata – ja būs lielāks atbalsts studentiem, būs arī mazāks to atbirums. Tikmēr Izglītības ministrijā cer, ka situācija uzlabosies, kad visās augstskolās tiks ieviests jaunais finansēšanas modelis. Tas paredz, ka valsts piešķirtās naudas apjomu augstskolām ietekmēs arī absolventu skaits un to nodarbinātības rādītāji.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
aPsolventi neprot neko.
Tīri masa, kas uztur tos perdalgogus.
Nostādne ir pilnīgi aplama. Cilvēku populācijā nav vairāk par 10%, kas spējīgi atšķirt garīgu darbu no fiziska. Pati nostādne ir aplama. 1) Jābūt 6-gadīgai izglītībai, nevis 9-gadīgai. Pēc 6. klases jāļauj tālāk mācīties tikai tiem, kas eksāmenā dabū vismaz 50%, nevis tā kā tagad – 10% ir sekmīgi nokārtojis priekšmetu (pēc 5 ballu sistēmas tas nozīmē, ja skolnieka zināšanas ir vērtējamas ar 1/2, tad viņš ir sekmīgs; ievērojiet, ka vērtējums 1 bija galēji nesekmīga atzīme). 2) Visiem tiem, kas nav spējīgi tālāk mācīties, dod iespēju tālāk mācīties profskolās, kur vispārējās zināšanas apmāca līdz 9. klases līmenim. 3) Pēc 9. klases… lasīt vēl »
Un kaas tos % sastāda?
Kā bij Āmurikā? Let’s lower the margin!
Kur satarukums? Kāpēc? Atbilst dabiski pirmajā gadā tie, kas nav spejīgui mācīties- izsēdēja visuskolu, ieberzējās augstskolā un tur atkal jāmācās. Labāk strādāt un bišķi pastudēt, bet tad- tikai strādāt- tik un tā pelna jau tad vairāk nekā pabeidzot. Un tas ceļš uz nomenklatūru jau jašāk agrāk iefiltrējoties Ne jau kaut ko mācīties jaunieši nāk uzaļā dzīve taču kaut jko arī maksā
Gudriem un talantīgiem jauniešiem ir neprāts studēt šeit gan graujošās izglītības degradācijas dēļ, gan visu iespējamo nākotnes perspektīvu dēļ.