Marihuānas un ārzemju investoru piesaiste

Armands Gūtmanis, konsultāciju uzņēmuma Meta Advisory direktors

2018. gadā oktobrī Kanāda pilnībā legalizēja marihuānas lietošanu “atpūtas” nolūkiem (lietošana medicīniskajiem nolūkiem bija atļauta jau kopš 2001. gada).

Tas ir diezgan liels tirgus, līdz ar to marihuānas audzēšana ir viens no šī gada top investīciju sektoriem. Labu piemēru demonstrē bijušais ASV Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Džons Beiners, kurš, būdams šajā amatā, iestājās strikti pret marihuānas legalizāciju, tagad ir valdes loceklis narkotiskās kaņepes industrijas uzņēmumā “Acreage”. Šobrīd viņš aktīvi lobē Vašingtonā industrijai labvēlīgas izmaiņas likumos. Pēc tam “Acreage” plāno pārdot sevi par 3 miljardiem dolāru Kanādas uzņēmumam “Canopy Growth” – lielākajam marihuānas holdingam pasaulē. Darījuma rezultātā pats Beinera kungs kā “Acreage” akciju īpašnieks iegūs ievērojamu bagātību. Virkne citu bijušo ASV likumdevēju no Pārstāvju palātas un Senāta arī šobrīd ir pieslēgušies marihuānas industrijai.

(https://www.nytimes.com/2019/06/03/us/politics/john-boehner-marijuana-cannabis.html)

Aizvien vairāk ASV štatu legalizē marihuānu gan medicīniskajiem, gan atpūtas nolūkiem. Mājaslapa, kas pa minūtēm apraksta šo uzvaras gājienu, saucas www.norml.org, kas – acīmredzot neveiksmīgas sakritības dēļ – ir gan abreviatūra, gan tiešs aicinājums marihuānas ražošanu, tirgošanu un lietošanu uztvert kā normālu procesu.

Kalifornijā visas lauksaimniecības ekonomika ir 40 miljardu dolāru liela. Savukārt šajā štatā marihuānas ekonomika – 10 miljardu dolāru, sarunā ar BBC radio ziņo Teds Grentems, Kalifornijas universitātes jaunā Marihuānas pētīšanas centra līdzdirektors. Tas ir apskaužama izmēra tirgus, turklāt ar šobrīd ļoti strauju  izaugsmi. Kura valsts negribētu šādus ārvalstu investorus piesaistīt?

Ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs atļauta marihuānas izmantošana medicīniskajiem nolūkiem, ieskaitot Vāciju, Itāliju, Norvēģiju, Poliju, Šveici, kā arī Latvijas tuvākās kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu.

Savukārt narkotiskās kaņepes izmantošana atpūtas nolūkos ir dekriminalizēta vairāk kā desmit ES valstīs, tajā skaitā Austrijā, Čehijā, Beļģijā, Nīderlandē, kā arī Igaunijā. Šajās valstīs par marihuānas nelielu daudzumu (t.i. personiskai lietošanai) glabāšanu var piemērot sodu, bet par to neiestājas kriminālatbildība.

2019. gada februārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, ar kuru ieteica ES valstīm palielināt pieeju medicīniskajai marihuānai. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele teica, ka pirms medicīniskās marihuānas legalizācijas apsvēršanas nepieciešami argumentēti un pierādījumos balstīti viedokļi no ārstiem un farmaceitiem.

Zināmās ārstu reakcijas ir piesardzīgas vai negatīvas. Latvijas onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis pērn teica, ka marihuāna medicīnā var būt noderīga, tomēr, lai to legalizētu ārstnieciskām vajadzībām, Latvijas sabiedrībai vēl “nedaudz jāpaaugas”.

Ilggadējais Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis saredz tādā solī vairāk draudu, nekā labuma. Viņš norāda, ka jau šobrīd Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības regulām atsevišķos gadījumos ir iespējams izrakstīt kanabinoīdus saturošus produktus. Kanabinoīdu lietošana sāpju, spasticitātes, depresijas, trauksmes un citu simptomu mazināšanai ir iespējama, taču Pēteris Apinis uzsver, ka pašlaik mūsu rīcībā esošie pierādījumi liek domāt, ka tie nav konkurētspējīgi ar citiem medikamentiem.

Latvijas politiķi pārsvarā izvairās no marihuānas tēmas. Bikli un pieklusināti savu atbalstu izteikuši Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars un arī partija “Progresīvie”.
Toties “Getliņi EKO” vadītājs Imants Stirāns – kā jau biznesmenis – redz pareizo jautājuma būtību un nesen paziņoja, ka uzņēmums (kurš par 97% pieder Rīgas domei) apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana.

Latvijā – kā daudzās tēmās – arī diskusija par atļauju izmantot marihuānu medicīniskajos nolūkos ir tāda kā aizkavējusies. Bet, kam jānotiek, tas notiksies, un tirgus daļas tiek pārdalītas katru dienu dažādos sektoros.

Mēs no šejienes ne visai skaidri redzam, kādas biznesa struktūras un zem kuriem jumtiem kontrolē, piemēram, kokaīna tirgu ASV. Bet tas ir milzīgs. Varam iedomāties, ka pastāv citas biznesa struktūras, kas vēlas iegūt šajā tirgū kādu daļu, tirgojot marihuānu, turklāt legāli. Jo galu galā patērētājs ir viens un tas pats. Saikne ar medicīnu ir tāda kā blakne. Slimnieku, kuriem ārstnieciskā marihuāna varētu palīdzēt, ir daudz mazāk nekā atkarīgo.

Biznesu interesē miljoni klientu, nevis tūkstoši pacientu.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!