Man patīk smēķēt. Tas apskaidro manu prātu un palīdz būt laimīgam.
Ja es dzertu tikpat daudz, cik izpīpēju kāšus, izskatītos kā Klifs Ričards.
Lai pīpētu „zāli”, ir jābūt morāli nobriedušam cilvēkam. Jo tā atslābina tik ļoti, ka aizmirsti par savām ambīcijām.
Nokļūšana Pentonvillā (cietums Anglijā — red.) bija patiešām skarba pieredze. Es sēdēju kopā ar pedofiliem un „pazemotajiem un apvainotajiem”. Centos īpaši nerēgoties ārpus savas kameras.
Es nekad neesmu apzinājies savu etnisko piederību grieķiem, ja nu vienīgi runājam par manu apmatojumu.
Vairāk par visu pasaulē man ir bail zaudēt spēju radīt mūziku.
Mana melodiju banka ir manā galvā. Ja nu es rīt pēkšņi pazaudētu visus uzkrājumus, pavisam viegli tos atkal atgūtu ar četrām piecām dziesmām.
Es jūtos laimīgs, kad esmu iemīlējies.
Man nekad nav bijuši iebildumi pret to, ka mani dēvē par popzvaigzni. Cilvēkiem nezin kāpēc patīk domāt, ka es sevi uzskatu par nopietnu mākslinieku. Nē, tā nav. Es tikai gribu, lai cilvēki zina – mana attieksme pret popmūziku ir nopietna.
Lai kas arī notiktu manā dzīvē, vienīgais, kas man vienmēr šķitis svarīgs, — ticība savam talantam sacerēt dziesmas.
Es nekad neteicu vecākiem, ka gribu būt popzvaigzne. Viņi vienkārši zināja, ka es esmu gluži vai apmāts ar mūziku. Komiski, bet tēvs uzskatīja, ka es nemāku dziedāt.
Mans tēvs ne reizi nav izrādījis savu vilšanos vai slēptu homofobiju. Bet es esmu pārliecināts, ka viņš to juta. Viņam tas nenācās viegli, un man ir jābūt pateicīgam par to, ka viņš ne reizi nav man izteicis nekādas pretenzijas.
Tas ir skumji, bet esmu pārliecināts, ka panākumi var padarīt nebijušu vecāku vilšanos. Es nudien uzskatu, ka mani panākumi bija mierinājums tēvam, kurš nekad nepiedzīvos mazbērnus.
Es negribu bērnus. Es negribu atbildību. Es esmu gejs. Es pīpēju „zāli” un savā dzīvē daru tikai to, ko gribu, pateicoties savam talantam. Es iemiesoju citiem nesasniedzamu ideālu, un viņi mani vaino par to. It sevišķi tas attiecas uz vīriešiem.
Wham! pastāvēšanas beigās man sākās depresija, jo es sapratu, ka esmu gejs, nevis biseksuāls.
Dīvainā kārtā mana dzīve netapa vieglāka no tā, ka es atzinu savu homoseksualitāti. Pavisam pretēji. Prese it kā izgaršoja faktu, ka es līdz tam uzvedos kā tradicionāli orientēts. Viņi ķērās man klāt uz pilnu klapi.
Mediji — tie ir īsti dēmoni.
Es neuztveru amerikāņus kā tautu, kas pazemos un apspiedīs tavu pašcieņu, bet tas neattiecas uz Ameriku kā valsti.
Man nācās atteikties no Amerikas un teikt ardievas pašai nozīmīgākajai manas karjeras daļai, tāpēc ka citādi mani paņemtu priekšā dēmoni.
Vairāk par visu mani kaitina cilvēki, kas paceļas uz citu neveiksmes rēķina.
Viens no pašiem nepatīkamākajiem notikumiem, ko esmu piedzīvojis, — kad mani nofotografēja bez krekla, un es nebiju tajā labākajā formā. Kas gan var būt vēl ļaunāk, kā būt vienlaikus resnam un gejam?
Mana pati lielākā dzīves problēma — bailes zaudēt. Es baidos zaudēt Keniju (Kenijs Goss, Maikla partneris – red.) vairāk, nekā nomirt pats. Es negribu dzīvot tik ilgi, lai to piedzīvotu.
Es gulēju ar sievietēm Wham! laikos, bet zināju, ka tas nekad nepāraugs attiecībās. Tāpēc ka emocionāli es biju un paliku gejs.
Mana homoseksualitāte visdrīzāk ir iegūta. Tāpēc ka līdzās nebija tēva, kurš vienmēr bija aizņemts darbā, man bija ārkārtīgi cieša saikne ar māti. Visas manas agrīnās seksuālās fantāzijas bija vienkāršas un saprotamas. Vienā no manām pirmajām erotiskajām fantāzijām man apkārt bija bariņš aukļu ar plikiem cičiem. Bez tam es kādu laiku masturbēju iztēlodamies sevi kopā ar matemātikas skolotāju. Tas viss man liek domāt, ka līdz dzimumbriedumam, kad sāku fantazēt par vīriešiem, es biju heteroseksuāls. Tāpēc es domāju, ka tas ir kaut kādā veidā saistīts ar vidi, kurā augu.
Kopš mūsu pirmās tikšanās, Madonna kļuva par manu aizraušanos. Man bija tikai 23. Viņa ir ļoti spēcīga. Viņas seksualitāte pieder tikai viņai. Viņa nav domāta vīriešiem. Man bija tāda sajūta, ka sekss ar viņu varētu būt tikpat intensīvs kā ar vīrieti. Nezinu, kāpēc. Laikam man toreiz vajadzēja to pārbaudīt.
Es neticu reliģijai vai Bībelei, bet man šķiet – Armagedons ir labs minējums. Es patiešām domāju, ka tas notiks.
Ar pieri sienā esmu skrējis tikai pāris reižu dzīvē. Kad nomira mamma un kad viņsaulē aizgāja mans draugs Anselmo (Anselmo Feleppa – Džordža Maikla partneris. — red). Mēdz skriet ar pieri sienā tad, kad nespēj neko izdarīt. Citos gadījumos ir alternatīva. Dziesma „Move On” ir tieši par to. Vienkārši ir jāiet tālāk.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Esquire