Lionela Mesi dzīves likumi

Barselonas futbola kluba zvaigzne Lionels Mesi piektdienas vakarā iestūrējis laulības ostā – apprecējis savu bērnības simpātiju Antonellu Rokuco. Kāzas notika Argentīnā, Rosario pilsētas vienā no trim greznākajām viesnīcām, un tajās pulcējās 260 viesu.

Kāds cilvēks ir jaunais vīrs – piecas reizes par pasaulē labāko futbolistu atzītais argentīniešu uzbrucējs Lionels Mesi? Par to vislabāk liecina viņa dzīves likumi.

Manā vietā lai runā manas kājas.

Ko es daru? Spēlēju futbolu, bet futbols – tā ir mana dzīve.

Kopš divpadsmit gadu vecuma es dzīvoju Barselonā. Bet tāpēc es neesmu pārstājis būt argentīnietis, kā daudzi domā.

Man liekas, ka man nav ego. Vismaz tas nav devis par sevi nekādu ziņu.

Es izjūtu vislielāko cieņu pret tādiem čempioniem kā Pele, Maradona vai Di Stefano (argentīniešu un spāņu futbolists, spēlē Madrides Real – red.). Bet es kategoriski iebilstu, ka mani ar viņiem salīdzina. Par to parunāsim tad, kad es būšu pensijā.

Kopš pašas bērnības es dzīvoju klusu un mierīgu dzīvi, visu savu laiku veltījot futbolam. Kad es biju maziņš, draugi mani mūždien sauca ārā spēlēties, bet es reti gāju viņiem līdzi, jo zināju – rīt man ir treniņš. Kopš tā laika nekas nav mainījies. Ja draugi kaut kur pošas un sauc mani līdzi, es palieku mājās.

Upurēšanās un talants vienmēr iet roku rokā.

Dzīve kļūtu vēl brīnišķīgāka, ja katru dienu varētu iemācīties kaut ko jaunu.

Man nekas nav iebilstams pret to, lai kļūtu labākais. Bet tikai tāpēc, lai varētu sevi kritizēt no pilnības skatu punkta.

Es ne ar ko nemēru savus panākumus. Kas noticis vakar, tas noticis vakar, bet ir jādomā par to, kas notiks rīt. Dzīve man rit pārāk ātri, lai slīgtu apcerēs par pagātni. Kad es būšu pensijā – lūk, tad arī domāšu par visu.

Godalgas — tas, protams, ir lieliski, bet tās lai satrauc žurnālistus, nevis mani.

Es nevaru nosaukt savus pašu skaistākos gūtos vārtus. Par gūtajiem vārtiem es domāju kā par svarīgiem un nesvarīgiem, nevis kā par skaistiem vai ne tik skaistiem. Bet finālā gūtie vārti – tie vienmēr ir svarīgi.

Visos mačos es spēlēju vienādi  — tā, it kā tā būtu finālspēle.

Dzīvē ir daudz svarīgākas lietas par uzvaru vai zaudējumu futbola spēlē.

Kļūt tēvam — tas nozīmē iemācīties skatīties uz lietām no jauna. Vēl vakar tev bija miljons svarīgu lietu, bet šodien pēkšņi par pašu svarīgāko kļūst tavs dēls.

Kādā brīdī tev ir sev jāatzīstas – neviens nevar būt mūžīgais uzvarētājs.

Nauda neliek man spēlēt labāk. Līdz pat šim brīdim es jūtos kā bērns, kas izlūdzies mammai bumbu un izgājis sētā uzspēlēt futeni. Tajā dienā, kad man šī sajūta izzudīs, es no futbola aiziešu.

Ja man pārstātu maksāt kā profesionālam futbolistam, es turpinātu spēlēt par velti.  Nauda, protams, dzīvi padara daudz jaukāku, bet tas nav tas, kas mani iedvesmo. Jo es dzīvoju, lai spēlētu futbolu, un nevis tāpēc, lai uzlabotu savu materiālo labklājību.

Avots: Esquire