Cilvēku attiecības visbiežāk nav viens vienīgs rožu dārzs. Dažkārt kaut kādu iemeslu dēļ mēs nolemjam glābt nelaimīgu cilvēku.
Protams, nosacīti glābt, un nosacīti – nelaimīgu. Iedomājies, tu esi iepazinusies ar puisi, kuru nesen pametusi meitene, viņa sirds ir salauzta un to vajag ārstēt. Vai arī – meitenei kāds salauzis sirdi un tu nāc viņa vietā kā glābējs. Turpmāk rakstītais nebūs padoms, jādomā ir katram pašam. Tikai ieklausies!
Veselīgas attiecības sākas ar diviem veselīgi domājošiem cilvēkiem
Un noteikums:
Sākumā sevi ir jāizdziedina pašam, tu vari daļēji palīdzēt, taču nesteidzies tuvināties līdz brīdim, kad cilvēks pats ticis ar sevi skaidrībā.
Vesela personība – tas ir normāls, adekvāts cilvēks, kurš pats sevi ciena un zina savas labās īpašības, kā arī labi apzinās savus trūkumus. Katram cilvēkam ir savas stiprās un vājās vietas – tā tas dabā iekārtots. Perfektu, ideālu cilvēku nav, toties ideālu un perfektu neirotiķu – cik tik uziet.
Vesela personība zina savas vajadzības un prot runāt par savām jūtām, prot paust savas emocijas, konstruktīvi prot risināt savas problēmas attiecībās, prot mīlēt un pats galvenais – vesela personība UZŅEMAS ATBILDĪBU par sevi, savu dzīvi un savām attiecībām. Jūti atšķirību? Tevi nevienam nav jāaplaimo, tev neviens neko nav parādā.
Skaidrs, ka ne visi mēs atrodamies tādā apziņas līmenī, taču! Izvēlies kā savu partneri cilvēku, kurš atbilst tavam brieduma līmenim. Vismaz pacenties tādu izvēlēties. Lūk, kāpēc tas ir svarīgi.
Kad jūti to, ka esi izaudzis, tu sāc īpaši saasināti izjust atbildību par katru pateikto vārdu, par savu rīcību. Noteiktā etapā tev nav nekādu problēmu būt pievilcīgam cilvēkiem un izdarīt tā, lai kāds tevī iemīlas, taču tu to nedarīsi. Tāpat kā sportā, saproti? Jo augstāka ir tava meistarības pakāpe/dans u.t.t., jo lielāka tava atbildība par savām darbībām attiecībā pret cilvēku, kuram, iespējams, nav nekāda sakara ar sportu. Ja profesionāls karatists iesitīs parastam cilvēkam, tam sekos lielas problēmas – kriminālsods.
Ja tu visu laiku kādu glāb, visu laiku kaut ko upurē, dzīvo kāda dēļ, kā visbiežāk arī notiek, tad izbeidz to!
Vispirms tiec skaidrībā ar sevi, izanalizē iepriekšējās attiecības, bērnības notikumus, iespējams, esi ieciklējies kādā scenārijā, kas regulāri atkārtojas?
Katram no mums ir patīkami apzināties, ka eksistē kāds, kurš pret mums jūt ļoti pozitīvas emocijas, tā tas ir. Taču, lūk, kāds šeit algoritms: ja viens cilvēks ir kaut nedaudz vairāk nobriedis nekā otrs, ir jāpadomā. Skaidrs, ka pievelkas tie, kuri ir viens otra cienīgi, bet tomēr…
Piemēram, tu esi nobriedis cilvēks, tātad tas, vai ir kāds blakus vai nav, nedara tevi īpaši laimīgāku vai nelaimīgāku, jo tu esi saskaņā ar sevi. Protams, mīļotais cilvēks blakus – tā ir liela laime, taču, visticamāk tā ir papildus laime tavai personīgajai laimei. Ja viņš aizies, tu tik un tā dzīvosi laimīgu dzīvi, jo tā ir tava izvēle. Protams, tu skumsi, taču tava dzīve nesabruks. Ja otrs ir tāds pats – nobriedis, tad jūsu attiecības būs apzinātas (ar vēlmi būt kopā visu atlikušo dzīvi) un, ja arī tās izbeigsies, tas notiks apzināti. Taču, ja otrs cilvēks ir nenobriedis, tad izveidojas pavisam cita situācija.
Sākumā viņš/viņa ir sajūsmā par tavu briedumu, jūsmo par tevi, bet pakāpeniski viņam formējas stipra pieķeršanās. It kā jau nekas traks, dažkārt pat ir patīkami dzirdēt, ka “tu man esi viss, es bez tevis dzīvot nevaru”, taču kādā brīdī tu saproti, ka tas tevi sāk smacēt un tu no tā ļoti piekūsti. Tu saproti, ka šī cilvēka dzīves centrs nav viņš pats un viņa paša dzīves ceļš, bet TU. Un, ja nu tu piepeši esi nolēmis attālināties vai aiziet no viņa dzīves, tad viņam viss sabrūk. Un kā nobriedis cilvēks, tu saproti, ka viņam sāp, ir smagi utt., taču nevēlies ar viņu palikt tikai tāpēc, ka žēlo vai tamlīdzīga iemesla dēļ. Saproti, kas ar to domāts?
Tāda mīlestība, atkarība nomāc nobriedušu personību, ierobežo tās brīvību. Jā, protams, var glābt var audzināt otru — bieži tā arī notiek. Taču laikā, kad to dari, pats mīņājies uz vietas un netiec uz priekšu. Visticamāk, šie dažādie cilvēku brieduma līmeņi ir dabīgi, katram ir kāds savs uzdevums uz šīs zemes. Kādam jāspēlē augstākajā līgā, kādam – amatieru. Un te nav runa par “labāk” vai “sliktāk”. Vienkārši divi augstākās līgas spēlētāji tandēmā var parādīt un spēlēt augstāka līmeņa spēli, tādā veidā motivējot viens otru un augot abiem.
Ja divas personības abas ir ne tik nobriedušas – tā nav liela bēda. Tur notiek jau pazīstamās kaislības – pārdzīvojumi, šķiršanās, aizvainojumi, salīgšanas – mēs visi esam to pieredzējuši. Taču, kad esi to piedzīvojis, esi uzmanīgs pret otra cilvēka jūtām. Vienmēr jābūt uzmanīgam pret otra cilvēka jūtām, bet pirms uzņemties atbildību par viņa laimi, tiec skaidrībā ar savu dzīvi, saviem scenārijiem un traumām.
Neuzņemies atbildību par nelaimīga cilvēka laimi!
Tas attiecas ne tikai uz pāriem – sievietēm un vīriešiem, bet arī uz taviem vecākiem, brāļiem, māsām, draugiem, vectētiņiem, vecmāmiņām. Esi līdzcietīgs, palīdzi, bet nekad nekļūsti viņiem par spieķi. Neviens tavā vietā nedarīs tavu iekšējo darbu. Tu nevarēsi cita cilvēka vietā nodzīvot viņa dzīvi. Reiz tāda dzīve kļūst par nepanesamu nastu.
Protams, tas nav attiecināms uz visiem, kas dzīvo uz šīs pasaules, bet visticamāk, ka tie, uz kuriem tas neattiecas, nekad šo rakstu arī nelasīs.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Econet