Tāpat kā sievietes ir tik dažādas, krāsainas, valdzinošas un neatkārtojamas, spēcīgas, tikpat liela dažādība valda filmās par viņām.

Dzīve rožainā gaismā (“La Vie en Rose”)

Šī ir dziļa un jutekliska biogrāfiska filma par franču dīvu Edīti Piafu, kuras dzīve bija cīņa par tiesībām dzīvot, dziedāt un mīlēt. Filmā prasmīgi uzburta Parīzes noskaņa – pilsētas, kas ir neprātīga, mežonīga un valdzinoša vienlaicīgi, un kas šķiet romantiska tikai tiem, kas to slikti pazīst. Šeit dzimst talants, bet tas jau ir cits stāsts.

Kareive Džeina (G.I. Jane)

Filma ir viena no retajām, kura mums parāda, kāds var būt cilvēka gribasspēks. Šajā filmā – sievietes. Lentē ir vairākas neaizmirstamas ainas, sižets ir lieliski apspēlēts, tādēļ filma kļuvusi par klasiku.

Monas Lizas smaids (Mona Lisa Smile)

Diez vai ir viedāka filma par sievietēm, nekā šī. Tā māca cieņu, drosmi, mērķtiecību. Taču daudz svarīgāks ir kas cits – filma godīgi un atklāti parāda, cik svarīgi ir domāt ar savu galvu. Tādēļ, un arī pateicoties labam aktieru ansamblim, filma nav izteikti feministiska, bet gan viegla un visaptveroša kā sievietes intuīcija.

Miljons dolāru mazulīte (Million Dollar Baby)

Filmā neatradīsiet izskaistinājumus. Tā parāda visu īsto dzīves skarbumu un nežēlību. Dzīve met izaicinājumu, un tikai izlēmīgs, drosmīgs, skarbs un mērķtiecīgs cilvēks var atbildēt uz to un doties cīņā. Režisors Klints Īstvuds ir ļoti precīzs sīkumos, bet aktieri izdzīvo sevī un atdod skatītājiem visas emocijas. Kāds teiks, ka filma ir skarba, taču, ja meitene vai jebkurš cits sapņo kļūt par čempionu boksā, tad šeit nav vietas puņķiem un stulbām laimīgām beigām.

Sātans Pradas brunčos (The Devil Wears Prada)

Glancētā modes pasaule, neapšaubāmi, ir skaista. Cik skaista, tik arī nežēlīga. Jebkurš sīkums var nogāzt no Olimpa virsotnes. Filma uzņemta atbilstoši žanram – drāmai ar komēdijas elementiem. Tai ir viegls, patīkams, nepārspīlēts sižets, kuru vēl spilgtāku dara aktrises Merila Strīpa un Anna Hataveja.

Pārmaiņu ceļš (Revolutionary Road)

Kas var saistīt skatītāju filmā par ģimeni ar diviem bērniem, kas piedzīvo personisko krīzi 20. gadsimta vidū ASV? Bet ir grūti sevi atraut no krēsla un apziņas par to, ko esi redzējis, jo filma ir arī par tevi. Filmas galvenie varoņi var domāt par pārcelšanos uz Parīzi, lai aizbēgtu no bezcerīgās situācijas. Taču viss nav tik vienkārši. Ir iespējams nomainīt dzīvesvietu, bet no sevis neaizbēgsi. Ja dvēselē ir tukšums, tad neatkarīgi no tā, kurā vietā un ar ko kopā dzīvosi, skumjas nekur nepazudīs.

Karaliene (The Queen)

Režisora Stīvena Frīrsa filma ir cienīga un nosvērta filma par Anglijas karaliskajai ģimenei smagu laiku – pēc tautas mīlules princeses Diānas traģiskās nāves. Kā rīkoties karalienei Elizabetei II, kuras virzienā tiek vērsts daudz nepatīkamu vārdu? Ļauties emocijām vai būt ieturētai, kā pienākas monarham? Filmas sākumā ne velti citēti Šekspīra vārdi. Ja Šekspīra laiku varoņi ar pretinieku cīnījās ar zobenu un bultām, mūsdienās cīņa notiek ar televīzijas kamerām un mikrofoniem. Tas arī prasa zināmu vīrišķību.

