Sauka: Ēnu ekonomiku nav iespējams mazināt tikai ar represīvām metodēm

“Uzņēmēji kopumā vairāk maksā nodokļus, ja viņi tic, ka tie nonāk tur, kur tiem ir jānonāk, respektīvi – tiek izmantoti efektīvi,” prezentējot
ikgadējo pētījumu par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, Latvijas Radio sacīja Rīgas ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Lai gan Latvijā uzņēmēju apmierinātība ar VID (Valsts ieņēmumu dienestu) ir samērā augsta – 3,5 no 5, tomēr parunājot ar uzņēmējiem dziļāk, viņi saka, ka ir tomēr daudzas lietas, kurās viņi joprojām nav apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienestu. Piemēram, “konsultē vispirms” var nosaukt par “auditē vispirms”, jo vēstulē tiek piedāvāts konsultēt, bet reāli pieprasa atsūtīt dažādas izziņas, kas patiesībā ir audits.

Tāpat uzņēmējus uztrauc nodokļu sistēma – ja gribi darbiniekam samaksāt par darbu 1000 EUR, tad reāli tas maksā 1800 EUR. Un ja vēl tiek domāts par nodokļu paaugstināšanu, tostarp peļņas nodokļa, tad, protams, uzņēmējs arī norāda, ka ne jau katru gadu šī peļņa ir – it sevišķi, būvniecības, tūrisma vai citās nozarēs – mēdz būt arī zaudējumi, un tad jau valsts nepalīdz, norāda profesors.

Lielākā daļa uzņēmēju jau nav nekādi “krimināli elementi” un grib normāli strādāt, tāpēc nevajag ar represijām iet pa priekšu,

intervijā teica Sauka.

Protams, visatļautība nedrīkst būt, un ir vajadzīgas arī represijas, taču tas nedrīkst būt noteicošais, piebilst pētījuma autors.

“Jau vairāk kā desmit gadus veidojot ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs, uzsveram, ka ir svarīgi, lai pie ēnu ekonomikas mazināšanas tiktu pieiets gudri un kompleksi. Piemēram, nodrošinot koordināciju starp dažādām ministrijām un to pakļautībā esošām iestādēm, datu apmaiņu un savietojamību, kā arī spēju rast jaunākus, modernākus risinājumus cīņai pret ēnu ekonomiku.

Esam uzsvēruši arī to, ka ēnu ekonomiku nav iespējams mazināt tikai ar represīvām metodēm. Proti,

lai arī tas ir sarežģītāk un var prasīt vairāk laika, politikas veidotājiem tomēr ir jāiegulda daudz lielāks darbs, lai veicinātu uzņēmēju vēlēšanos nodokļus maksāt labprātīgi.

Piemēram, pašiem politikas veidotājiem demonstrējot efektīvāku nodokļu izlietošanu uzņēmēju un plašākas sabiedrības interesēs, kā arī caurskatāmāku valsts un pašvaldības iestāžu  darbību, piemēram, bez korupcijas ēnas.

Joprojām būtu arī jāstrādā pie tā, lai sabiedrības acīs tiktu taisnīgāk un arī ātrāk iztiesāti korupcijas un citi ekonomikas noziegumi, kā arī jāturpina darbs pie uzņēmējiem draudzīgākas, paredzamākas biznesa vides, t.sk. nodokļu politikas. Pretējā gadījuma neredzu iemeslus, kāpēc ēnu ekonomika Latvijā turpmākajos gados varētu mazināties, ” norāda pētījuma autors.

Vērtējot jaunākos ēnu ekonomikas datus, profesors Arnis Sauka atzīst: “Ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā nemazinās jau ilgāku laiku, būtu nopietni jāpārdomā pieeja tās mazināšanā.

Kopējais ēnu ekonomikas apjoms norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas nav problēmas tikai kādas vienas vai vairāku nozares ietvaros

– mēs redzam, ka galvenie ēnu ekonomikas cēloņi un dzinuļi pēc būtības ir līdzīgi.

Tāpēc, pretēji politikas veidotāju iepriekš praktizētajai pieejai ēnu ekonomikas mazināšanā koncentrēties uz atsevišķām nozarēm, piemēram būvniecības vai veselības nozarēm, sākumā būtu jāievieš jau iepriekš pieminētie horizontālie pasākumi, kas ir būtiski uzņēmējdarbības vides un uzņēmēju nodokļu morāles jeb vēlmes labprātīgi maksāt nodokļus uzlabošanai.

Lai spētu īstenot šādus sarežģītus pasākumus un spētu ieviest izmaiņas ēnu ekonomikas dinamikā, būtu jāsāk tieši ar kopējās valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanu, lai ar sarežģītiem problēmjautājumiem strādātu iespējami kvalificētāki cilvēki. Tas ir svarīgi ne tikai ēnu ekonomikas mazināšanai, bet arī daudzu citu problēmjautājumu risināšanai, t.sk. veselības un izglītības sistēmas pilnveidošanai,” uzskata pētījuma veidotāji.

Pētījumu var izlasīt ŠEIT: Enu_ekonomikas_Indekss_Baltijas_valstis_2009-2022_0.pdf (ltrk.lv)

Par šo tēmu lasiet arī:

Ašeradens piedāvā lielākus nodokļus un vēl represīvāku valsti – Puaro.lv

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pēdējos astoņos gados būtiski audzis – Puaro.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!