Ja jūs atrodaties vienā telpā ar vīrusa nēsātāju un elpojat to pašu gaisu, tad inficēšanās risks jums praktiski nav atkarīgs no tā, cik metru jūs šķir, – divi vai divdesmit, teikts jaunā ASV Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MTI) zinātnieku pētījumā.
Izstrādājot pašreizējās rekomendācijas, epidemiologi nav ņēmuši vērā pārāk daudzus faktorus, kas ietekmē vīrusa pārneses pilienu ceļā pa gaisu precīzu kvantitatīvo novērtējumu. Jāņem vērā arī atrašanās telpā ilgums, tas, vai tiek lietotas maskas, ventilācijas, gaisa filtrācijas un cirkulācijas intensitāte, kā arī elpošanas veidi (parastā elpošana, saruna, dziedāšana), ir pārliecināti pētījuma autori – MTI profesori Mārtins Bazants, kurš māca ķīmijas tehnoloģiju un lietišķo matemātiku, un Džons Bušs, kurš māca lietišķo matemātiku.
Viņu darbs “Vadlīnijas, kā ierobežot Covid-19 pārnešanu pa gaisu iekštelpās” (A guideline to limit indoor airborne transmission of COVID-19) publicēts ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America”.
Zinātnieku secinājumi apšauba divu metru distancēšanās noteikumu, kas pieņemts daudzās valstīs (tostarp gan ASV, gan Latvijā), kura ievērošana, kā tiek uzskatīts, ļauj būtiski samazināt inficēšanās ar koronavīrusu risku. (Šaubas attiecībā par to, ka šis noteikums, iespējams, ir novecojis, parādījās jau pēc pandēmijas pirmā pacēluma, un rudenī LSM.lv par to rakstīja.
“Mēs sakām, ka īstenībā nav nekāda īpaša labuma no sešu pēdu (divu metru – Rus.lsm.lv) noteikuma, pat ja cilvēki valkā maskas, jo telpā visi elpo vienu un to pašu gaisu,” teica Bazants intervijā telekanālam CNBC. Pēc viņa vārdiem, šim noteikumam “tikpat kā nav fiziska pamatojuma, jo, kad cilvēks elpo, viņa izelpotais siltais gaiss paceļas, atdziest un nolaižas jebkurā telpas vietā.
Inficēšanās risks tādējādi ir atkarīgs nevis no attāluma līdz vīrusa nēsātājam, bet no vīrusa vidējās koncentrācijas telpas gaisā”.
MTI pētījums bija balstīts modeļos, kuros pieņemts, ka gaiss telpā labi cirkulē, un ka “patogēns gaisā ir vienmērīgi sadalīts visā telpā”. Šādos apstākļos patiešām nav nozīmes tam, kādā attālumā no vīrusa nēsātāja jūs atrodaties.
Svarīgs ir laika faktors
Ne mazāk svarīgs faktors, kurš nav pietiekami ņemts vērā ne ASV Slimību profilakses un kontroles centra, ne Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās, ir uzturēšanās telpā ilgums. Skaidrs, ka, jo ilgāk cilvēks atrodas vienā slēgtā telpā ar inficēto, jo lielāks infekcijas pārneses risks.
Bazants uzskata, ka rekomendācijas par telpās esošo cilvēku skaita ierobežošanu ir kļūdainas, ja tajās nav ņemts vērā laika faktors. Kad divdesmit cilvēki atrodas kopā telpā vienu minūti, tā ir viena situācija. Kad viņi tajā sēž un elpo to pašu gaisu vairākas stundas, tā ir pavisam cita situācija.
Nelielās, slikti ventilētās telpās, kurās daudzi cilvēki pavada kopā daudz laika, inficēšanās risks ir visaugstākais.
Veco ļaužu pansionāts ir tieši tāds gadījums. Nepārtraukta atrašanās kopā ar Covid-19 slimniekiem vienā telpā ir vissliktākais scenārijs, īpaši, ņemot vērā šīs iedzīvotāju grupas apdraudētību.
No otras puses, kā parādījis pētījums, daudzas vietas, kuras ierobežojumu dēļ tika slēgtas, varēja arī neslēgt un pat neierobežot cilvēku skaitu, kas tajās atrodas. Kā piemēru zinātnieks min lielās universitāšu auditorijas: “Bieži šīs telpas ir pietiekami lielas, ventilācija tajās ir laba, bet cilvēku uzturēšanās ilgums tajās ir tāds, kas ļauj tās droši izmantot pat ar maksimālu piepildījumu.”
Distancēšanās rada mānīgu drošības izjūtu
Pēc zinātnieku domām, pārmērīgs uzsvars uz distancēšanos bijis kļūdains jau no paša sākuma. ASV Slimību profilakses un kontroles centrs un Pasaules Veselības organizācija nav snieguši pietiekami pārliecinošu pamatojumu – šī pasākuma iedarbīgums tika skaidrots, kā piemēru minot elpošanas orgānu izdalīto daļiņu izplatīšanos gaisā, klepojot un šķaudot. Taču tika apskatītas tikai pašas lielākās daļiņas, kuras nokrīt, nolidojušas zināmu attālumu. Un pat šajā gadījumā divi metri ir ļoti aptuvens attālums, jo pilieni var aizlidot arī tālāk, paskaidro zinātnieki.
“Distances ievērošana jums daudz nepalīdzēs, turklāt tā rada maldīgu drošības izjūtu. Vai jūs no vīrusa nēsātāja šķir divi metri vai divdesmit metri, – ja gaiss telpā labi cirkulē, gan jūs, gan visi šajā telpā esošie tiekat pakļauti apmēram vienādam riskam,” norāda Bazants.
Vīrusa nodošanai pa gaisu ir milzīga nozīme Covid-19 izplatībā. Kad cilvēki elpo, sarunājas, ēd, dzied, no mutes un deguna izdalās pilieni, ar kuriem var pārvietoties vīruss.
Izelpojamais siltais gaiss paceļas, sajaucas ar gaisa plūsmām un tādējādi patogēns var izplatīties visā telpā.
Pēc pētījuma rezultātiem, risks inficēties ar koronavīrusu, ieelpojot šo “fona” gaisu, ir ļoti augsts. Piemēram, ja kāds ar Covid-19 vīrusu inficētais, būdams maskā, skaļi dzied slēgtā telpā, tad cilvēks, kurš sēž telpas pretējā stūrī, nav vairāk aizsargāts no inficēšanās kā tas, kurš sēž divus metrus no dziedošā. Lūk, kāpēc laiks, kas pavadīts slēgtā telpā, ir svarīgāks par to, kādā attālumā jūs atrodaties no inficētā cilvēka.
Runājot par fizisko distancēšanos ārā, pēc MTI zinātnieku domām, tai nav lielas jēgas, jo izelpotais siltais gaiss paceļas un to aiznes vējš kopā ar vīrusiem. Taču, ja sapulcējušies daudz cilvēku, piemēram, ielas koncertā, risks inficēties tomēr ir.
MTI zinātnieku pētījuma galvenie secinājumi:
- ”divu metru noteikuma” ievērošana nav pietiekama, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos pilienu ceļā pa gaisu, – jāierobežo arī laiks, kas tiek pavadīts telpā;
- papildus laika faktoram jāņem vērā arī gaisa ventilācijas un filtrācijas apstākļi un masku izmantošana, kas ir ārkārtīgi iedarbīga drošības vairošanai telpās.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv