Pēteris Apinis: Medicīnas tūrisms kā cilvēku vēlme pagarināt dzīvi vai iegūt nemirstību

Pēteris Apinis, ārsts

Šis raksts ir tapis kā parafrāze lekcijai, ko esmu aicināts nolasīt kādā tālā Āzijas valstī. Lekcijas gatavošana ir garš process, kurā jālasa kaudzēm rakstu, bet beigu beigās laiks lekcijai ir ierobežots, bet klausītāji – noguruši vai piemiguši.

Šis raksts ir garš un es pat neceru, ka mani lasītāji to pieveiks līdz galam, bet noteikti ir ļaudis, kam kaut kas noderīgs no šī rakstugabala būs izlobāms. Raksta autoru pilnīgi nesatrauc – cik tālu Jūs tiksiet ar lasīšanu; centīšos uz medicīnas tūrismu paraudzīties gan no ekonomikas, gan sabiedrības veselības, gan tūrisma un pat reliģijas skatpunkta. Kā allaž – komentārus nelasu.

Mēģinājums sistematizēt veselības, medicīnas un labsajūtas tūrismu

Raksta mērķis sākotnēji bija skaidri nodalīt medicīnas un labsajūtas tūrismu, bet vēlāk izrādījās, ka šie tirgi apzināti vai neapzināti ir sajaukti; nereti – pārklājas. Vienosimies, ka abus kopā šos tūrisma paveidus sauksim par veselības tūrismu. 

Vienkāršoti – termins “medicīnas tūrisms” būtu jāpiemēro, ja tiek izskatīta medicīniska, ķirurģiska vai stomatoloģiska iejaukšanās, savukārt visi pārējie gadījumi būtu klasificējami kā “labsajūtas tūrisms”.

Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas un Eiropas Tūrisma komisijas 2018. gadā sniegto informāciju, labsajūtas tūrismu var definēt kā “Tūrisma darbības veidu, kura mērķis ir uzlabot un līdzsvarot visas galvenās cilvēka dzīves jomas, tostarp fizisko, garīgo, emocionālo, profesionālo, intelektuālo un garīgo jomu. Galvenā labsajūtas tūristu motivācija ir iesaistīties profilaktiskās, proaktīvās, dzīvesveidu uzlabojošās aktivitātēs, piemēram, fitnesa, veselīga uztura, relaksācijas, palutināšanas un ārstnieciskās procedūrās”.

Medicīnas tūrisms saskaņā ar šo organizāciju viedokli ir “tūrisma darbības veids, kas ietver uz pierādījumiem balstītu medicīnisko ārstniecības resursu un pakalpojumu (gan invazīvu, gan neinvazīvu) izmantošanu. Tas var ietvert diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju”.

Medicīnas tūrismu var saukt arī par starptautisko medicīnisko migrāciju, pacientu migrāciju un medicīnisko ceļošanu.

Gan medicīnas, gan labsajūtas tūrisms pasaulē attīstās un gūst aizvien lielāku uzmanību, jo valdības, nozares un akadēmiskie censoņi pūlas definēt, organizēt un veicināt šīs nozares. Izlasot internetā kaudzi rakstu par šo tēmu, var nākt pie secinājuma, ka veselības tūrismā kā jebkurā biznesā, valda pretrunīga informācija, bet zinātnisko pētījumu metodes nereti nosaka pasūtītāja iepriekš uzstādītais mērķis. 

Labsajūtas un medicīnas tūrisma nozares ir sarežģītas, grūti grupējamas un klasificējamas. Тiek sniegti ļoti atšķirīgi skaitļi, kas sniedz ieskatu par šo nozaru lielumu un vērtību. Skaitļus, datus un prognozes nav viegli un pat iespējams salīdzināt, jo šīs nozares nav starptautiski koordinētas un to praksei globāli ir ļoti pretrunīgi noteikumi. Tomēr šo nozaru nozīme un vērtība ir skaidri redzama; tā ir augoša un daudzveidīga no piedāvājuma un pieprasījuma viedokļa. Šajā rakstā allaž sniegšu arī pretrunīgus piemērus. Te piemērs, kas parāda, cik sarežģīti medicīnas tūrismu iekļaut kaut kādā sistēmā. Globāli vislielāko interesi par cilmšūnu terapiju izrāda Krievijas pilsoņi, arī pētījumu Krievijā pietiek un pieredze krievu kolēģiem plaša. Bet tā kā Krievijā cilmšūnu terapija nav iekļauta valsts akceptētu ārstniecības metožu skaitā, Krievijas ārsti šo ārstniecību veic galvenokārt Krievijas pacientiem dažādās Karību salu valstīs, bet pacienti līdz ar solījumiem saņemt mūžīgu jaunību iegūst arī iespējas sauļoties pludmalē un lietot labu rumu nosacīti ārstnieciskās devās. 

Un vēl viens medicīniskā tūrisma paveids, lai cienījamajam lasītājam radītu nesapratni –  ceļojums lai veiktu eitanāziju vai asistētās nāves pakalpojumu (pašnāvību tūrisms?) – teorētiski asistētā pašnāvība būtu kvalificējama kā medicīnas tūrisma nišas segments un starptautiskā tūrisma apakškomponents.

