Alkohols atraisa mēli – cilvēki parasti kļūst daudz pļāpīgāki un sabiedriskāki. Šī kombinācija savukārt ir radījusi daudz fantastisku blēņu stāstu par to, kā cēlušies mūsu iecienītie kokteiļi. Starp citu, kā šis varētu būt labs temats sarunām piektdienas vakarā draugu lokā.
„Hārvejs Volbengers” (Harvey Wallbanger)
Kokteilim „Hārvejs Volbengers” ir ļoti amizants nosaukums. Šis dzēriens pēc būtības ir „skrūve” – degvīns ar apelsīnu sulu un dzelteno liķieri Galliano. Iespējams, ka to pagājušā gadsimta 50. gados izgudroja pasaules čempions miksēšanas mākslā Donato Antone (Donato Antone).
Tomēr leģenda vēsta, ka kokteiļa nosaukumam ir pavisam cita izcelsme. Klīst dažādi nostāsti par puisi Hārviju, kam paticis sērfot. Pēc darba viņš gandrīz ik dienas iegriezies bārā, lai iemestu pa glāzītei. Viņam patika pievienot savam dzērienam Galliano, tāpēc dažkārt, pieceļoties no krēsla, klūpot pie bāra un sasitot dažādus priekšmetus, viņam gadījies arī ietriekties ar pieri sienā. Tā kokteilis drīz vien iemantoja nosaukumu „Hārvijs Volbengers” (tas, kurš sitas pret sienu), kas liecina par viņa reibuma pakāpi.
„Asiņainā Mērija” (Bloody Mary)
„Asiņainā Mērija” ir tik populārs kokteilis, ka par to pat var neko nestāstīt. To bieži lieto agri no rīta kā zāles pret paģirām. Ir daudzi „Asiņainās Mērijas” varianti, bet tie visi iekļauj degvīnu, tomātu sulu un garšvielu komplektu aromātam. Ja vairākums ļaužu piedēvē dzēriena izgudrošanu kādam 1900. gadu sākuma restorāna īpašniekam, tad citi ir radījuši neparastāku stāstu un dzēriena nosaukumu saista ar karalieni Mariju I, kura ieguvusi šādu iesauku, cietsirdīgi mēģinot atjaunot Anglijā katoļticību. Valda pat uzskats, ka tomātu sula dzērienā simbolizē asinis. Tomēr nav nekādu pierādījumu, kas apstiprinātu šīs teorijas patiesumu.
Džins ar toniku (Gin&Tonic)
Dažas dīvainās leģendas par kokteiļiem tiešām izrādās pilnīgi pareizas, un šī ir viena no tām. Britu kareivji, kas cīnījās Indijā, stāstīja, ka saskārušies ar ķibeli – malāriju. Kareivjiem esot izsniegts ūdens ar toniku, kura sastāvā bijis hinīns — ārkārtīgi efektīvs līdzeklis cīņā ar malāriju. Vienīgā problēma bijusi tā, ka ūdenim ar toniku bija pretīga garša, tāpēc kareivji padarījuši dzērienu garšīgāku, piejaucot tam džinu, Pēc kara atgriezušies mājās, daudzi britu kareivji bāros pasūtījuši šādu dzērienu, tāpēc tas kļuvis par populāru kokteili.
Diemžēl, neraugoties uz to, ka arī mūsdienu tonika sastāvā ir hinīns, kas palīdz dzērienam zilgani uzmirdzēt saules gaismā, tā daudzuma ir par maz, lai pasargātu no malārijas.
„Manhetena” (Manhattan)
Tiem, kuri neko nezina par šo kokteili, paskaidrojam, ka „Manhetena” būtībā ir Martini tiem, kam vairāk tīk degvīns vai viskijs. Martini parasti sastāv no degvīna vai džina un vermuta un to pasniedz ar olīvu. Kokteilis „Manhetena” sastāv no viskija, vermuta, rūgtā uzlējuma un bieži tiek dekorēts ar ķiršogu.
Daudzus gadus pirms Otrā pasaules kara Vinstona Čērčila māte dzīvojusi ASV un atpūtusies Ņujorkā. Viņa esot bijusi liela saldumu cienītāja, un dzēriens izdomāts atbilstīgi viņas gaumei. Diemžēl tam nav nekāda pamatojuma. Vēsture liecina, ka Čērčila māte tajā laikā atradās Anglijā un bija gaidībās.
Īru kafija (Irish Coffee)
Ja vairākuma kokteiļu izcelsme ir noslēpumā tīta, tad nostāsts par Īru kafiju ir krietni tuvāks patiesībai nekā viena otra apšaubāma leģenda. Daudzi uzskata, ka Īru kafija ir ieguvusi savu nosaukumu tā iemesla dēļ, ka īriem patīk lietot alkoholu. Ļaudis spriež: ja kāds ielej savā kafijas tasē alkoholu, tad viņam noteikti kārojas grādīgāka dzēriena.
Patiesībā īri daudz vairāk ir iecienījuši tēju. Stāsta, ka reiz Īrijā esot atcelts lidmašīnas reiss, un bārmenis pielējis viskiju kāda nosaluša amerikāņu pasažiera kafijas tasē, cerot tā savu klientu sasildīt. Arī pārējie pasažieri sajūsminājušies par viņa izgudrojumu un sākuši taujāt, vai tā esot Brazīlijas kafija. Bārmenis atbildējis, ka tā ir īru kafija. Dzēriens pasažieriem tā iepaticies, ka runas par to izplatījušās Amerikā, kur tas drīz vien kļuvis ļoti populārs.
Tomēr jāpiebilst, ka sākumā kokteilim netika pievienots putukrējums un cukurs, tāpēc tā recepte, visdrīzāk, ir daudzas reizes mainīta, līdz ieguvusi savu tagadējo formu. Tā turpina mainīties arī mūsdienās, jo pilnīgi iespējams, ka cilvēki vairs neizmanto ar roku kultu putukrējumu.
„Mohito” (Mojito)
„Mohito” ir jūrnieku izsenis iecienīts kokteilis uz ruma bāzes. Dzērienā tiek izmantotas piparmētru lapas, kas pirms tam saberztas, lai to aromāts pilnībā atvērtos. Pēc tam mētru lapas sajauc ar laima sulu, cukuru un gāzētu ūdeni.
Tāpat kā daudzu populāru kokteiļu, arī šā dzēriena izcelsme ir noslēpumā tīta, pilnīgi droši ir zināms vienīgi tas, ka tā dzimtene ir Kuba. Daži nostāsti apgalvo, ka „Mohito” piemīt spēja cīnīties ar cingu un šis fakts izskaidro kokteiļa popularitāti jūrnieku vidē. Pirms mūsdienu medicīnas zinātne noskaidroja kā pievārēt cingu, jūrniekiem bieži nācās saskarties ar šo slimību, un citrusaugļi bija vieni no labākajiem līdzekļiem, kas neļāva slimībai progresēt.
„Skrūve” (Screwdriver)
Kurš gan nezina, kas ir „Skrūve” ! Patiešām, būdams degvīna un apelsīnu sulas savienojums, šis ir viens no vienkāršākajiem kokteiļiem, kādus vien var pagatavot. Tomēr tā izcelsme nebūt nav tik vienkārša.
Populārākais nostāsts vēstī, ka skrūve parādījusies tad, kad ogļrači un citi ražošanā nodarbinātie vīri sākuši jaukt apelsīnu sulu un degvīnu, maisot dzērienu ar saviem darbarīkiem — skrūvgriežiem. Tomēr īstas pārliecības, vai šajā leģendā ir kaut piliens patiesības, nav.
