Pasaules universitāšu reitingā “Times Higher Education World University Rankings 2025” iekļuvušās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav novērtētas augstāk par 1001.vietu, liecina reitinga dati.
Reitingā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) dala 1001.-1200.vietu. Tikmēr Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) novērtētas zemāk par 1501.vietu. Šādas pozīcijas Latvijas augstskolas ieņēma arī gadu iepriekš.
Visaugstāk novērtēts RSU un RTU sniegums kategorijā “Starptautiskā perspektīva”, šajā kategorijā saņemot attiecīgi 65,4 un 63,3 punktus. Savukārt LU ar 54 punktiem visaugstāk novērtēta kategorijā, kur vērtē nozares ienākumus un patentus.
Lai gan kategorijā par pētniecības kvalitāti visas četras Latvijas augstskolas saņēma mazāk par 50 punktiem, novērojams to snieguma uzlabojums. Visaugstāk šajā kategorijā novērtēta LU ar 45 punktiem jeb par 4,7 punktiem vairāk. Arī RSU sniegums uzlabojies par 4,7 punktiem, un augstskola šogad saņēma 31 punktu. RTU sniegums uzlabojās par 0,9 punktiem – tā novērtēta ar 32,9 punktiem. Tikmēr LBTU saņēma 16,6 punktus, kas ir par 0,8 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Salīdzinot ar rezultātiem gadu iepriekš, nedaudz uzlabojies augstskolu sniegums kategorijā, kur vērtē pētniecības kvalitāti. LU un RSU saņēma par 4,7 punktiem vairāk. RTU sniegums uzlabojies par 0,9 punktiem, bet LBTU – par 0,8 punktiem.
Nelielas vērtējuma izmaiņas tāpat novērojamas kategorijā “Pētniecības vide”. RSU sniegums uzlabojies par 1,9 punktiem, LU – par pusotru punktu, bet RTU – par 0,2 punktiem. Tikmēr LBTU vērtējums šajā kategorijā samazinājies par 1,1 punktu.
Sliktākie rezultāti uzrādīti kategorijā “Mācību vide”, kur neviena Latvijas augstskola nesaņēma vairāk par 26 punktiem. Šajā kritērijā tiek ņemti vērā vairāki aspekti, tostarp mācību reputācija.
No novērtētajām institūcijām Latvija ieņem 64.vietu pasaulē un 26.vietu Eiropā.
Kopumā šogad reitingā vērtētas 2092 augstskolas. Visaugstāk reitingā kopumā novērtēta Oksfordas Universitāte, otrajā vietā ierindojies Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, bet trešo vietu ieņem Hārvardas Universitāte.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Varbūt vajag tās augstskolas, kur ir Horizont zinātniskie projekti un Q1/2 publikācijas vienkārši apvienot un tikai tām dot valsts finansējumu? Tā izdarīja somi. Mums arī apvienotu LU, RTU un RSU vienā Rīgas Universitātē,mapvienotu septiņās fakultātēs un pārējos uz akteditāciju. Tad arī būt iekšā tanī 1000, ap 800-900 vietu. Kā Tartu vai Viļņas Universitāte.
Un vai vajag? bērziņa-auziņa LU jau meŗķis ir jaukajās aldziņas visus izsmelt pa tīro, kādi te vēl kaut kādi reitingi? Par tiem kāds piemaksās un cik? Padomju vara vel nav spriedusi savā dimensijā un attālinājumā
Toties rektorelim ir Tesla. Pohuj viss pārējais.
Padomju vara – uzpampušas mūsu augstskolu padomes nodrošinās pēc šīs stabilizācijas strauju kritumu un nav ko darīt tur pirmajos 1500- Moldovas neviena augstskola arī tur nav
Es te minēšu tikai vienu gadījumu. Galvenais ir plānprātīgi risinājumi un iespējas tos realizēt. Tā pedagoģijas fakultāte it kā sagatavo vidusskolas skolotājus pēc principa: dažnedažādas lekcijas par iekļaujošo izglītību un nedaudz apgrābsta specialitāti. Lēmums līdz riebumam banāls: pedagoģijas fakultātes dāmas spriež dzelžaini un loģiski – es bez tām zināšanām matemātikā un fizikā lieliski iztieku (redz esmu pat docente), tāpēc arī jaunajai paaudzei neko daudz par to nav jāzin.
