Zara Abutaliba dzīvo nelielā ciematā Marokā. Sirmā sieviete izaudzinājusi trīs adoptētus bērnus, kas viņai jau sen dāvājuši mazbērnus. Zara dzīvoja laimīgi līdz brīdim, kad sāka just neciešamas vēdersāpes. Ārstu diagnoze bija – audzējs.
Taču tā bija pagātne, kas vārda tiešā nozīmē sāpīgi sāka par sevi atgādināt. 1955.gadā Zara gaidīja nākam pasaulē savu pirmo mazuli. Taču kaut kas notika ne tā, kā vajadzētu, un sākās priekšlaicīgas dzemdības. Pēc 48 stundu ilgām mocībām bērns tā arī neieraudzīja dienas gaismu. Ģimene Zaru nolēma vest uz slimnīcu.
Tajos laikos Marokā sievietēm bija pieņemts dzemdēt mājās, patstāvīgi. USG un pienācīgas medicīniskās palīdzības grūtniecēm nebija arī slimnīcās.
Ārsti izlēma, ka jāveic ķeizargrieziens, un Zara pārbijās līdz nāvei – sieviete, kurai pirms viņas veica šo ķirurģisko manipulāciju, nomira noasiņojot tieši uz operāciju galda. Panikas pārņemta, Zara aizbēga no slimnīcas. Viņas veselības stāvoklis uzlabojās, un sieviete nosprieda, ka viņas nedzimušais bērns vienkārši „aizmidzis” mātes miesās un pasaulē nāks tad, kad tam būs laiks.
Te jāpiebilst, ka Marokā sievietes ticēja senam nostāstam par ”aizmigušo” bērnu: ja mazulis nepiedzimst noliktajā laikā, tātad tas palicis mātes miesās lai sargātu viņas godu, un vienkārši „ieslīdzis miegā”. Bērns piedzimst tad, kad ir tam īstais laiks.
Arī Zara domāja, ka vienkārši ir jāsagaida šis „īstais laiks”. Taču nekas nenotika. Sieviete tikai nedaudz pieņēmās svarā, bet par sliktu pašsajūtu nesūdzējās. Ar to, ka mazulis ir „aizmidzis”, viņa laikam ritot samierinājās un nolēma savu bērnu „nemodināt”. Sieviete nejuta, ka embrijs viņas ķermenī attīstītos.
Pēc 46 gadiem, kad Zarai bija jau 75, viņu sāka mocīt neciešamas sāpes vēderā – par sevi atgādināja 1955.gadā “neizdevusies” grūtniecība. Sirmgalve vērsās pēc palīdzības pie ārstiem.
Ārstu diagnoze nebija iepriecinoša. Nekavējoties tika norīkota operācija, jo visi simptomi liecināja, ka Zarai ir audzējs, taču tas, ko izgrieza no sievietes vēdera, šokēja pat daudz pieredzējušos mediķus.
Ķirurgs atvēra sievietes vēdera dobumu un šausmās sastinga.
Pārakmeņojies bērns! Embrijs Zaras ķermenī kopš 1955.gada bija pakāpeniski pārakmeņojies, savācot sevī kalciju.
Patiesībā embrija pārakmeņošanās Zaru glāba no nāves – nēsājot sevī mirušu bērnu, viņa varēja nomirt. Tomēr 46 gadu laikā kalcija slānis bija kļuvis tik ciets, ka sieviete sāka just neciešamas sāpes.
Kā atzīst mediķi, Zaras grūtniecība ir unikāls gadījums un, iespējams, tikai viens tāds visā ārpusdzemdes grūtniecības vēsturē , jo attīstoties vēdera dobumā, embrijs nesaņem nepieciešamo barību un parasti drīz mirst, apdraudot mātes dzīvība. Tam, kas notika ar Zaru, grūti noticēt un dēvējams par brīnumu.
Piedāvājam noskatīties video, kurā paskaidrots Zaras nedzimušā bērna fenomens:
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: My Shocking Story