Neatkāpies no sava nodoma!
Kā tas bieži notiek, nepavisam ne uzreiz Bridžita pārvērtās no neglītā pīlēna par skaistuli. Raugoties uz neizskatīgo meitēnu ar brillēm, kurām bija jāizārstē viņas šķielējošās acis, uz viņas zobu breketēm, kuru misija bija izlabot sakodienu, uz peļu pelēkajiem matiem un neizskatīgo vilnas veļu, bija grūti iedomāties, kas šis vairāk nekā necilais pumpurs reiz izplauks par brīnišķīgu rozi. Turklāt skolā Bridžita slikti mācījās, klasesbiedri uzskatīja viņu par ietiepīgu, un tāpēc viņa cieta no briesmīgiem kompleksiem.
Redzot meitas problēmas, viņas māte Ževāla kundze nolēma nopietni piestrādāt pie viņas izskata. Meitene taču bija jāsagatavo precībām, citādi nelaimīgajai draudēja vecmeitas liktenis. Laimīga laulība, daudz pēcnācēju — šādu dzīves mērķi Ževāla kundze izvirzīja savai meitai.
Vispirms viņa aizveda meiteni uz deju nodarbībām un stājas uzlabošanai lika viņai defilēt pa māju ar ūdens gāzi uz galvas. Drīz vien no glāzes vairs neizlija ne pile ūdens. Meitenes mugura kļuva taisna, kustības līganas. Savukārt, kad Bridžita noņēma breketes un tika vaļā no brillēm, pie viņas aizvien biežāk sāka kavēties apkārtnes jaunekļu skatieni.
Taču tajā laikā Bridžitai jau bija radušies pašai savi sapņi, kas atšķīrās no mātes vēlmes redzēt viņu kuplas ģimenes lokā. Pateicoties kādam ģimenes draugam, viņa nofotografējās sieviešu žurnāla „Elle” vākam. Numurs bija veltīts tēmai „Mātes un meitas”. Ieraudzījis fotogrāfiju, režisors Marks Allegre uzaicināja jauno modeli uz kinoprovēm. Kad Bridžita ieradās studijā, tur viņu sagaidīja režisora palīgs Vadims Rožē, un šī tikšanās pārvērta viņu abu dzīves.
Bridžita veiksmīgi izturēja proves, bet filmas uzņemšana tika atlikta. Tomēr pārītis sāka tikties. Topošā aktrise iemīlējās no pirmā acu uzmetiena. Savukārt Rožē apbūra meitenes izskats un kustību maniere, ko viņa tik centīgi bija izkopusi mājās: „…Visvairāk mani pārsteidza Bridžitas stāja. Tievais viduklis. Karaliski paceltā galva. Un tas, kā viņa skatījās.”
Kaisles pārņemtā Bridžita sāka bēguļot no stundām un skrēja uz randiņiem. Uzzinājuši par to, vecāki bija šausmās. Kad meita atveda Vadimu, lai iepazīstinātu ar vecākiem, ģimene līgavaini sagaidīja atturīgi, bet pēc viņa aiziešanas māte demonstratīvi ņēmās pārskaitīt sudraba karotes.
Drīzumā tēvs paziņoja, ka Bridžitai jādodas mācīties uz Angliju. Un te nākamā zvaigzne pirmo reizi parādīja raksturu. Viņa klusēdama devās uz virtuvi, atgrieza gāzes krānu un iebāza galvu cepeškrāsnī. Kalpone saoda dīvainu smaku, un meiteni izdevās izglābt. Vairs nekāda braukšana netika pat pieminēta, tēvs vienīgi lūdza Vadimu nogaidīt, līdz meita kļūst pilngadīga.
Tāpēc: Bridžita bija gatava darīt jebko, lai tikai noturētu mīļoto. Viņa pameta mājas, lai vienmēr būtu kopā ar Vadimu. Viņa sāka meklēt lomas, lai nopelnītu naudu, kuras ģimenei vienmēr trūka. Viņa piecieta dzīvi šaurajā dzīvoklītī, kur viņai nācās pašai tikt galā ar saimniecības rūpēm un mazgāt vīra zeķes. Kā Bridžita vēlāk izteicās, „pateicībā par mīlestību es biju gatava vai krist ceļos!” Ja viņa atdevās vīrietim, tad visa, bez atlikuma.