Medicīnas tūristi meklē modernu veselības aprūpi par pieejamām cenām valstīs ar dažādu ekonomiskās attīstības līmeni. Medicīnas tūristi, visticamāk, dodas uz citu galamērķi, ja viņi var ietaupīt vairāk par 30 % no izmaksām par medicīnas pakalpojumu salīdzinājumā ar izmaksām dzimtajā zemē. Pacienti iesaistās medicīnas tūrismā, jo manipulācijas, operācijas un procedūras, ko viņi vēlas saņemt, var veikt citās valstīs par salīdzinoši zemākām izmaksām, bet būtiski – bez kavēšanās un neērtībām, kas saistītas ar gaidīšanu rindās pašmāju slimnīcā. Daži pacienti ceļo uz konkrētiem galamērķiem, lai veiktu procedūras, kas nav pieejamas viņu mītnes valstī. Šādu procedūru piemēri ir cilmšūnu transplantācija un dzimummaiņas operācijas. Globāli nozīmīgs tūrisma paveids ir surogātmāšu izmantošana bērnu dzemdēšanai, kas dažādu pasaules valstu likumdošanā ļoti atšķirīgi noteikta.

Populārs ir medicīnas tūrisms medicīnas nozarēs, ko dažādu iemeslu dēļ (galvenokārt, bailēs no informācijas noplūdes) pacients izvairās veikt pašu zemē. Bariartiskās operācijas, medicīniskās apaugļošanas operācijas, arī dažas kosmētiskās operācijas pacienti labprāt veic kaimiņvalstīs, kaut pašmāju operāciju kvalitāte un cenas ir samērojamas. 

Pacienti bieži vien uzskata, ka veselības aprūpi citur jāmeklē neētiskas situācijas dēļ, kas izveidojusies viņu mītnes valsts veselības aprūpes sistēmā; nereti tās ir pārmērīgi augstas izmaksas, nelāga informācija par pašmāju speciālistu vai pārlieku ilgstoša gaidīšanas rinda.

Pie medicīnas tūrisma būtu pieskaitāms fenomens, ka cilvēki no mazāk attīstītām valstīm, kas labākas dzīves meklējumos devušies strādāt uz Rietumeiropu, ASV vai Kanādu, atgriežas savā dzimtajā valstī veikt izmeklējumus, ārstēties, jo nereti viņiem viņu mītnes zemēs nav pilnvērtīgas apdrošināšanas, rindas ir garākas, bet ārstniecība dārgāka, nav arī tuvinieku, kas palīdzētu slimības laikā. Šis fenomens ir ļoti raksturīgs Austrumeiropas valstīm un to pilsoņiem, kas devušies peļņā uz Rietumeiropas valstīm. 

Tiek pieņemts uzskatīt, ka plašākā mērogā medicīniskus ceļojumus uz jaunattīstības valstīm pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados masveidā uzsāka kanādieši. Tieši šī iemesla dēļ Kanādā izveidojās (vēlāk globalizējās) lielākās medicīnas tūrisma aģentūras, kas piedāvā lidmašīnu biļetes, viesnīcas, medicīnisko pakalpojumu, kā arī atpūtu medicīniskā tūrisma valstī, kultūras programmas utt. Klasisks Kanādas medicīnas tūrisma paveids ir brauciens uz Taizemi kopā ar kanādiešu ārstu, kas veic operāciju. Tik un tā man nav saprotams, kāpēc milzīgs kanādiešu pulks dodas operēties uz Tērksas un Kaikosas salām, kas atrodas uz dienvidiem no Bahamu salām.

Medicīnas tūrisma tīmekļa vietnes un ceļojumu aģentūras parasti piedāvā kompleksus piedāvājumus, kuros atveseļošanās pēc operācijas tiek reklamēta kā labi pavadīts atvaļinājums. Tiek piedāvāti dažādi pakalpojumi, sākot no kosmētiskām, sirds, acu, zobu vai ortopēdiskām operācijām un beidzot ar psihiatrijas, psihoterapijas pakalpojumiem un procedūrām, piemēram, dzimummaiņas operācijām, kas citās valstīs var būt sociāli vai kultūras ziņā nepieņemamas un tāpēc nepieejamas.

Medicīnas tūrisms mēdz būt abpusējs. Piemēram, cilvēks, kas Baltijas valstīs gadā pelna 100000 eiro, sevi uzskata par turīgu, un labprāt pieņem piedāvājumu operēt sirdi Rietumeiropas klīnikā, un šo piedāvājumu nosaka pieņēmumi (kvalitatīva reklāma) par vācu vai angļu darba kvalitāti, pieredzi un izcilajiem rezultātiem. Savukārt Lielbritānijas vai Vācijas pilsonis, kas pelna gadā 100000 sterliņu mārciņu vai eiro, uzskata sevi par visai nabagu, tādēļ labprāt brauc uz Baltijas valstīm veikt zobārstniecības vai kosmētikas manipulācijas (un pat sirds operācijas), jo cenas Baltijā ir ievērojami lētākas.

Nav lieki piebilst, ka ne visas medicīniskās procedūras ir nepieciešamas (dzīvības saglabāšanas nozīmē), bet gan vairāk vērstas uz izskata uzlabošanu, un, protams, daudzās valstīs šie pakalpojumi netiek apmaksāti. Protams, tiklīdz pacientam pašam jāizšķiras par maksājumu, viņš priekšroku labprāt dod lētākam pakalpojumam. Pārrobežu ceļošana veselības nolūkos nav pasargāta no ētiskiem apsvērumiem. Papildus acīmredzamām bažām par izmaksām, riskiem un aprūpes kvalitāti pētījumos parādās arī jautājums par medicīnas tūrisma ētiskajām sekām (piemēram, bariatriskas operācijas pacienti tik un tā pēc operācijas spiesti tālāk ārstēties pie savas valsts ārstiem). Ārsta ētiskais pienākums pret pacientu parasti ir acīmredzams – nekaitēt un darīt visu iespējamo pacienta labā, tomēr komplikāciju gadījumā medicīnas tūrisms nereti visu tālāko atbildību un rūpes uzkrauj dzimtenes ārstu pleciem. 

Ideālam medicīnas tūrisma produktam būtu jāpiedāvā zemāks komplikāciju un infekciju līmenis nekā pacienta mītnes valstī. Turklāt jāspēj nodrošināt pilnīga medicīniskā dokumentācija pacienta izvēlētajā valodā. Medicīnas tūrisma operatoram papildus akreditācijai ir jābūt arī medicīniskās prakses un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kā arī politikai un sistēmai, nodrošinot personāla kvalifikāciju.

Medicīnas tūrisma izaugsmi ietekmē daudzi faktori. Galvenie no tiem ir iedzīvotāju novecošanās, deģeneratīvo slimību skaita pieaugums, kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums, veselības aprūpes izmaksu pieaugums, ilgs gaidīšanas laiks, relatīvi viegla ceļošana.

‍Pēdējos 10 gados medicīnas tūrisms ir uzplaucis galvenokārt tādēļ, ka informācija ir viegli pieejama internetā, tai ir plašāka plašsaziņas publicitāte, kā arī fakts, ka valstis, darba devēji un apdrošināšanas sabiedrības arvien biežāk sūta pacientus ārstēties uz ārzemēm. Nozīme ir arī jaunu tehnoloģiju, piemēram, telemedicīnas, ieviešanai, kas ļauj ārstiem attālināti uzraudzīt pacienta dzīvības rādītājus vai tiešsaistē konsultēties ar tālu esošu pacientu.

‍Medicīnas tūrisma asociācija (MTA) izveidota 2007. gadā. Tā ir bezpeļņas starptautiska biedru asociācija, kas pārstāv plašu veselības aprūpes un ceļojumu profesionāļu loku visā pasaulē, un tai ir bijusi būtiska nozīme veselības aprūpes pakalpojumu pircēju un pārdevēju apvienošanā, vienlaikus veicinot augstas kvalitātes standartus ar mācību un izglītības programmu palīdzību.

Es pie medicīnas tūrisma neskaitu ārstu darbu attālināti svešās valstīs, piemēram, Latvijas radiologi nereti apraksta magnētiskās rezonanses izmeklējumus Skandināvijas vai Vācijas klīnikām, atrodoties savā dzīvoklī tepat Latvijā pie laba datora.  

Ap medicīnas tūrismu gadu desmitiem bija apvītas arī leģendas un mīti. Apspriežot medicīnas ētiku un medicīnas tūrisma nozari, vispirms ir jāatmet sensācijas un absurds. Šausmu stāsti par nelegāliem orgānu donoriem un nelicencētām operācijām apšaubāmās iestādēs ir muļķīgi, acīmredzami neētiski un nosodāmi, taču visās pasaules valstīs radījuši filmu scenārijus un apšaubāmu žurnālistu rakstus. Tomēr nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, ka valstīs, kurās ir trūcīgi vai neaizsargāti iedzīvotāji, varētu būt lielāka orgānu pieejamība izmantošanai medicīnā, jo šo iedzīvotāju pārstāvji bieži vien ir kārdināti riskēt ar savu veselību un atdot orgānu pret naudas kompensāciju. Tā kā trūkst pietiekamu resursu donoru aprūpei, orgānu iegūšanas prakse ir kļuvusi par vienu no medicīnas tūrisma aspektiem, kam nepieciešams stingrāks regulējums un uzraudzība. Tāpat arī tādu medicīnisko procedūru izmantošana, kuru efektivitāte nav pierādīta vai kuru drošība nav zināma, ir jautājums, par kuru globāli būtu jādiskutē, lai to standartizētu un regulētu.

Medicīnas tūrismam piemīt kāda nelaipna seja – sauksim to par medicīnas speciālistu un pseidospeciālistu migrāciju. Ja Latvijā parādās kāds plastikas ķirurgs vai kosmētiskās ķirurģijas speciālists no Lietuvas, Grieķijas vai pat Ukrainas, tas ne vienmēr nozīmē, ka ārsts šeit ieradies humānisma vadīts ar hipokrātisku vēlmi glābt Latvijas pacientus no neglītiem deguniem vai pārlieku mazām krūtīm. Nereti tūristmediķi ir vieglas peļņas tīkotāji – cilvēki ar vai pat bez medicīniskas izglītības, kas uzdodas par botulīna injekciju vai lāzermedicīnas speciālistiem. Ja Latvijā kāds ārsts apgalvo, ka viņš ir izcils ķīniešu ārsts, tad viņam diez vai ir diploms par medicīnas augstskolas beigšanu, bet pilnīgi noteikti nav sertifikāts, kas viņam atļauj strādāt.

Visā pasaulē klīst ajūrvēdas, adatu terapijas un citu austrumu medicīnas pārstāvji par kuru zināšanām un apgūtās mācību vielas apjomu Eiropā nevar pārliecināties.   

Ieskats globālā medicīnas tūrisma ģeogrāfijā

2011. gadā Dienvidkorejas Čendžu province, pateicoties investīcijām, ārvalstu uzņēmumu ieguldījumiem veselības aprūpes iestādēs kļuva par populārāko medicīnas tūrisma galamērķi pasaulē.

Pēdējo desmit gadu laikā Dienvidkorejas medicīniskā tūrisma izaugsme ir piemērs pasaules medicīniskā tūrisma izaugsmei, un, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, Dienvidkoreja šobrīd ir pasaules medicīnas tūrisma Meka. 

