Rīgas domes Satiksmes departamentā šomēnes saņemti jau vairāki iesniegumi ar prasību kompensēt transportlīdzekļiem radītos zaudējumus pēc iebraukšanas dziļajās un asajās bedrēs, vēsta TV3 Ziņas.
Rīgas autoservisi tāpat kā katru gadu atkušņos atkal piedzīvojot bedrēs pārsisto riepu, iedragāto disku nomaiņas pieprasījuma būtisku kāpumu.
Konstantīns, autoservisa “TRC” mehāniķis: “Darba apjoms mums palielinājies tik ļoti, ka no biznesa viedokļa varam par to priecāties. Netipiski daudz bedrēs sabojātu transportlīdzekļu. No otras puses, arī mums pašiem ir auto, un ielas tiešām ir briesmīgā stāvoklī.”
“Man jau ir bail ar mašīnu braukt. Visu cieņu Rīgas domei, bet vajadzētu kaut ko darīt. Tas nav normāli. Ceļš uz Bolderāju vispār nav izbraucams. Asas malas, tas ceļš ir izdauzīts. Cik tad var. Kaut kas ir jādara. Nav arī regulāras kopšanas,” secina Jurijs.
“Esmu tikko no atvaļinājuma atbraukusi un esmu bišķi šokā. Sniegs nokusis, un situācija ir bēdīga,” atzīst Greta.
“Riepas žēl, mašīnas žēl. Būs jāremontējas. Gaidu, kad šis vājprāts beigsies,” pauda Agris.
Lai arī KASKO apdrošināšana, kas sedz šādus bojājumus, ir vien 30% autovadītāju, taču apdrošinātājiem Rīgas bedres vienalga sagādā lielus zaudējumus – atlīdzībās izmaksā pat miljonu eiro gadā, – rēķina nozares asociācijā.
Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs: “Es teiktu, ka vidējā summa par šādām pārsistām riepām nav ļoti liela – daži simti eiro. Zinot, ka šo bedru dēļ mēdz būt avārijas, gadās, ka skāde ir tūkstošos eiro, gadās pat 10 000 eiro.”
To pēc tam regresā piedzīt no pašvaldības kā par ielām atbildīgā apdrošinātāji vairs necenšas. Autovadītāji lielākoties neizsauc Valsts policiju pierādījumu fiksēšanai bedres atrašanās vietā, bojājumu atklāj vēlāk vai arī bedre ir seklāka, nekā pašvaldības noteikumos definētais dziļums avārijas bedrei.
“Visbiežāk, 99,99% gadījumu, apdrošinātājiem nav īsti pret ko iet regresā. Ja mēģina iet regresā, tad pierādīt ir ļoti, ļoti grūti,” pastāstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.
Ja transportlīdzeklim nav KASKO apdrošināšanas, tad atlīdzību par bedres radītajiem bojājumiem pats auto īpašnieks var pieprasīt pa tiešo Rīgas domes Satiksmes departamentam.
Pērn saņemti 35 iesniegumi, šogad – astoņi. Tos lielākoties arī apmierina, līdz tiesvedībai nenonāk, ja ir policijas veikta fiksācija. Šos autovadītājiem radītos zaudējumus departaments liek novērst ielu uzturētājiem – privātajiem komersantiem, ar kuriem pašvaldībai noslēgts līgums.
Jānis Vaivods, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs: “Ja mēs redzam, ka negadījums ir radies uzturētāja nekvalitatīvas līguma izpildes rezultātā, piemēram, esam labu laiku iepriekš paziņojuši uzturētājam par bedri un tā nav norobežota vai aizlāpīta, tad lūdzam atlīdzināt šos zaudējumus. To viņi arī parasti dara.”
Auto īpašniekam gan ir jāpierāda aprēķināto zaudējumu pamatojums, jo iepriekš bijuši centieni ar fiktīvām tāmēm izkrāpt naudu.
“No iepriekšējām tiesvedībām ir radies priekšstats, kādi zaudējumi var rasties, ievērojot atļauto braukšanas ātrumu, iebraucot bedrē, kādi bojājumi,” sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Pēdējo trīs mēnešu laikā Rīgā aizlāpītas bedres 6000 kvadrātmetru apmērā, ko satiksmes departamentā sauc par liela veikumu. Izmaksas – 300 000 eiro.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi