Pamēģini 24 stundas pieņemt visu, kas ar tevi notiek. Kāds apvainoja – pieņem to, nereaģē un vēro, kas notiek. Tu sajutīsi pēkšņu enerģijas plūsmu, kādu nekad agrāk neesi jutis.
Ja kāds tevi apvaino, parasti jūties noguris un vājš. Tu zaudē mieru un sāc domāt, kā atriebties. Tu uzķēries uz āķa. Tagad karājoties, tu zīmē apļus. Dienas, naktis, mēnešus un gadus – tu nespēsi gulēt, tev rādīsies murgi.
Cilvēki tērē savu dzīvi absolūtām muļķībām tikai tāpēc, ka kāds viņus reiz apvainojis.
Ieskaties pagātnē, un tu kaut ko atcerēsies. Tu biji pavisam maziņš, un skolotājs klasē tevi nosauca par idiotu. Tu vēl joprojām to atceries un turi ļaunu prātu. Tēvs kaut ko pateica. Tavi vecāki jau sen ir to aizmirsuši. Pat tad, ja tu viņiem to atgādināsi, viņi nespēs atcerēties, par ko ir runa. Māte paskatījās kaut kā ne tā. Rēta tevī ir saglabājusies vēl līdz šai dienai – atvērta, smeldzoša. Ja kāds tai pieskarsies, tu eksplodēsi. Nepalīdzi šai vātij kļūt lielākai. Neļauj tai aizņemt visu tavu dvēseli. Vērsies pie saknēm un esi viens vesels.
Divdesmit četras stundas. Tikai divdesmit četras stundas – lai kas arī notiktu, pacenties nereaģēt, nepretoties.
Tu sajutīsi jaunu enerģijas vilni, kādu nekad agrāk neesi jutis. Jaunu dzīves spēku pieplūdumu, kas nāk no pašām saknēm. Un vajag vien uzzināt un sajust šo garšu, lai tava dzīve mainītos. Tu smiesies par visām muļķībām, ko esi sadarījis, par visiem aizvainojumiem, reakciju, atriebību – par visu, ar ko ilgus gadus esi sevi grāvis un ārdījis.
Neviens nevar tevi sagraut, izņemot tevi pašu. Neviens nevar tevi izglābt, izņemot tevi pašu.
glupš raksts. nevajag ļaut sev spļaut virsū