Šodien, 23.jūlijā, šo pasauli pameta Eimija Vainhausa — britu dziedātāja, kuras brīnišķīgā un spēcīgā balss savā varā pārņēma ikvienu, kurš to dzirdēja.
Milzīgs talants, nevaldāmi dēmoni, cīņa ar bulīmiju, alkohola atkarību un narkotikām, paparaci zibspuldzes, neveiksmes privātajā dzīvē – kaislību un atkarību plosīta, Eimija Vainhausa 2011.gada 23.jūlijā pievienojās to mākslinieku pulkam, kuri aizsaulē devušies liktenīgajā 27 gadu vecumā.
Eimija bija savdabīga un neatkārtojama, tādas pašas spurainas bija arī viņas domas par dzīvi.
Es esmu sarežģīts cilvēks. Kaut vai tāpēc, ka man lielākoties uz visu ir uzdirst.
Man nevajag, lai kāds man palīdzētu. Ja es nevarēšu palīdzēt sev pati, man neviens nespēs palīdzēt.
Lielākā daļa cilvēku manos gados pavada milzums laika prātojot par to, ko viņi darīs nākamajos piecos vai desmit gados. Nu tad lūk: to laiku, ko viņi pavada prātojumos, es pavadu šmigā.
Bija kāds brīdis, kad es biju pārāk aizrāvusies ar alkoholu. Jo pālī viss izskatās daudz labāk. Nu, apmēram tā: skaties televizoru – glāze vīna, gatavo vakariņas — glāze šampanieša.
Es rakstu tikai par tām lietām, ko esmu piedzīvojusi pati. Par lietām, kuras es nevaru tā vienkārši noslīcināt pagātnē. Paldies dievam, man ir nosliece uz pašiznīcināšanos, tāpēc tēmas dziesmām man nekad nepietrūks.
Es neesmu reliģioza. Kaut gan es zinu, ka ticība dara cilvēkus stiprus. Bet es ticu liktenim un ticu, ka viss nenotiek tāpat vien, bet visam ir kāds iemesls. Galu galā, augstāko spēku piedalīšanās tajā visā nav obligāta.
Radīt mūziku — tas ir kā doties uz svinīgām vakariņām: tev viss ir jādara lēni un pieklājīgi, nevis jāmetas virsū visam pēc kārtas.
Es neesmu no tiem cilvēkiem, kuri visiem spēkiem cenšas izcīnīt sev piecpadsmit minūtes slavas. Es vienkārši esmu mūziķe, un es cenšos būt godīga.
Es varu piekrist tam, ka esmu talantīga. Bet — nav šaubu — es nenācu šajā pasaulē, lai dziedātu. Mana sūtība piedzimstot bija – būt sievai un mātei. Un rūpēties par ģimeni.
Es nenosodu gadījuma seksuālos sakarus. Es saprotu, nav labi, ka es atbalstu „iešanu pa kreisi”. Bet man liekas, ka tas ir tāpat, kā uzpīpēt marihuānu — nekas nopietns. Ai, velns, nu gan es izmuldējos!
Nav nekādas jēgas melot.
Sekss — tas vienkārši ir sekss. Bet ne ar vienu nevajag pārāk satuvināties.
Pirmoreiz es skūpstījos, kad man bija vienpadsmit vai divpadsmit. Tā puikas vārds bija Kriss — pēc izcelsmes grieķis. Tagad viņš ir gejs.
Pasaule ir pilna ar tradicionālas orientācijas vīriešiem, kas līdzinās mazām, kaprīzām mauķelēm, un tikpat daudz geju, kas mēdz teikt kaut ko no sērijas „dod, es panesīšu to” vai „še, uzliec uz pleciem manu jaku”. Un tev jāsāk domāt: „Nu kāpēc, pie velna, viņi mīl puišus?!”
Nevajag muldēt. Es ienīstu sevi, kad saku kaut ko apmēram tādu: „es nemūžam sev netaisīšu pupus!” Dirsā tādus vārdus! Jo varbūt tomēr man nāksies to darīt – kad būšu veca, vai tamlīdzīgi.
Ja es uzkrāsošos par daudz, viss beigsies ar to, ka es vienkārši kļūšu līdzīga kaut kādai tantei. Bet es gribu būt es pati!
Vispār jau es neesmu cīnītāja. Bet, ja mani iespiež stūrī, es pārgrauzīšu rīkli jebkuram.
Man liekas, ka tas, vai proti kauties, nav atkarīgs no tā, cik liels ir tavs augums. Tas ir atkarīgs no tā, cik daudz tevī ir niknuma.
Visapkārt ir ļoti daudz naidīgu cilvēku, un tas viss ir tikai tāpēc, ka viņiem nav draugu. Sazināšanās ar cilvēkiem — ar mammu, vecmāmiņu, suni — tas ir labākais, kas ar tevi šajā dzīvē notiek. Izņemot kurpes un somas, protams.
Tetovējumu nekad nav par daudz.
Sievietes savā starpā sarunājas tieši tāpat, kā vīrieši. Bet sievietes vienmēr pievērš uzmanību sīkumiem.
Ja nu citplanētiešiem tomēr ir kaut kas tāds, ko var saukt par humora izjūtu, visvairāk, droši vien, viņus uzjautrina tas, kā mēs šeit nodarbojamies ar seksu.
Pati lielākā kļūda, ko vien spēj pieļaut vecāki, — ieņemt bērnu, fonā skanot sliktai mūzikai.
Man pat grūti noticēt, ka es patiešām esmu saņēmusi visas tās godalgas.
Kontrolēt neprātu nemaz nav sarežģīti.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Citātus no Eimijas Vainhausas intervijām apkopojis izdevums Esquire
Narkomānes murgi.