Latvijas siera un alus ražotāju kopējais apgrozījums pārsniedz 685 milj. EUR

Jāņi nav iedomājami bez siera un alus, tāpēc, tuvojoties svētkiem, “Lursoft IT” apkopojis datus, pētot, cik daudz ražotāju abās nozarēs Latvijā reģistrēti, un cik veiksmīga bijusi to darbība pēdējos gados.

Šobrīd Latvijā reģistrēti 74 alus un 55 piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumi, liecina “Lursoft IT” pētījuma dati. Salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, redzams, ka Latvijā alus brūvēšana ir tikpat populāra kā Igaunijā, savukārt Lietuvā alus ražotāju ir mazāk nekā pie mums. Skatot datus par piena pārstrādes un siera ražotājiem, redzams, ka gan Igaunijā, gan arī Lietuvā šajā nozarē ir reģistrēts mazāks uzņēmumu skaits.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotie dati liecina, ka pagājušā gadā abas nozares kopā nodokļos valsts kopbudžetā samaksājušas 75,67 milj. EUR, ar darba vietām nodrošinot 3,5 tūkstošus darbinieku. “Lursoft IT” aprēķinājis, ka abas nozares kopā aizpērn apgrozījušas 685,16 milj. EUR, kopā nopelnot 10,16 milj. EUR.

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumiem apgrozījums kāpis, bet peļņai kritums

Pētot datus par piena pārstrādes un siera ražošanas nozarē strādājošo uzņēmumu finanšu rādītājiem, redzams, ka 2022. gadā to apgrozījums sasniedzis 25,17% pieaugumu, palielinoties līdz 547,88 milj. EUR. Tajā pašā laikā nozares peļņa ir ievērojami sarukusi, gada laikā samazinoties par 62,07% un sarūkot līdz 2,41 milj. EUR. “Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka 2023. gadā piena pārstrādes un siera ražošanas nozare VID administrētajos nodokļos samaksājusi 16,73 milj. EUR (+43,46% pret 2022. gadu). Kopējais darbinieku skaits piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumos pērn saglabājies 2022. gada līmenī, aizvadītajā gadā nozarei ar darba vietām nodrošinot 2733 strādājošos.

Apkopotie dati par piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumiem Latvijā rāda, ka nozares lielākais uzņēmums ir AS “Rīgas piena kombināts”, kura ražojumu klāstā ir dažādi kausētie siera “Dzintars” veidi, tāpat arī svaigais siers “Kārums”, “Rasa” un fermentētais siers ar zīmolu “Limbažu piens”, vienlaikus jānorāda, ka siera produkcija veido tikai daļu no kopējā AS “Rīgas piena kombināts” ražojumu klāsta, kurā ietilpst arī biezpiena sieriņi, biezpiens, dažādi deserti, kefīrs, jogurts, sviests u.c. 2022. gadā AS “Rīgas piena kombināts” apgrozījums sasniedza 126,85 milj. EUR.

Otrs lielākais piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums Latvijā 2022. gadā bijis AS “Preiļu siers”. “Lursoft IT” dati liecina, ka 2022. gadā AS “Preiļu siers” apgrozīja 77,75 milj. EUR, bet pērn uzņēmuma apgrozījums pieauga līdz 78 milj. EUR. Vienlaikus uzņēmuma peļņa būtiski saruka, samazinoties no 1,7 milj. EUR 2022. gadā līdz 0,12 milj. EUR pērn. Tik straujš peļņas kritums saistīts ar to, ka 2023. gadā preču tirgos krasi un būtiski samazinājās pirkšanas/ pārdošanas cenas, sasniedzot tirgus akceptēto cenu maksimumu. Aizpagājušajā gadā AS “Preiļu siers” saražojis 15,2 tūkst. t siera.

“Lursoft IT” dati liecina, ka apgrozījuma ziņā lielākais piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums Igaunijā ir 1997. gadā dibinātais VALIO EESTI AKTSIASELTS (2,3 milj. EUR pamatkapitāls), kura ar nodokli apliekamais ienākums š.g. 1. ceturksnī sasniedza 48,13 milj. EUR. Šā gada 1. ceturksnī uzņēmumā bija nodarbināti 456 darbinieki. Tikmēr Lietuvā lielākais uzņēmums nozarē ir AB “Pieno žvaigždės” (13,09 milj. EUR pamatkapitāls, uzņēmums reģistrēts 1998. gadā). “Lursoft IT” izziņas informācijā redzams, ka pērn uzņēmuma pārdošanas ieņēmumi sasniedza 201,11 milj. EUR, bet peļņa – 13,26 milj. EUR.

Pēdējo piecu gadu laikā reģistrēta teju piektā daļa no visiem esošajiem alus ražotājiem

Līdzīgs apgrozījuma pieaugums kā piena pārstrādes un siera ražošanas nozarē bijis arī alus ražotājiem, liecina “Lursoft IT” apkopotie dati. Salīdzinot ar 2021. gadu, kad alus ražotāju kopējais apgrozījums sasniedza 108,14 milj. EUR, gada laikā tas palielinājies līdz 137,28 milj. EUR, kas ir pieaugums par 26,95%. Atšķirībā no piena pārstrādes un siera ražotājiem, šajā nozarē peļņas kritums nav bijis tik straujš. Dati rāda, ka 2022. gadā alus ražotāji kopā nopelnījuši 7,74 milj. EUR, par 8,72% mazāk nekā gadu iepriekš.

Nozare ar darba vietām 2023. gadā nodrošinājusi 806 darbiniekus, valsts kopbudžetā nodokļos samaksājot 58,94 milj. EUR.

Nozares līderis ar 91,23 milj. EUR lielu apgrozījumu 2022. gadā ir AS “Cēsu alus”. Uzņēmums aizpagājušajā gadā realizējis 100,9 miljonus litru lielu dzērienu apjomu. Pērn uzņēmums VID administrētajos nodokļos samaksājis 43,56 milj. EUR, kas to Vidzemes reģionā ierindo 1. vietā starp lielākajiem nodokļu maksātājiem.

Otrs lielākais apgrozījums nozarē aizpērn reģistrēts AS “Tērvetes AL” no Dobeles novada (15,51 milj. EUR apgrozījums un 2,66 milj. EUR peļņa). Iesniegtajā vadības ziņojumā AS “Tērvetes AL” norādījis, ka 2022. gadā tas saražojis un pārdevis gandrīz 7,4 miljonus litrus alus, savukārt bezalkoholisko dzērienu segmentā realizēti 1,4 miljoni litru, bet dzeramā ūdens – 3,2 miljoni litri.

Kamēr piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumu vidējais vecums sasniedz jau 21 gadu, alus ražotāju vidējā darba pieredze ir nepilni 11 gadi. “Lursoft IT” dati rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā reģistrēta teju piektā daļa no visiem alus ražošanas nozares uzņēmumiem. Jaunākais no tiem ir š.g. aprīlī reģistrētais SIA “Bārtas Alus” Dienvidkurzemes novadā. Uzņēmuma vienīgais dibinātājs un vienlaikus arī valdes loceklis ir Roberts Rumaks. Bez SIA “Bārtas Alus” Kurzemes reģionā šobrīd reģistrēti vēl 13 alus ražošanas uzņēmumi. Nedaudz vairāk (16 uzņēmumi) ir vien Vidzemē. Rīgā reģistrēti 13 alus ražošanas uzņēmumi, Zemgalē – 12, Pierīgā – 11, bet vismazāk – 8 – Latgalē.

Tikmēr piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumu reģionālais sadalījums nav tik vienmērīgs. “Lursoft IT” dati rāda, ka Vidzemē reģistrēti 20 šīs nozares uzņēmumi, kamēr citos reģionos ievērojami mazāk. Rīgā šobrīd ir 12 piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumi, Kurzemē – 10, Zemgalē – 5, Latgalē – 4, savukārt Pierīgā vien 3 uzņēmumi.

Lielākais alus ražotājs Igaunijā, balstoties uz “Lursoft IT” pieejamo informāciju, ir Tartu bāzētais aktsiaselts “A. Le Coq”, savukārt Lietuvā lielāko apgrozījumu  šajā nozarē uzrādījis “Carlsberg” grupā ietilpstošais UAB “Švyturys-Utenos Alus”.

Pētījumā izmantota LR Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā vispārpieejamā informācija, dati 11.06.2024.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!