Elektroenerģijas vidējā cena šogad jūlijā Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 97,93 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 17% vairāk nekā pagājušā gada jūlijā, bet par 7% vairāk nekā jūnijā, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.
Arī Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena bija 97,93 eiro par MWh, bet Igaunijā – 97,88 eiro par MWh.
Cenu pieaugumu Baltijā izraisīja elektroenerģijas izstrādes samazinājums augoša pieprasījuma apstākļos, kā arī ierobežojumi starpvalstu pārvades jaudās savienojuma “Estlink-2” remontdarbu dēļ.
Apskatā teikts, ka jūlijā Eiropā novērotas atšķirīgas vidējās elektroenerģijas mēneša cenas tendences. Polijā elektroenerģijas cena bija 109,07 eiro par MWh, kas ir par 3% vairāk nekā jūnijā un par 5,9% mazāk nekā 2023.gada jūlijā. Savukārt Somijā vidējā elektroenerģijas cena jūlijā bija 16,78 eiro par MWh, kas ir par 53% mazāk nekā jūnijā, bet par 49,1% mazāk nekā 2023.gada jūlijā.
Zviedrijas ceturtajā apgabalā elektroenerģijas cena bija 37,71 eiro par MWh, kas ir par 32% mazāk nekā jūnijā un par 5,5% vairāk nekā 2023.gada jūlijā.
Apskatā teikts, ka samazinātais ražošanas apjoms tika aizstāts ar importu – kopumā Baltijas valstīs importētas 940 528 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,8% vairāk nekā jūnijā, bet salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju imports sarucis par 26%.
Imports no Polijas palielinājies par 6,4% salīdzinājumā ar jūniju un 3,9 reizes salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Imports no Somijas jūlijā bija par 21,2% lielāks nekā jūnijā un par 63,2% mazāks nekā 2023.gada jūlijā. Imports no Zviedrijas ceturtās cenu zonas jūlijā bija par 7,1% lielāks nekā jūnijā, un par 0,6% mazāks nekā gadu iepriekš.
Tuvākajā laikā nevar gaidīt elektroenerģijas cenu kritumu – reālistiskais scenārijs paredz, ka tuvāko sešu mēnešu laikā vidējās mēneša cenas Latvijas cenu zonā svārstīsies no 76 līdz 120 eiro par megavatstundu, informēja energokompānijas “Enefit” juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš.
“Diemžēl prognozes liecina, ka arī augustā gaisa temperatūra Baltijā būs virs ierastās normas, tāpēc, visticamāk, elektroenerģijas pieprasījums un tās cenas saglabāsies augstas,” prognozē Vērdiņš.
“Enefit” pārstāvji norāda, ka jūlijā elektroenerģijas vidējā cena “NordPool” biržas Latvijas reģionā bija 98,02 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 7% kāpums salīdzinājumā ar jūniju. Lietuvā un Igaunijā elektroenerģijas vidējās cenas bija līdzīgas kā Latvijā, attiecīgi sasniedzot 98,02 un 97,97 eiro par MWh.
Galvenais faktors, kas veicināja elektroenerģijas cenas kāpumu iepriekšējā mēnesī, tāpat kā vasaras sakumā, bija aktīva dzesēšanas iekārtu izmantošana iekštelpās.
“Enefit” arī atzīmē, ka saules, vēja un hidroenerģijas ražošana nespēja segt augošo elektroenerģijas pieprasījumu, tāpēc iztrūkstošo daudzumu nācās kompensēt, darbinot dārgākas termoelektrostacijas. Turpinājās arī dažādi traucējumi enerģētikas infrastruktūrā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nezinu kāpēc tā notiek, bet kādus 3 gadus esmu ievērojis ka ap augustu tiek izslēgts TEC, un tad elektrība paliek dārga jo trūkstošo importē no citām valstīm. Arī šogad TECu ~27 jūlijā izslēdza. Ziemā TEC strādā ar ~700 – 1000 MW jaudu. Man ir doma ka varētu būt ka karstajā laikā nevienam nevajag siltumu, kurš ir viens no TEC blakusproduktiem, un ko pārdodot sedz daļu no TEC izmaksām. TEC saražo absolūti lielāko daļu elektroenerģijas. Hidroelektrostacijas ir ļoti nepatstāvīgas, parasti strādā skaitāmas stundas diennaktī, pārējā laikā krāj ūdeni ūdenskrātuvēs.