Nepieļaut Latvijas televīzijā otru Rail Baltica

VARIS AVOTIŅŠ

Pēc vairāk nekā gadu ilgās aizkavēšanās un skandāliem ap iepirkuma procesu Latvijas Televīzija beidzot noslēdza līgumus par divu pārvietojamo televīzijas staciju (PTS) iepirkšanu. Vienu pirks no lietuviešu kompānijas “Televizijos ir ryšio sistemos UAB”, otru – no itāļu “ARET Video and Audio Engineering S.r.l.”  

Pirmdien (14.10. 2024.) preses relīzē par šo pretrunīgo notikumu LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, kurš gadiem ilgi pagalam neprofesionāli vadījis sabiedriskā medija tehnoloģiju jomu, sola ieguldījumu sabiedriskā medija “darbības nepārtrauktības nodrošināšanā” un būtisku ieguldījumu Latvijas “kopējās drošības stiprināšanā”. Kopējā darījumu summa tuvojas 20 miljoniem eiro.  

I. Priede gan preses relīzē aizmirsa piebilst, cik daudz nodokļu maksātāju naudas viņa vadībā LTV izšķieda: gada laikā profesionālais aprīkojums sadārdzinās vidēji par 15% līdz 20%, tātad šajā gadījumā vismaz par 3 miljoniem. Turklāt ir pamatotas bažas, ka šī PTS sāga jau ar noslēgtiem līgumiem pārtaps par mazo “Rail Baltica” katastrofu.

Zinot LTV bēdīgo vēsturi, kā I. Priede gadiem ilgi (5 un pat 7 gadus) nespēja tikt gala ne ar vienu stratēģiski svarīgu iepirkumu – ne ar LTV vienotās režijas iepirkumu, ne elektroapgādes sistēmas apakšstacijas iepirkumu, ne LTV satura informācijas vadības sistēmas (Media Asset Management ) iegādi (https://puaro.lv/politika/nolaista-latvijas-televizija-izskerdiba-nolaidiba-pagrimums-un-korupcijas-ena/), – pastāv bīstama iespēja, ka PTS pirkšana un nodošana ekspluatācijā pārvērtīsies par haosu, kas prasīs papildu miljonus no nodokļu maksātāju naudas.

Tikmēr pats I. Priede – aplami nejaušs, bet postoši darbīgs rīkotājs gan LTV, gan visa raidošo masu mediju nozarē Latvijā – līdz ar jaunās apvienotā sabiedriskā medija valdes iecelšanu būs jau gabalā, tālu projām no atbildības (kādā siltā grāmatveža amatā).

Tāpēc būtu ļoti svarīgi, lai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau no sākuma nodrošinātu tikko noslēgto līgumu pārbaudi un ciešu kontroli par šo PTS miljonu lielā darījuma izpildi!  

No līguma noslēgšanas brīža, 2024. gada oktobra, ideālā variantā būs vajadzīgi vēl 14 mēneši (tā teikts preses relīzē) PTS piegādei un vēl ne viens vien mēnesis, lai aprīkojumu notestētu un to apgūtu vietējie speciālisti. Tātad, notikumiem ritot ideāli savlaicīgi, pārvietojamās televīzijas stacijas jeb PTS varētu sākt darbu tikai 2026. gada vasarā. Turklāt vēl pirms gada masu medijos izskanēja bažas

Ja PTS iepirkums notiktu savlaicīgi, tad jauno un LTV vajadzībām tik nepieciešamo aparatūru varētu izmantot jau nākamajās pašvaldības vēlēšanās. Tagad droši var teikt, ka tas nebūs iespējams. Tāpat ir pamats šaubīties, ka jaunie PTS, kaut arī piegādāti, būs izmantojami nākamajās Saeimas vēlēšanās 2026. gada oktobrī.

Saeimas deputātiem un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei jāuzņemas cieša kontrole pār šo bēdīgi slaveno PTS darījuma izpildi, lai nu vismaz nākamajos Dziesmu svētkos 2028. gadā profesionālais un daudzu nopelnu bagātais LTV darbinieku kolektīvs varētu strādāt ar jaunajiem PTS.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

3 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
mitjka
mitjka
16 s. atpakaļ

kādēļ notiek iepirkumi tad ,kad sākās mediju apvienošana , radio ar pulti nopirka.

derdz
derdz
17 s. atpakaļ

🤣 lv ar vien bagataka paliek

Gada glezna
Gada glezna
1 d. atpakaļ

Lai vai kā, bet starpkaru Latvijā profesionālās jomās nejēgas nepiecieta. Kura partija balsta šo nejēgu?