Skolotājs, kas nezina savu priekšmetu nav skolotājs un tādam ir jāaizliedz šo priekšmetu mācīt.
Tad ar tādām ierobežotām zināšanām jaunajai paaudzei izredzes ir kļūt vienīgi par docentiem. Man elektronikas un elektrotehnikas pamatos bija Skolotājs, pensionārs, kurš visu mūžu bija nostrādājis par enerģētiķi. Savu priekšmetu ļoti labi saprata, mums, mežoņiem prata tik interesanti un saprotami visu izstāstīt, ka pat tie kam citos priekšmetos grūtības, priekšmetu apguva. Viņa stundas bija patīkamas un visi mācījās, bija klusums un kārtība, dažreiz jautrība, Skolotājs nebija bargs un stingrs, bet bija patīkams un komunikabls. Bet priekšmets sarežģīts, daudz matemātikas, vektori, imaginārie skaitļi, sinusi, kosinusi. Varētu pat saderēt ka neviena pedagoģijas fakultāte tādus Skolotājus nesagatavo. Tas pirms ~15 gadiem.
Ja prioritāte ir jaunu māju būvniecība, kas finansiāli atkarīga no ārzemju maksājošo studentu skaita, tad viss ir tā kā tam jābūt. Var būt, kas mainīsies, kad no skatuves aizies komjauniešu paaudze Kam liekas, ka ar augstskolu padomēm viss ir daiļi?
Mums ir valdoša kliķe – vesela paaudze, kas iznīcinās Latviešu tautu. Viņi neatbrīvo vietu jauniem un izglītotiem speciālistiem. Izglītībā, medicīnā utt. ir dramatiska hierarhija. Ar “normālu” zinātni neviens nenodarbojas un tiek apstiprināti katastrofāli zema līmeņa projekti. Tam visam seko katastrofālie ekonomikas rādītāji, sliktākie veslības rādītāji ES utt. Tie ir reāli dati jau šodien un tie korelē ar izglītību un valsts vadību.Jaunā paaudze vēl nesdaprot ka viņi ir vergi esošajai parazītu un konsjūmeristu paaudzei. Viņi tiks atstāti pie tukšas siles – sagandētas valsts ar milzīgiem parādiem un dramatisku atpalicību visās sfērās.
Ja vairākums ir muļķi, tad demokrātija radīs muļķības.
Sociālistiskās sacensības gars vēl joprojām ir dzīvs. Ka tikai reitings būtu un nonākt uzvarētājos. :)
Patiesībā jau tās mūsu universitātes ir tikai profesionālās skolas, kur cilvēki mācās, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas savai izvēlētajai specialitātei. Vai tas būtu lauksaimnieks, ārsts, jurists, inženieris, skolotājs, un tur tas reitings nav svarīgs – lai tikai ir iespēja iemācīties vajadzīgo.
Ka tik nebūtu nekāda salīdzināšana!!! Piemēram pavadīt 10 stundas slimnīcas uzņemšanā korelē ar Latvijas iedzīvotāju veselības reitingu. Izskatās ka kādam nav svarīga paša dzīvība, veselība, labklājība. Tādi nu te mūsu valstī salasījušies bez jebkādas intereses uz normālu dzīvi. Parasti viņiem interesē tikai sava labklājība. Un kad zema reitinga universitāti pabeigušais nespējīgas ārsts kļūdās, tad domas šāk mainīties….
Kad it kā zema reitinga universitāti pabeigušais ārsts aizbrauc un strādā slimnīcā ārzemēs, tad nākas 10 stundas pavadīt slimnīcas uzņemšanā. Te universitātes reitings neko nemainīs.
Lēnām pa tiltu. Mums ir vairāki virzieni kuros esam līderos. Protams, Latvija nevar vienādi darboties visās jomàs. mazskaitliguma dēļ.