Ērina Brokoviča (Erin Brockovich)

Ērinas Brokovičas stāsts ir gan par spēcīgu, gan tai pat laikā vāju sievieti. Ērinas ierastā sievišķā vājība ir greznas lietas, kuras viņa nevar atļauties. Varbūt viņa vispār nav ģēnijs, taču apņēmība un iejūtība pret svešiem likteņiem ļauj viņai izdarīt neiespējamo – pārspēt un uzvarēt spēcīgu korporāciju, kura tiešā nozīmē indē cilvēku dzīves. Brīžos, kad jums nolaižas rokas, noskatieties šo filmu – tā ir brīnišķīga.

Frīda (Frida)

Spilgta filma par krāšņu sievieti, dumpiniecisku raksturu, nevaldāmām vēlmēm un spēcīgu enerģiju. Frīdai bija divdesmit, kad viņa apprecējās ar slavenāko Meksikas mākslinieku Djego Riveru, kurš vairs nebija jauns, bet bija bagāts un izvirtis. Filma vēsta ne tikai par Frīdu, kas ir ģeniāla māksliniece, bet arī par sievieti, kam pirmajā vietā bija mīlestība un ģimene. Filmas mūzika vien ir atsevišķa stāsta vērta.

Ēd, lūdzies, mīli (Eat Pray Love)

Filma ir Elizabetes Gilbertas romāna ekranizējums. Tā piedāvā vienkāršu recepti pret depresiju – izvēlēties jebkuras trīs valstis, kuras sākas ar “I”, un tūlīt doties ceļojumā un izzināt sevi. Galvenajai varonei, kuru filmā atveido apburošā Džūlija Robertsa, tas izdevās.

Elizabete: Zelta laikmets (Elizabeth: The Golden Age)

Vēl viena brīnišķīga filma par to, ka nav viegli būt karalienei. Filma drīzāk ir par cilvēku, ne vēsturi un ne par monarhu. Elizabete I bija sieviete, kas nepiederēja sev, un viņai bija liegti vienkārši dzīves prieki. Nezināmais, kaisle, nodevība, piedzīvojums, varenums – visi šie elementi savijas filmā, kurai ir oriģināls scenārijs, krāšņi kostīmi un elpu aizraujoša aktierspēle.

Tur, kur sirds (Where the Heart Is)

Brīnumu pilna filma par mīlestību, piedošanu un draudzību. Šķiet, filmā aplūkots banāls stāsts, vecs kā pasaule. Nepilngadīgu grūtnieci pamet puisis, kuru viņa vēlējās par savas dzīves pavadoni. Tomēr izrādās, ka pasaule nemaz nav tik slikta, kāda tā var šķist. Nedrīkst uztraukties, nedrīkst ienīst likteni, nedrīkst nolaist rokas. Vajag vienkārši doties uz priekšu, nepieminot ļaunu, palīdzēt cilvēkiem un priecāties par dzīvi.

Žanna d`Arka (The Messenger: The Story of Joan of Arc)

Filma ir izcila. Vēsturisku filmu par šāda mēroga varoņiem viegli ir izveidot par garlaicīgu vai ar pārāk lielu patosu. Tomēr tās veidotāji pacentušies un viņiem jāpateicas par reālismu, ticību un taisnību, kuras lieliski izpaužas Svētās Žannas tēlā, kuru filmā spīdoši spēlē Mila Jovoviča.

Galva mākoņos

Angliski: Head in the Clouds; krieviski: Голова в облаках

“Galva mākoņos” – tas nav tikai filmas nosaukums. Tas ir dvēseles stāvoklis, kurā atrodas filmas varoņi – viegls neprāts, pārmērīgi pārdzīvojumi, kuriem uz zemes nav vietas, tie uzvelk, bet diemžēl atrauj no realitātes. Filma ir daudz traģiskas un nolemtības piesātinātas estētikas, kura nezaudē spozmi pat sabrukuma brīžos. Tā ir pašas noslēpumainākās parādības visumā – cilvēka sirds, patiess pētījums.

Elēģija

Angliski: Elēģija; krieviski: Элегия

Ir filmas, kuras aizkustina skatītāju līdz sirds dziļumiem un aizniedzas līdz nervu galiem. “Elēģija” ir šāda filma. Tas ir cienījama koledžas profesora Deivida Kepeša un jaunas kubiešu izcelsmes studentes Konsuellas Kastiljo attiecību stāsts, kurš kaut kur mūsos iekšienē saliek visus punktus uz “i”, un mēs jau zinām, kas mums ir blakus, nevis vienkārši, bet garīgi blakus.

Amēlija

Franciski: Le fabuleux destin d’Amélie Poulain; angliski: Amélie; krieviski: Амели

Fantazētāja Amēlija savā vannasistabā atrod slēptuvi ar dīvainam rotaļlietām, un viņā uzplaiksnī vēlme atgriezt “dārgumus” tā īpašniekam. Šī labsirdīgā rīcība maina meitenes dzīvi, un viņa sāk neparastā veidā iejaukties svešu cilvēku dzīvēs. Filma arī apgriež kājām gaisā mūsu dzīves, un bez apburošās Jana Tīrsena mūzikas jau ir grūti iedomāties Parīzi.

Septiņas dienas un naktis ar Merilinu Monro

Angliski: My Week with Marilyn; Krieviski: 7 дней и ночей с Мэрилин

Spēlēt Merilinu Monro ir izaicinājums. Tomēr aktrise Mišela Viljamsa ar savu lomu tika galā lieliski – viņai izdevās iemiesot tēlā gan par sevi pārliecinātas koķeti, gan mazu meiteni, kas baidās no pasaules un cilvēkiem. Filmu vērts redzēt ne tikai Merilinas, bet arī noskaņas dēļ. Un ticiet, līdz zvaigznei aizsniegties ir iespējams.

Dzelzs lēdija

Angliski: The Iron Lady; krieviski: Железная леди

Filma neiztika bez patosa, taču Merila Strīpa kā vienmēr visu izglāba. Tostarp, arī izglāba Māgaretas Tečeres tēlu, pie kura mums atliek cieņā paklanīties. Politiķe, kas dod priekšroku rīcībai. Sieviete, kas izvēlējusies karjeru. Valsts vadītāja, kura māk aiziet laikā no politiskās skatuves, un to izdara ar cieņu.

Evita

Angliski: Evita; krieviski: Эвита

Aizraujošs mūzikls, kurš vēsta par visas Argentīnas iemīlēto Evitu Duarti de Peronu, un par viņas izvēlēto ceļu. Par tēlu, ko uz ekrāna radījusi Madonna gribas teikt paldies – viņa brīnišķīgi atspoguļojusi visas tumšās un gaišās Evitas puses, kā arī bailes un ambīcijas. Īpaši slavējama ir filmas mūzika – to komponējis šedevrus radījušais Endrū Loids Vēbers.

Džia

Angliski: Gia; Krieviski: Джиа

Ja filma būtu jāraksturo ar vienu vārdu, tad varētu teikt “izcili”. Skatītājam parāda visu skarbo patiesību par modeļu biznesu. Liekas, kas var būt ekskluzīvāks par dzīvi, kas ir piepildīta ar fotosesijām, tikšanās reizēm un modes skatēm? Un pēkšņi šī filma ieved “spīdošajā” modeļu dzīvē. Savukārt, toreiz vēl jaunā Andželīna Džollija filmas veidotājiem ir lielisks atradums.

Coco pirms Chanel

Franciski: Coco avant Chanel; angliski: Coco Before Chanel; krieviski: Коко до Шанель

Tā ir filma par spēcīgi sievieti, kas nebaidījās mest izaicinājumu sabiedrībai, kurā valdīja savi tikumi, pamati, ciešas korsetes, karnevāla kleitas un cepures. Kāds teiks, ka filma ir nogurdinoša un monotona. Drīzāk lente ir nesteidzīga, un tā ir lentes burvība. Tā ir līdzīga dzīvei – tajā dažreiz viss norit ļoti lēni, bet citreiz viss lido domas ātrumā. Bet Odrija Tatū leģendārās Šaneles tēlā ir nepārspējama.