Bez kaisles nav mīlestības
Pēc kāzām Bridžita izmisīgi ķērās pie jebkuras lomas, lai tikai varētu nopelnīt. Ar to pašu mērķi Vadims ar draugu uzsāka kopīgu projektu: Vadims uzrakstīja scenāriju, kurā galvenā loma bija paredzēta Bridžitai. Viņu nemulsināja tas, ka sievai būs kailai jādejo uz galda. Toties nākamajā rītā pēc filmas ”Un Dievs radīja sievieti’’ iznākšanas uz ekrāniem abi laulātie pamodās slaveni. Tikai Rožē gaidīja nepatīkams pārsteigums — viņš pats bija ielicis spridzekli savas laulības pamatos. Izvēle uzticēt galveno lomu aktierim Žanam-Luī Trentinjanam izrādījās liktenīga. Bridžitai, kura bija apgalvojusi, ka nekad nespēs notēlot mīlestību pret tādu „vējagrābsli”, filmēšanas beigās bija apmiglojies prāts. Protams, Vadims visu redzēja: „Es zināju, ka zaudēju viņu. Es drīz pamanīju, ka starp viņiem rodas abpusējas simpātijas, mīlestība…” Tomēr viņš uzskatīja, ka neļaut viņiem tuvināties nav iespējams. „Bridžitai ir talants būt neuzticīgai,” — tāda bija režisora noteiktā diagnoze paša sievai.
Pati Bridžita tā neuzskatīja. Tobrīd viņu attiecības bija kļuvušas pārāk garlaicīgas. Viņi rāmi tērzēja par scenārijiem un grāmatām, nevis kaislīgi strīdējās un atkal samierinājās, kā to darīja Bridžitas vecāki. Kopš bērnības pieradusi pie tāda attiecību modeļa, Bardo uzskatīja, ka bez kaislības nav mīlestības. Vēlāk viņa izteicās, ka Vadims spētu noturēt viņu, ja izrādītu greizsirdību. Bet viņš bija pārāk savaldīgs. Toties ar Trentinjanu kaislības mēdza uzliesmot ne pa jokam. Tas, ka jaunais mīļotais bija precējies, piešķīra viņu attiecībām pikantumu. Bridžita kāroja kvēlu emociju un nu varēja tās baudīt.
Tāpēc: Bridžitas attiecības vienmēr attīstījās pēc viena scenārija — kaislība, degšana un neizbēgams kritums, krīze. Bērnības atmiņas par to, kā tēvs strīda karstumā draudēja izmesties pa logu, bija ietekmējušas visu viņas dzīvi. Spilgtu emociju trūkums viņai nozīmēja vienaldzību. „Es visu mūžu pieķēros vīriešiem, kas dāvāja man maigumu, kas man bija vajadzīgs kā gaiss. Iespējams, ka es nebiju pietiekami to saņēmusi bērnībā, un tas ietekmēja visu manu dzīvi,” — aktrise atklāti atzinās.
Dzīvē jāizmēģina viss
Arī Žans-Luī nespēja noturēt temperamentīgo skaistuli. Viss varētu notikt citādi, ja viņu uz trim gadiem neiesauktu armijā. Sākumā Bardo uzticīgi staigāja pa militārām iestādēm, koķetēja ar ierēdņiem, lai lieku reizi saņemtu tiesības tikties ar vīru. Tomēr mokošā gaidīšana ilgi nevarēja turpināties — apkārt bija tik daudz kārdinājumu. Populārais dziedātājs Žilbērs Beko ar uzstājību un dārgām dāvanām iekaroja vietu Bridžitas gultā, kur mīļākos pārsteidza no armijas pārnākušais Žans-Luī. Skandāla nebija. Nākamajā rītā Trentinjans savāca mantas un aizgāja, bet Bridžita atkal metās kaislību mutuļos.
