Ik dienu palielinās ar Covid-19 saslimušo pacientu skaits, taču saslimšanas simptomi salīdzinājumā ar pandēmijas sākumu ir mainījušies – ja agrāk sūdzības bija vairāk ožas un garšas zudums, tad šobrīd galvassāpes, nogurums un iesnas, rīta raidījumā TV3 “900 sekundes” sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Viņa atzina, ka ik dienu palielinās ar Covid-19 saslimušo pacientu skaits, un infektologi norāda, ka lielākā slodze nākamajos divos mēnešos būs uz ģimenes ārstu pleciem.
Pacientiem, kuri ir slimojuši ar Covid-19, sūdzības ir mainījušās. Ja sākumā vairāk konstatēts garšas un ožas zudums, tad šobrīd tās ir galvassāpes, nogurums un iesnas, kas līdz šim nebija izteikti simptomi Covid-19 pacientiem. Kļūst mazāk Covid-19 pacientu ar ožas un garšas zudumu.
Tāpat Veide teica, ka patlaban vairāk slimo gados jaunie cilvēki, kas nav vakcinējušies vai paspējuši iegūt balstvakcīnu pret Covid-19. Nereti viņi dzīvo kopā ar gados vecāko paaudzi, tad slimo visa ģimene. Ja jaunie, kas dzīvo ar senioriem vai vecākiem un saslimst, tad arī viņu vecāka gadagājuma radinieki saslimst, lai gan ir vakcinēti. Gados vecākajai paaudzei slimība norit smagāk.
Taujāti, kādi ir balstvakcinācijas tempi, Veide stāstīja, – cilvēki, kas pirmie brīvprātīgi vakcinējās – pavasarī un vasaras sākumā, paši izrāda iniciatīvu un saņem arī balstvakcīnu, ļoti cītīgi tiek vakcinēti.
Šī grupa izrāda iniciatīvu, interesējoties, kad viņš/a var vakcinēties ar balstvakcīnu, paši piesakās. Taču nav zināms, vai arī tie pacienti, kuri vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši daļēji piespiedu kārtā, piemēram, nevēloties zaudēt darbu, izvēlēsies saņemt balstvakcīnu. Daļa varētu nolemt to nedarīt. Izvēle gan vēl ir priekšā, jo šie cilvēki pirmreizējo vakcināciju noslēdza pamatā septembrī, oktobrī.
Latvijas ģimenes ārsti ir gatavi vakcinēt pret Covid-19, taču, strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19, vairāk laika var nākties veltīt ar Covid-19 saslimušajiem, kuriem katram ir vairākas kontaktpersonas, un arī tās ir jāapzina, skaidroja Veide. Tāpēc vakcinācijai atvēlētais laiks samazinās, jāvakcinē brīvdienās vai vakara stundās. Tiesa gan, pagaidām, kamēr pacienti paši cītīgi nākot uz balsta vakcīnu saņemšanu un paši piesakās vakcinācijai, ģimenes ārsti tiek galā.
Taujāta, kādi ir bērnu vakcinācijas tempi, viņa teica – tā kā infektologi sākotnēji ieteica sākt ar bērniem ar hroniskām saslimšanām, kuri skaitliski ir daudz mazāk, tempi nav lieli. Veselu bērnu vecāki izvērtē situāciju, meklē vairāk pierādījumu un pētījumu, kā arī kopumā ir diezgan atturīgi vakcinēt atvases, lai gan, protams, ir arī tādi, kas izvēlas pasargāt bērnu un vakcinēt viņu.
Viņa atzina, ka bērnu vakcinācijā ģimenes ārstu problēma ir, ka vakcīnas flakonā ir desmit potes, kuras jāizlieto uzreiz, atverot flakonu, vienā reizē savākt šādu skaitu bērnu ir grūti, ņemot vērā arī to, ka ziema ir vīrusu sezona. Ja flakonā būtu pa vienai devai vai vismaz sešas, vakcinācija būtu daudz efektīvāka.
Taujāta par aktivitāti vakcinēties pret gripu, Veide pastāstīja, ka kopš oktobra gripas vakcīna tiek piedāvāta īpaši riska grupu pacientiem. Tā kā pērn gripas epidēmijas nebija, strauji samazinājies vakcinēties pret to gribošo pacientu skaits. Taču to joprojām var izdarīt. Ap Ziemassvētkiem Latvijā ir konstatēti pirmie saslimšanas ar gripu gadījumi, kas liek būt uzmanīgiem.
Veide arī atzina, ka veselības aprūpes sistēmā problēma ir ārstu novecošanās. Lai gan patlaban tiek palielināts rezidentu skaits, taču tas prasīs trīs gadus, kamēr viņi iegūs izglītību un varēs strādāt. Vairāk satrauc, kā jaunie nomainīs vecāko paaudzi, ja neredz perspektīvu darbam Latvijā. Lai gan izskanējuši solījumi attiecībā uz atalgojuma palielināšanu, tie netiek pildīti atbilstoši – tika solīts vismaz 10% algu palielinājums, bet tā vietā tas šogad būs 4,5%.
Veide atzina, ja nekas nemainīsies iepriekš minētās problēmas kontekstā, sekos katastrofa. Patlaban ārsti, kuri ir pensijas vecumā, mēģina izvilkt Covid-19, pieļaujot, ka pandēmija kaut kad tuvākā pārskatāmā laikā varētu beigties, taču, ja vīruss tomēr kļūs par sezonālu saslimšanu, viņi aizies prom no darba un bez ārstiem var palikt vairākas ārstu prakses. Ar medmāsu nodrošinājumu ir analoga problēma. Nepieciešams finansējums medmāsu aizvietošanai, kas nav piešķirts. Šogad prakses var palikt bez aizvietotājiem.
Arī e-veselībā nekas nav uzlabojies, atzina Veide. Viņa teica, ka dienās, kad ir lielākā sistēmas noslodze, tā nestrādā. Pārslodzi sistēma neiztur, jācer, ka tiks ieviesta normāla, jauna sistēma.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi