Globālais pieskāriens medicīnā izmantojamās plastmasas ierobežošanā

PĒTERIS APINIS

Šodien Dienvidkorejā, Pusanā (Busan, otra lielākā Dienvidkrejas pilsēta, pasaules 5. lielākā osta), sākas Starpvaldību sarunu komitejas (INC-5) piektā sesija, ar mērķi – izstrādāt starptautisku, juridiski saistošu instrumentu globālā cīņā ar plastmasas piesārņojumu.

Plastmasa apdraud cilvēku un planētas veselību. Globālais plastmasas ražošanas apjoms 2022. gadā ir pieaudzis līdz 400 miljoniem tonnu, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam tas četrkāršosies.  Globālā plastmasas ražošana 2019. gadā radīja 1,8 miljardus tonnu siltumnīcefekta gāzu un 22 miljonus tonnu cieto plastmasas daļiņu, kas nonāca vidē. Viens no Pusanas sesijas organizatoriem – Pasaules Ārstu savienība (World Medical Association) oktobrī Helsinkos pieņēma rezolūciju par vides degradāciju un ķīmisko vielu pareizu apsaimniekošanu, kurā aplūkots arī jautājums par plastmasas atkritumiem, kas izraisa vides degradāciju un potenciāli kaitīgu ietekmi uz veselību. Pasaules Ārstu savienības dokumenti ir saistoši visai pasaules ārstu saimei un medicīnas organizācijai, arī Latvijai. 

Pasaules Ārstu savienības rezolūcijā par plastmasu un veselību, Starpvaldību sarunu komitejas piektās sesijas dalībnieki tiek mudināt:

• apņemties noslēgt taisnīgu līgumu par plastmasu, lai izbeigtu plastmasas piesārņojumu;

• pievērsties plastmasas ietekmes izpētei attiecībā uz cilvēku un planētas veselību;

• apsvērt un reducēt plastmasas izstrādājumu nozīmi veselības nozarē.

Veselības aprūpes nozare ir liela plastmasas izstrādājumu patērētāja. Pasaules Ārstu savienība aicina veselības aprūpes nozari aktīvi samazināt atkarību no plastmasas un veicināt ilgtspējīgas alternatīvas. Pasaules Ārstu savienība mudina valstis, Starpvaldību sarunu komitejas piektajā sesijā “apņemties noslēgt taisnīgu un vienlīdzīgu līgumu, kurā tiktu ievērotas cilvēktiesības, ierobežota plastmasas ražošana, likvidēti nevajadzīgi plastmasas izstrādājumi, tostarp vienreizlietojamā plastmasa, noteikta prioritāte detoksikācijai un nodrošināta plastmasas izstrādājumu un materiālu pārredzamība”

Pasaules ārsti aicina valdības, rūpniecības nozares un veselības aprūpes speciālistus uzņemties lielākas saistības, lai pasargātu gan cilvēkus, gan planētu no postošās plastmasas piesārņojuma ietekmes, kuras dēļ mikroplastmasa ir sastopama cilvēku placentā, smadzenēs, plaušās, aknās, nierēs, asinsvados un kaulu smadzenēs, kā arī citos audos.

Medicīnas plastmasa un globālais piesārņojums ir korelējoša, ļoti nopietna problēma

Medicīnas plastmasa, neskatoties uz savu nozīmi veselības aprūpē, ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem globālā piesārņojuma avotiem. Kā medicīnas plastmasa piesārņo vidi? Lielākā daļa medicīnas plastmasas tiek izmantota vienreizējās lietošanas priekšmetos, piemēram, šļircēs, infūzijas maisos, maskās, cimdos un aizsargapģērbos. Šie priekšmeti bieži vien nonāk atkritumos nepareizi, un to sadalīšanās dabā aizņem ļoti ilgu (gadu tūkstošus) laiku. Medicīnas plastmasa, nonākot vidē, sadalās sīkākās daļiņās – mikroplastmasā. Šīs daļiņas iekļūst ūdenstilpēs, augsnē, pārtikas ķēdēs, apdraudot gan dzīvniekus, gan cilvēkus. Dažādi medicīniskie izstrādājumi satur ķīmiskas vielas, kas var būt toksiskas videi un cilvēkiem. Šīs vielas var izdalīties no plastmasas un piesārņot apkārtējo vidi.

Ir arī citi aspekti, kas ļoti satrauc sabiedrības veselības speciālistus. Medicīnas atkritumi var saturēt patogēnus mikroorganismus, kas var izplatīt infekcijas slimības. Mikroplastmasa, kas nonāk pārtikas ķēdē, mēdz uzkrāties dzīvnieku un cilvēku organismā, izraisot dažādas veselības problēmas.

Būtisks jautājums šodien ir – kā mazināt medicīnas plastmasas ietekmi? Pirmkārt tas nozīmē meklēt alternatīvus materiālus, kas būtu videi draudzīgāki un tikpat efektīvi kā plastmasa. Otrkārt, ir nepieciešamas izmaiņas globālajā un valstu likumdošnā, kas regulētu medicīnas plastmasas ražošanu, izmantošanu un iznīcināšanu. Treškārt, globāli jāveic veselības aprūpes darbinieku un sabiedrības izglītošana par medicīnas plastmasas radītajām problēmām un veidiem, kā tās mazināt. Ceturtkārt, tā ir atkritumu apsaimniekošana. Ir nepieciešams uzlabot medicīnas atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot to drošu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

Medicīnas plastmasa ir nopietna problēma, kas apdraud gan vidi, gan cilvēku veselību. Lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešamas kopīgas pūles no veselības aprūpes iestādēm, valdībām, uzņēmumiem un sabiedrības. Uz Pusanas konferenci mēs šodien raugāmies ne tikai no perspektīvas – mazināt plastmasas ražošanu, bet arī – mazināt tās graujošo ietekmi uz globālo veselības aprūpi.