“Labāk katru reizi uz laiku atdot sevi visu, nevis aizdot uz visu mūžu” — ar tādu devīzi Bridžita, kura bija iejutusies sievietes-vampīra ekrāna tēlā, mainīja vīrus un mīļākos. Viņa neprata neko darīt uz „pusslodzi”, viņa deva priekšroku notikumu un emociju vētrām, nevis garlaicīgajai ikdienai. Pēc šķiršanās ar Beko aktrisei bija romāni ar itāliešu aktieri Rafu Ballone, dziedātāju Sašu Distelu, aktieri Žaku Šarjē. Ar pēdējo viņa apprecējās un pat dzemdēja viņam dēlu Nikolaju, bet kopējais bērns nenostiprināja laulību. Par viņas trešo vīru kļuva vācu miljonārs Ginters Sakss. Viņš dāvināja Bardo krāšņus briljantu komplektus, no helikoptera izkaisīja pār viņas villu turpat vai miljons rožu. Tomēr arī šis galvu reibinošais romāns nekļuva par pēdējo Bridžitas garajā sarakstā, kurš, kā baumo, sastāvēja no vairākām sīki aprakstītām lapām.
Neraugoties uz krāšņajām kāzām Lasvegasā un neiedomājami skaisto medusmēnesi pasakainajā Taiti, Ginters sāka krāpt Bridžitu, un to nu viņa nevēlējās paciest.
Tāpēc: Bridžita vienmēr pameta vīriešus, tiklīdz manīja attiecībās kaut mazākās nesaskaņas. Viņa uzskatīja, ka plaisas nav jālīmē. Labāk ir darīt laimīgu kādu citu. Pie lidmašīnu trapa Bridžitu arvien sagaidīja pielūdzēju pūļi, kas meta viņai pie kājām ziedus. Vīrieši iekļuva viņas mājā, pārģērbušies par elektriķiem. Nav brīnums, ka aktrise labprātāk saglabāja brīvību, dāvādama savu ķermeni un sirdi tikai uz laiku.
Skaistums novīst, bet stils paliek
Pat brieduma gados Bardo piesaistīja jaunu vīriešu uzmanību. Turklāt viņa ir viena no retajām aktrisēm, kas nav aizrāvusies ar plastiskajām operācijām. Bridžita bieži ir teikusi, ka nav darījusi neko īpašu, lai saglabātu figūru. Viņasprāt, stils un prasme ģērbties ir svarīgāks par skaistumu, kas jebkurā brīdī var izgaist. Ar apģērbu Bridžita provocēja vīriešus uz neprātībām. Viņai īpaši patika puscaurspīdīgas blūzītes un īsi šorti. Reiz Spānijā aktrise, tērpusies piegulošā kleitā, salasīja veikalā veselu vīriešu pūli, kas kāri aprija viņu ar skatieniem un knapi valdījās, lai nemestos viņai virsū. Bridžita nekautrējās valkāt botfortus un šauras, apspīlētas bikses. Viņas frizūras acumirklī kļuva populāras pat tad, ja bija radušās nejauši. Tā pēc dēla piedzimšanas, kad reportieri burtiski ielenca klīniku, Bridžita steigšus pieglauda matus un piekrita nofotografēties presei. Izspūrušās matu sprogas uzreiz tautā ieguva „frizūras” nosaukumu „skābēti kāposti”, kas kļuva neticami populāra.
Tāpēc: Bridžita kļuva par skaistuma simbolu daudziem tā laika sabiedrībā zināmiem vīriešiem. Džons Lenons nodēvēja viņu par savu ideālu. Viņas vārds skanēja daudzās populārās dziesmās, viņas portreti bija katra jaunieša istabā. ”Nav smagāka darba par pūlēm izskatīties skaistai no astoņiem rītā līdz pusnaktij,”— teica aktrise, bet tieši šis darbs viņai padevās vislabāk.
…Zīlniece reiz bija paredzējusi Bridžitas tēvam, ka Bardo vārds aplidos visu pasauli. Luī Bardo toreiz nodomāja, ka tas būs saistīts ar viņa biznesu, viņam pat prātā nenāca, ka viņa uzvārdu padarīs slavenu meita. Bridžita ar saviem panākumiem pierādīja, ka, lai ieietu vēsturē, nav jārada ap sevī mīts. Dažkārt ir pietiekami saglabāt savu „es”. „Man bija tikai viena dzīve, un man tā bija jānodzīvo tā, kā es vēlējos! — sacīs aktrise pirms aiziešanas no kino pasaules. Un neviens neuzdrošināsies viņai iebilst.