“4:20” – pasaulē lielākie marihuānas svētki

Arī šogad, kā ikvienu gadu, visa progresīvā sabiedrība pulcēsies kopā, lai nodotos marihuānas smēķēšanai.

Festivāls 4:20 notiks Denverā, piektdien, 20.aprīlī . (Arī Vašingtonā 21.aprīlī notiks līdzīgs Starptautisks kaņepju festivāls.) Kas vēl notiek šo svētku ietvaros un kāpēc tie tiek svinēti tieši šajā dienā?

Vēsture

Ap jēdzienu “4:20” (izrunā “četri – divdesmit”), kas pretendē kļūt par galveno marihuānas lietošanas kultūras apzīmējumu, klīst dažādi mīti. Skaita ziņā tie neatpaliek no leģendām par Atlantīdu. Kāds teiks, ka tas ir ķīmisko savienojumu daudzums šajā narkotikā vai īpašs kods, kuru amerikāņu policisti izmanto savā komunikācijā. Vai varbūt Boba Dilana dziesmu skaits, Džima Morisona (20. aprīlis, 4:20), Dženisas Džoplinas, Džimija Hendriksa un vēl vairāku kulta muzikantu nāves datums, kuri tā vai citādi bija saistīti ar narkotikām?

Tomēr tā gluži nav. Vikipēdija vēstī, ka marihuānas sastāvā esošo ķīmisko savienojumu skats nav 420, bet gan 315, savukārt Džims Morisons ir miris 3. jūlijā.

Viss sākās 1971. gadā, kad pusaudžu grupa no San Rafaelas vidusskolas Kalifornijas pavalstī pamestā marihuānas lauka meklējumiem izdomāja apzīmējumu “420”. Kods radās, pateicoties pulksteņa laikam (4:20 pēcpusdienā), kad pusaudži satikās pie mācību iestādes teritorijā esošās franču mikrobiologa Luija Pastēra statujas, kas neviļus kļuva piederīga “narkotiskajai kultūrai”. Pamesto ražu atrast tā arī neizdevās, bet apzīmējumam pievienojās slavenā zinātnieka vārds. Un “4:20 Lois!” drīz vien iesakņojās un izplatījās nelielajā pilsētā, kļūstot par aicinājumu kopīgi uzpīpēt kāsīti.

Jēdziena izplatīšanos ārpus Kalifornijas piedēvē slavenajiem Grateful Dead mūziķiem, kuri septiņdesmitajos gados bieži uzturējās vietējo hipiju kempingos. Līdz mūsdienām ir nonākusi grupas deviņdesmito gadu sākumā sniegtā koncerta skrejlapa, ko vietējie hipiji izplatīja tā saucamo deadheads — fanu — vidū, kuri sekoja viņu bezgalīgajiem koncertiem.

Skrejlapā līdzās aicinājumam tikties lai uzpīpētu kāsīti pulksten 4:20 miestiņā ar nosaukumu Bolinas Ridža Mārinas apvidū, bija neliels stāsts par “4:20” izcelsmi, kas līdz ar dažām nu jau pieaugušo Kalifornijas pusaudžu intervijām, kuri sauc dēvē par The Waldos un kuriem pieraksta koda autortiesības, pierāda jēdziena īsteno izcelsmi.

“4:20” mūsdienās

Mūslaikos ASV un Kanādā, līdzās polemikai par marihuānas legalizāciju federālā līmenī, “4:20” ar katru gadu uzņem apgriezienus. Simtiem Ziemeļamerikas pilsētās pulcējas daudz cilvēku, kuri tieši pulksten 4:20 pēcpusdienā aizpīpē kāsīti. Pasākuma formāts pārsteidz ar daudzveidību (atkarībā no tā, vai konkrētajā vietā marihuāna ir legāla): no nelieliem piknikiem un underground burziņiem, līdz daudzu tūkstošu hipiju pasākumiem un pilsētu svētkiem. Tomēr arī tur, kur marihuāna ir aizliegta, policisti šajā dienā bieži piever acis uz zālītes pīpētājiem.

Izņemot kopīgo zālītes pīpēšanu, cilvēki šajā dienā pulcējas kopā arī tāpēc, lai apspriestu valsts politiku attiecībā uz marihuānu. Bet tādas organizācijas kā NORML (National Organization for the Reform of Marijuana Laws), SAFER (Safer Alternative for Enjoyable Recreation), SSDP (Students for Sensible Drug Policy) un virkne citu sabiedrisku kustību šo dienu jau sen izmanto marihuānas legalizēšanas un popularizēšanas kampaņām.

Izcils kultūras transformācijas piemērs ir “420” tēmas izmantošana dažādu kolekciju zīmolu veidošanā, kā arī marihuānas popularizēšana un kaņepes simbolikas pielietojums uz dažādiem produktiem.

Par “420” uzņem filmas, tiek veltīti žurnāli, bet par “četri divdesmit” raksta tādi izdevumi kā Huffington Post.

Mūsdienu kultūrā “4:20” vairs nav tīņu, studentu vai margināļu izklaide, tas ir pietiekami nodrošinātu un nobriedušu cilvēku festivāls.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Apkopots pēc vairākiem avotiem