Cits nostāsts pauž, ka skrūvi, tāpat kā pārējos dzērienus, ko gatavo uz degvīna pamata, esot izgudrojis un izreklamējis Džons Martins (John Martin), kurš mēģinājis popularizēt ASV degvīna Smirnoff zīmolu. Viņam piedēvē ne tikai skrūves izgudrošanu, bet arī to, ka viņš reiz esot piepildījis ar šo kokteili bāku un dāļājis to ļaudīm Holivudas bulvārī, lai bīdītu savu biznesu.
„Kosmopolitens” (Cosmopolitan)
„Kosmopolitens” ir kokteilis uz degvīna pamata, kurš kļuvis plašāk zināms tāpēc, ka to dzer populārā televīzijas seriāla „Sekss un lielpilsēta” personāži. Leģendārais seriāls ir nostiprinājis šā kokteiļa kā „sieviešu dzēriena” reputāciju. Tomēr, neraugoties uz to, „Kosmopolitens” diezin vai ir augļiem bagātākais zināmais kokteilis, jo sastāv no degvīna, dzērveņu sulas, dubultā sausā apelsīnu liķiera un laima sulas, kas padara to interesantāku.
Leģenda vēsta, ka dzērienu pagājušā gadsimta 70. gados radījusi Masačūsetsas geju biedrība. Lai gan īstā kokteiļa recepte tika atklāta jau sen pirms nenozīmīgajām izmaiņām, kas tika ieviestas tā sastāvā, tādām kā degvīna aizvietošana ar džinu, tā īstā izcelsme, visdrīzāk, paliks neatklāta.
Tomēr taisnības labad jāsaka, ka “Kosmopolitens” diez vai būtu kļuvis par leģendāru kokteili bez televīzijas seriāla, ar kuru asociējas.
„Zombijs” (Zombie)
„Zombijs” ir kokteilis, kura standarta recepte nav zināma. Skaidrs ir vienīgi tas, ka dzērienā parasti ir rums un augļu sula.
Populārā kokteiļa radītājs Dons Bīčkombers (Don the Beachcomber) glabāja sava izgudrojuma recepti lielā noslēpumā. Viņš atklāja atsevišķas receptes sastāvdaļas vien dažiem bārmeņiem, tāpēc neviens, izņemot viņu pašu, pilnībā nezināja, kā pagatavot „neprāta dzērienu”. Nav brīnums, ka šāda noslēpumainība noveda pie tā, ka radās daudzas dzēriena variācijas un tika pausti atšķirīgi viedokļi par to, turklāt daži bija pat ļoti skaļi.
Tomēr kāds autors uzskata, ka ir atradis oriģinālās receptes versiju, ko rakstījis pats tās izgudrotājs. Kokteilī tiek izmantotas trīs dažādas ruma šķirnes un tas satur pietiekami daudz alkohola, lai to izdzēris jūs noticētu, ka esat zombijs. Iespējams, pateicoties jaunatklātajai receptei, zombiji tiešām augšāmcelsies, lai uzdzīvotu…
„Pina kolada” (Pina Colada)
„Pina kolada” pieder kokteiļu vēsturē slavenākajiem dzērieniem, tas pat ir minēts dziesmā, kurai droši vien varētu pievienoties jebkurš, jo gandrīz katrs zina vismaz dažas tās rindas. Šo kokteili gatavo no ananāsu sulas, ruma un kokosa piena.
Interesenti ir tas, ka tik svarīgā trešā sastāvdaļa — kokosa piens — bija šā dzēriena radīšanas patiesais iemesls. „Pina kolada” savulaik bija uzņēmēja Dona Ramona Lopesa panākumu apliecinājums. Viņam piederēja uzņēmums Coco Lopez, kas pārdeva konservētu kokosa pienu. Lopess nelikās mierā, līdz kokosa piens nonāca bārmeņu vairākuma rokās. Viņš lūdza eksperimentēt ar šo produktu.
Galu galā, kāds bārmenis radīja slaveno, mūsdienās tik iecienīto kokteili, bet viss pārējais palika uzņēmuma vēsturē.