Singapūra ieņem pirmo vietu pasaules mērogā veselības aprūpes iestāžu un pakalpojumu kvalitātes ziņā, ierindojoties otrajā vietā medicīnas tūrisma indeksa reitingā. Kopš 2019. gada Singapūras pieejamie un kvalitatīvie veselības aprūpes pakalpojumi ir piesaistījuši vairāk nekā 500 000 ārvalstu apmeklētāju. Singapūra ir slavena ar saviem augstākās kvalitātes, visaptverošiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ietver visu, sākot no veselības pārbaudēm līdz operācijām, augsti kvalificētiem medicīnas speciālistiem un modernām iekārtām. Tiek uzskatīts, ka Singapūra visefektīgāk pasaulē reaģēja uz Covid–19 pandēmiju. 

Apvienotie Arābu emirāti (AAE), Horvātija, Indija un Taizeme visātrāk steigušas līdzās Dienvidkorejai kļūt par medicīnas tūrisma karstajiem punktiem. Šīs valstis koncentrējās uz izcilas aprūpes nodrošināšanu tādās ārstēšanas jomās kā gūžas un ceļa locītavu operācijas, bariatriskā (svara mazināšanas) ķirurģija, kardioloģija un dzimuma maiņa. Līdz ar to var droši apgalvot, ka vismaz kā biznesam un ekonomijas stratēģijai medicīnas tūrisma nākotne ir gaiša.

Globālā pandēmija radīja smagu triecienu augošajai medicīnas tūrisma nozarei 2020. gadā. Daudzi labsajūtas centri, slimnīcas un medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēji uz laiku pārtrauca darbību. Galvenie šā krituma iemesli bija ceļošanas aizliegumi un plānveida operāciju atlikšana visā pasaulē, lai ierobežotu Covid–19 infekcijas izplatību.

Tiesa, Covid–19 radīja jaunu medicīnas tūrisma nozari – vakcinācijas tūrismu. Sākotnēji tas attiecās uz ceļotājiem, kuri bija gatavi tērēt ievērojamus līdzekļus, lai dotos uz valstīm, kur bija pietiekams Covid–19 (maksas) vakcīnu (piemēram, Sputņik) piedāvājums; apvienoja vakcināciju un tūrismu kā ceļojuma mērķi. Vēlāk šim tūrismam parādījās nopietns atzars – ļaudis, kam bija bail no vakcinācijas, brauca uz kaimiņvalstīm saņemt izziņu par vakcinēšanos, kaut patiesībā vakcinācija netika veikta. Vairākas Eiropas valstis viena otrai pārmeta šādu antivakceru medicīnas tūrisma veicināšanu. 

Pēc pandēmijas panikas pacientu dzīvesveids un izvēles iespējas atkal veicina medicīnas tūrisma nozares izaugsmi ar katru dienu. Plašā pētījumā teikts, ka 22 % pacientu vēlas maksāt mazāk, bet 56 % vēlas labāku aprūpi. Aptuveni 10 % meklē aprūpi nekavējoties, negaidot rindā, un 18 procenti meklē tādu ārstēšanas iespēju, kas nav pieejama mājās. Tas viss palielina pieprasījumu pēc globālā medicīnas tūrisma.

Jaunattīstības valstis paver iespējas saņemt kvalitatīvu aprūpi par pieejamākām cenām. Piemēram, koronāro artēriju šuntēšanas (coronary artery bypass grafting) operācija ASV vidēji izmaksā 113 000 ASV dolāru, bet Taizemes privātklīnikā –  13 000 ASV dolāru; un tā ir ievērojama atšķirība.

Šobrīd populārākā valsts kosmētisko procedūru veikšanai ir Taizeme, savukārt Indija ir populārākā valsts sirds un asinsvadu un ortopēdisko procedūru veikšanai. Bumrungrad International Hospital un Apollo Hospitals Enterprise Ltd. ir vadošie ārstniecības galamērķi medicīnas tūrisma jomā attiecīgi Taizemē un Indijā. 

Pieaugošā medicīnas tūrisma popularitāte Taizemē ir labvēlīgi ietekmējusi visu tūrisma nozari. Taizeme ir ļoti populāra valsts gan medicīnas, gan tradicionālā tūrisma jomā. 2018. gadā Taizeme dominēja tirgū ieņēmumu ziņā, jo ievērojami atšķīrās ārstēšanas izmaksas, saglabājot labu aprūpes standartu salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm. 2022. gadā aptuveni 2,8 miljoni cilvēku apmeklēja Taizemi, lai gūtu medicīnisko aprūpi (iespējams, šie skaitļi tomēr ir pārspīlēti, jo Taizemes piedāvājumā ietilpst arī masāža, savvaļas zāļu terapija, hipnozei līdzīga psihoterapija uc. nodarbes, kam tieši ar medicīnu ir attāla sasaite). 

Paredzams, ka 2023. gadā medicīnas tūrisms Indijā kļūs par 10 miljardu dolāru vērtu nozari ar daudzveidīgiem veselības aprūpes pakalpojumiem un ievērojamiem panākumiem diagnostikas, terapijas un vakcinācijas jomā. Covid–19 pandēmijas laikā, kad pasaule cīnījās ar mājsēdēm un medicīnas tūrisma nozare cieta, Indija izsniedza 1 miljonu medicīnisko vīzu, kļūstot par vienu no spēcīgākiem spēlētājiem medicīnas tūrisma nozarē. Vairāk nekā 600 pasaules mērogā akreditēti veselības aprūpes institūti nodrošina kvalitatīvu un rentablu ārstēšanu. Indija investē mākslīgā intelekta un tehnoloģiju izmantošanā veselības aprūpē, un šajā jomā darbojas vairāk nekā 4000 veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumu.

Zemākas izmaksas un augstāka līmeņa tehnoloģijas ir Japānas medicīnas pakalpojumu virzītājspēks, Japāna atsevišķos segmentos piedāvā gandrīz par 70 % zemākas izmaksas, salīdzinot ar ASV (piemēram, par gūžas endoprotezēšanu) ar līdzīgu profesionalitāti. Lai veicinātu šo nozari, 2011. gadā Japāna ieviesa “medicīniskās uzturēšanās vīzu”, piedāvājot labu ārstēšanās, plašas diagnostikas un ekskursiju apvienojumu. Šīs vīzas ir pieejamas arī pacientu pavadošajai personai.

Visstraujāk augošais medicīnas tūrisms pasaulē 2022. gadā un šogad ir Abū Dabī un Dubajā, kur medicīnas tūrisms vienlaikus nozīmē viesnīcu rezervēšanu, transportu un atpūtas pasākumus. Galvaspilsētā arvien lielāku atpazīstamību gūst arī kosmētikas un skaistumkopšanas tūrisms, kas pēc pandēmijas esot ir pieaudzis par 40 %. Pateicoties regulārām valdības iniciatīvām, visticamāk, medicīnas tūrisms Arābijas pusssalā turpinās būt nozīmīgs arī turpmākajos gados. 

Dubaija ik gadu uzņem gandrīz 500 000 medicīnas tūristu, bet valsts un privātajā sektorā strādā 40 000 veselības aprūpes speciālistu. Nesen izveidotais Dubai Health Experience e-portāls ārstu apmeklējumu rezervēšanai un ceļojumu plānošanai iezīmē daudzsološas perspektīvas turpmākajiem gadiem.

Savukārt Brazīlija un Kostarika ir iecienītākās valstis ziemeļamerikāņiem zobārstniecības procedūru veikšanai. 

Eiropā visveiksmīgāk medicīnas tūrismu attīsta Horvātija. Vairākas reizes nedēļā no Apvienotās karalistes uz Horvātiju dodas čārterreisi, kas ved angļu pacientus ārstēties Horvātijas zobārstniecības klīnikās. Maza Horvātijas pilsētiņa Zaboka visefektīvāk pasaulē piedāvā specializētus ortopēdijas pakalpojumus.

Sapnis par nemirstību kā cēlonis medicīnas tūrismam

Medicīnas tūrisma izcelsme ir cilvēka sapnis par nemirstību. Kopš aizvēstures cilvēki ir centušies atbrīvoties no mirstības. Viņi radīja nemirstīgus dievus ar cilvēcisku seju, bet pēc tam iesaistījās dievu nemirstības meklējumos. Reliģiskajos tekstos (kristietībā, hinduismā, budismā, islāmā, jūdaismā, džainismā, sikhismā un zoroastrismā) nemirstīgā pasaule bieži vien ir pastāvējusi kā ticība pēcnāves dzīvei. Tomēr šajās reliģijās bieži vien pastāv atšķirīgi viedokļi par ķermeņa un dvēseles mūžīgumu. Vēsturiskās debates bieži vien ir saistītas ar reliģiskiem uzskatiem par pēcnāves dzīvi un nefizisko pasauli, kā arī par cilvēka dvēseles eksistenci, kas nav zinātniski pamatota. 

Sabiedrības, kultūras un indivīdi ir pietuvojušies priekšstatam par nemirstību, izmantojot dažādus rādītājus (ilgmūžības mērījumus). Tie ir dažādi – no personiskā mantojuma, individuālās slavas, ilgstošas mīlestības un vecāku statusa līdz garīgās nemirstības un ilgmūžības meklējumiem pēcnāves dzīvē (debesīs), kamēr citi tiecas pēc zemes nemirstības – cilvēka dzīves pagarināšanas uz Zemes. 

Režisors un mūziķis Vūdijs Alens (Woody Allen) savulaik teicis: „Es negribu sasniegt nemirstību ar savu darbu; es gribu sasniegt nemirstību, nemirstot”. Patiesībā Vūdija Alena citātā darbu varētu arī nomainīt ar bērniem, mīlestību vai slavu, bet, neviens no šiem vārdiem nenodrošinātu mūsu pašu personas nemirstību.

Neskatoties uz to, ka nemirstība tiek uztverta ne tikai kā fikcija, sabiedrība izrāda aktīvu interesi par cilvēka dzīves pagarināšanu. Vismaz šodien paredzamais cilvēka mūža ilgums ir aptuveni 100 gadi, bet maksimālais mūža ilgums ir aptuveni 122 gadi. 

Cilvēki kopumā tuvojas cilvēka mūža ilguma augšējai robežai. Statistiski 2000. gadā dzimušam cilvēkam ir lielāka iespēja dzīvot ilgāk nekā 1960. gadā dzimušam cilvēkam, savukārt 1970. gadā dzimušajam ir iespēja dzīvot ilgāk nekā 1920. gadā dzimušajam cilvēkam. Ja vien nav kādas pandēmiskas slimības vai dabas/cilvēciskas katastrofas, sabiedrības veselība, dzīves veids un ieradumi ar mūsu individuālo dzīves ilgumu savstarpēji korelē. 

Uzlabojoties sabiedrības veselībai un mūsu privātajiem ieradumiem (kustības, kvalitatīvs uzturs, nesmēķēšana, slimību kontrole, ārstēšana utt.), mūsu paredzamais dzīves ilgums palielinās. 

Zinātnieki turpina pētīt iespējas pagarināt cilvēka mūžu, un katrs neveiksmīgs mēģinājums veicina jaunus pētījumus un iedrošina cilvēkus viņu centieniem. Mūsu pašreizējā sociālajā pasaulē zinātnisko ideju motivē jauni atklājumi un – finansiāla peļņa. 

Zīmīgi, ka globāli valda pieņēmums, ka nav lielāka zinātniskā izaicinājuma par nāves pārvarēšanu vai daudzsološāka patēriņa tirgus produukta par mūžīgu jaunību. 

Ieskats medicīnas tūrisma vēsturē

Medicīnas tūrismu mēdzam uzskatīt par jaunu parādību. Tomēr cilvēki jau tūkstošiem gadu ir ceļojuši īsus un tālus ceļus, lai meklētu labāku veselību. Iespējams, ka lielie ģeogrāfiskie atklājumi saistīti ar cilvēku centieniem nokļūt tālajās svešajās zemēs, kurās esot atrodams nemirstības eliksīrs.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka senie Mezopotāmijas iedzīvotāji trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras devās uz dziedinošā dieva templi Tell Brak, Sīrijā, meklējot zāles pret acu slimībām. 

Senajā Grieķijā medicīnas dieva Asklepija pielūdzēji devās svētceļojumā uz viņa templi Epidaurā, kur viņiem tika veikta dziedināšana, izmantojot “inkubācijas rituālus” (šķiet, lūgšanas, gavēnis un ceremonijas). 

Labsajūtas un medicīnas tūrisma pirmsākumi Eiropā saistās ar dabisko karsto avotu un minerālūdens avotu izmantošanu, bet Āzijā ar holistisku skatījumu, ko piedāvā uz daoismu un budismu balstītā tradicionālā ķīniešu medicīna, kas veselības un labsajūtas vārdā kultivē harmoniju cilvēka dzīvē, izmantojot akupunktūru, augu izcelsmes zāles, tai chi un citas, joprojām populāras labsajūtas manipulācijas.

Termālie avoti Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas pamatiedzīvotājiem, kā arī polinēziešu tautām Klusajā okeānā un Jaunzēlandē bija populārs pārvietošanās mērķis vismaz 1000 gadus atpakaļ (piemēram, laivā 3000 kilometrus uz Franču Polinēziju).

16. un 17. gadsimtā Sanktmorica Šveicē un Bata Apvienotajā Karalistē bija populāri bagāto un dižciltīgo eiropiešu veselības ceļojumu galamērķi. 18. gadsimtā uz Latviju – sākotnēji uz Mori un Baldoni, vēlāk – uz Ķemeriem un Liepāju no Sanktpēterburgas un Maskavas brauca cara ģimenes locekļi, ierēdņi un kupči iegūt labu veselību un nodrošināt ilgu mūžu.  

Svarīgs posms tagadējās medicīniskās, proti, kosmētiskās un plastiskās ķirurģijas nozares dzimšanā bija pirms gadsimta, kad 1. pasaules karā ievainotie karavīri tika ārstēti, izmantojot jaunākos sasniegumus plastiskajā ķirurģijā. Ķirurgs Harolds Gilīss (Harold Gillies) centās atjaunot ievainotajiem vīriešiem normālu izskatu un funkcionalitāti. No Gilīsa karavīru ārstēšanas izveidojās mūsdienu plastiskā ķirurģija, kas ļauj padarīt skaistāku savu ārējo izskatu. Tas radīja fokusēšanos uz tēla apziņu, bet kosmētiskās procedūras sāka uzskatīt par metodi cilvēka pilnvērtības sasniegšanai. Rezultātā arvien vairāk cilvēku izmanto atjaunošanās procesu, proti, ārstēšanu, lai aizkavētu novecošanās pazīmes.

Labsajūtas tūrisms kā daļa no veselības tūrisma

Kā jau sākumā minēts veselības tūrisms stav uz divām kājām – medicīnas tūrisma un labklājības tūrisma.  

20. otrajā pusē attīstījās labsajūtas koncepcija, tās uzmanības centrā nonāca ne tikai slimību profilakse, bet arī plašāka veselības veicināšana, izglītošana un holistiskākas pieejas veicināšana attiecībā uz uzturu un garīgā līdzsvara sasniegšanu.

Globālās labsajūtas ekonomikas tirgus vērtība šobrīd pieaug gandrīz divreiz straujāk nekā pasaules ekonomikas izaugsme. Tiek pieņemts, ka labsajūtas ceļojumi veido 17–18 % no visiem tūrisma ceļojumiem.

Starptautiskie labsajūtas tūristi vidēji iztērē 1.6 tūkstošus ASV dolārus vienā ceļojumā, kas ir par 53 % vairāk nekā vidējais starptautiskais tūrists. Vēl līdz 21. gadsimta sākumam labsajūtas tūrisma ideja bija vairāk diskrēta un vairāk saistīta ar fitnesa, sportisku aktivitāšu un spa nozari. 

Šobrīd labsajūtas tūrisma tirgus nozares ir personīgā higiēna, skaistumkopšana un novecošanās novēršana, veselīgs uzturs, uzturs un svara samazināšana, fitness, prāta un ķermeņa kopēja veselība, profilaktiskā un personalizētā medicīna, tradicionālā un papildinošā medicīna, labs dzīvesveids, spa. Mūsdienās šīs rūpes par veselību saplūst ar mūziku, modi, pasākumiem, ceļojumiem, sportiskām aktivitātēm, kalnu pārgājieniem vai pat nekustamo īpašumu. 

Kosmētikas tūrisms šobrīd apvieno medicīnas un labklājības tūrismu. 

Mūsdienās sabiedrībā pieaug vēlme un pieprasījums pēc kosmētiskajiem uzlabojumiem, kas lielā mērā saistīts ar mainīgo attieksmi dažādās kultūrās. Dienvidamerikas kultūrās kosmētiskās ķirurģijas manipulācijas tiek veiktas daudzkārt biežāk nekā Eiropā.

Kosmētiskās ķirurģijas popularitātes pieaugums tiek skaidrots arī ar vairākiem citiem faktoriem, tostarp mūsdienu sabiedrībā pieaugošo nozīmi fiziskajam izskatam, kā arī zemākām izmaksām un medicīnisko procedūru pieejamību. Turklāt sabiedrības informētības un saskarsmes ar kosmētisko ķirurģiju pieaugumu vēl vairāk pastiprina plašsaziņas līdzekļos pieaugošā aizraušanās ar slavenībām, kurām veiktas procedūras.

Plašsaziņas līdzekļos atspoguļoto slavenību dēļ ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri vēlas veikt kosmētisko ķirurģiju. Augsta līmeņa plastiskie ķirurgi ir veidojuši karjeru un peļņu, efektīvi izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus kā mārketinga platformu, lai dalītos ar ķirurģisko procedūru un to galīgo rezultātu fotogrāfijām un videoklipiem. 

Arvien vairāk cilvēku skaistuma iedvesmas meklējumos vēršas pie sociālajiem medijiem. Svarīgi ir vēlreiz uzsvērt, kādu ietekmi atstāj plašsaziņas līdzekļu iedarbība un kā mainās sociālās stigmas. Turpinoties tendencēm un pieaugot pieprasījumam tirgū pēc kosmētiskās un plastiskās ķirurģijas, mūsu uzskati par tām mainās, un sabiedrība ne tikai pieņem šīs katra indivīda izskata pārmaiņas, bet dalēji kļūst par tām līdzatbildīga. 

Medicīnas tūrisms kā nākotnes medicīnas sastāvdaļa 

Nav tādas valsts, kas spētu būt līderis visās pielietojamās zinātnes nozarēs. Atsevišķu valstu pētnieku sasniegumi kļūst par medicīnas tūrisma virzītājspēku.

Ļoti nozīmīgs medicīnas tūrisma veids, kas saistīts ar konkrētas valsts zinātnes attīstību, ir protezēšana. Cilvēka un tehnoloģiju saplūšana ir labi dokumentēta. Ideja par bionisko cilvēku ir apsvērta daudzās jomās. Attīstoties tehnoloģijām, ekstremitāšu protēzes pēdējās desmitgadēs ir strauji progresējušas jaunu materiālu dēļ, un ir izstrādāti praktiski un ērti risinājumi. Arvien plašāka 3D drukāšanas pieejamība ir ļāvusi būtiski uzlabot protezēšanu dažādās valstīs (arī Latvijā, Vaivaros). Ir sperti arī daudzsološi soļi bioloģiskās komunikācijas pilnveidošanā, saistot mākslīgās ekstremitātes ar mūsu bioloģiskajiem signāliem. Transhumānisma koncepcija ir pazīstama kā starptautiska filozofiska kustība, kas atbalsta cilvēka stāvokļa transformāciju.  Šīs ideoloģijas pamatā ir ticība, ka cilvēks var attīstīties pāri saviem pašreizējiem fiziskajiem un garīgajiem dabiskajiem ierobežojumiem. Tas tiek panākts, attīstot sarežģītas tehnoloģijas, kas uzlabo cilvēka intelektu un fizioloģiju. Zinātnieki prognozē, ka datori attīstīs mākslīgo intelektu, kas spēs runāt, mijiedarboties, klausīties un atcerēties. Būtiski, ka šis datoru spēju pieaugums nozīmēs to, ka datori kļūs arvien cilvēcīgāki, bet cilvēki kļūs arvien integrētāki ar datoriem un robotiem. 

Transhumānisti paplašina tehnoloģiju robežas, izmantojot ķermeņa implantus, kuru mērķis ir uzlabot cilvēka ikdienas dzīvi un medicīnisko nodrošinājumu. Šorīd ir pieejamas radiofrekvences identifikācijas mikroshēmas, kas implantētas rokā un darbojas kā durvju atslēga vai vizītkarte. Vēl trakāk – tiek piedāvāti mazi LED implanti pirkstu galos. 

Pēc Īlona Maska (Elon Musk) domām, cilvēkiem nāksies kļūt par kiborgiem, lai saglabātu savu nozīmi. Mākslīgajam intelektam kļūstot arvien sarežģītākam, rezultāts, visticamāk, būs masveida bezdarbs – cilvēkiem būs mazāk darbavietu, jo roboti pārņems kontroli pār darba vidi. Līdz ar to – ja vien cilvēki vēlēsies saglabāt savu nozīmi tehnoloģiski attīstītajā sabiedrībā, viņiem būs jāpaplašina savas spējas, apvienojot bioloģisko intelektu un mašīnu intelektu. Tehnoloģija mūs ieved jaunā cilvēka sfērā – smadzeņu-datora saskartnēs, kas mazina gauso saziņu, piemēram, rakstīšanu un runāšanu, uz tiešu mijiedarbību bez kavēšanās starp smadzenēm un ārējām ierīcēm. Šīs teorijas pamatā ir uzskats, ka ar atbilstošu izpratni par nervu darbību cilvēka smadzenēs būs iespējams, radot neiroprotezēšanu. Rezultātā būtu iespējams telepātiski sazināties ar sarežģītām idejām un nodrošināt mūs ar papildu kognitīvām (papildu atmiņa) vai sensorām (nakts redze) spējām. Masks norāda, ka viņš pašlaik pie tā strādā (uzņēmums Neuralink). Masks norāda, ka viņš izstrādā injicējamu tīklveida “neironu mežģīnei” līdzīgu ierīci, kas tiktu ievietota smadzenēs un nodrošinātu digitālās skaitļošanas spējas. Skaidrs, ka šāda tehnoloģija rada ētiskus jautājumus. Tādi pētniecības projekti kā Neuralink vai epidurālā stimulācija ļaus pārvarēt fundamentālus cilvēka ierobežojumus, piemēram, novecošanos, paralīzi vai mūsu smadzeņu darbības vājumu.

Tehnoloģiskie sasniegumi, kas ir un varētu kļūt par daļu no nākotnes labsajūtas un medicīnas tirgus, iespejams novedīs mūs līdz postcilvēciskajai ērai un pietuvinās mūs nemirstībai. 

Zinātnieki izstrādā inovatīvus jaunus ārstēšanas veidus, kas darbojas ar principiāli atšķirīgām metodēm nekā līdzšinējā medicīna, nanoroboti varētu pārvietoties cilvēka asinsritē, identificēt slimības un nogalināt patogēnus vai vēža šūnas. 

Zinātnes pasaulē pie durvīm ar cerību uzturēt un paildzināt cilvēka mūža ilgumu, stāv orgānu radīšana “in vitro” un tad to transplantācija. Iespējams, modificēti un uzlaboti orgāni spētu pacientam piešķirt zināmu medicīniskās nemirstības pakāpi. Turklāt, ņemot vērā pieņēmumu, ka līdz 2050. gadam audu inženierijas ceļā iegūtas sirdis, aknas un aizkuņģa dziedzeris tiks izmantotas kā norma, nākotne izskatās daudzsološa. 

Pilnīgi skaidrs, ka šie medicīnas attīstības virzieni ievērojami stimulēs medicīnisko tūrismu.

Secinājumi – medicīnas tūrisms sabiedrības veselības rādītājus neiespaido

Bezpeļņas organizācijas, kas sniedz informāciju par medicīnas tūrismu, ir HealthCare Tourism International un Global Healthcare Association.

Neatbilstība aprūpes kvalitātē ir būtiska medicīnas tūrisma kritikas sastāvdaļa. Viens no galvenajiem mehānismiem, kas ieviests starptautiskās veselības aprūpes standartizācijai, ir akreditācija. Akreditācijas mērķis ir nodrošināt, lai medicīnas tūrisma iestādes atbilstu drošības pamatstandartiem, tajās strādātu apmācīts personāls un būtu pieejams atbilstošs medicīniskais aprīkojums piedāvāto procedūru veikšanai. Starp galvenajām starptautisko slimnīcu akreditācijas organizācijām ir Joint Commission International (JCI), kas ir ASV bāzētās Joint Commission Resources filiāle, Accreditation Canada International un Australian Council on Healthcare Standards International. Šīs organizācijas iekasē maksu no klientiem, kuri vēlas veikt akreditācijas izpēti, un katra organizācija uztur akreditēto slimnīcu sarakstu, lai palīdzētu personām, kuras vēlas doties starptautiskā veselības aprūpes ceļojumā, izvēlēties savām vajadzībām atbilstošu iestādi.

Visās valstīs medicīnas tūrisms polarizē valsts veselības aprūpes politiku, radot vai padziļinot atšķirības starp veselības aprūpes pakalpojumiem, kas pieejami pilsoņiem un ārvalstniekiem. Tā kā ārvalstnieki ieved valstīs naudu un tādējādi veicina valsts ekonomiku, viņiem bieži vien ir lielāka piekļuve ārstiem un medicīnas resursiem nekā valsts pilsoņiem. Nereti valstīs, kam izdodas izveidot nopietnu medicīnas tūrisma biznesu, labākie speciālisti noplūst tieši uz ārvalstnieku ārstēšanu.

Un tomēr Latvijai šobrīd ir ļoti lielas izaugsmes iespējas medicīnas tūrisma attīstībā, jo Eiropā pieprasītākās nozares – kardioķirurģija, ortopēdija un endoprotezēšana, stomatoloģija un implantācija, kosmētiskā un plastikas ķirurģija, bariatrija, kā arī medicīniskā apaugļošana Latvijā ir sasniegušas pasaules līmeni un ļoti labi spēj konkurēt globālajā tirgū. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras centieni vest Latvijas ārstus uz svešām valstīm promotēt savu jomu un iespējas, agri vai vēlu piesaistīs pietiekami daudz Rietumeiropas pacientus (diemžēl, pieredze liecina, ka pacientus ar sliktām rakstura īpašībām un pārlieku augstām prasībām). 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


3
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Atvaļinājumu laiks Vasara
Atvaļinājumu laiks Vasara

Caurumus aizbāž ar pensionāra murgiem.

Knābja remonts
Knābja remonts

zobus visizdevīgāk braukt labot uz Baltkrieviju. Itsevišķi ja runa par lielākām summām.

sābris
sābris

Pēter, nefantazē, bet atrodi kādu, kas diagnosticēs Kariņa un JV slimību gribēt varu varas saglabāšanas pēc.