Meža dienesta ģenerāldirektore Stašāne uzticējusi veidot attīstības plānus savai bijušajai priekšniecei, krimināli sodītajai Koļegovai

Aina Stašāne

389 Valsts meža dienesta darbinieki

Atklātā vēstule par Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektores Ainas Stašānes (attēlā) veiktajām nepārdomātajām, ekonomiski nepamatotajām Valsts meža dienesta strukturālajām reformām un plānoto meža uzraudzības sistēmas sagraušanu.

Meži un meža zemes aizņem 53% Latvijas teritorijas. Tas Latviju Eiropas Savienībā ierindo ceturtajā vietā pēc meža platības aiz Somijas, Zviedrijas un Slovēnijas. Ik gadu tiek iegūti 12 milj. kubikmetru koksnes. Valsts meža dienests ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par Regulas (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, piemērošanu un kontroles veikšanu. VMD amatpersonas nodrošina to, ka koksne ir iegūta likumīgi un tās izcelsme ir zināma.

Zemkopības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par meža nozīmi ir teikts: “Latvijas pašreizējā mežu vērtība ar 4,58% diskonta likmi, saglabājoties pašreizējai īpašnieku uzvedībai un galvenās cirtes aprēķina metodikai, ir 5,668 miljardi eiro. Pēc Latvijas mežzinātnes institūta “Silava” prognozēm, pieņemot, ka nākotnē meža īpašnieku uzvedība radikāli nemainīsies un saglabāsies esošās meža politikas nostādnes, Latvijas meža kapitāla vērtība tuvākajā simtgadē nemazināsies.”

VMD kā zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde īsteno meža apsaimniekošanas un izmantošanas reglamentējošo normatīvo aktu uzraudzību, medību uzraudzību un meža ugunsapsardzību un ugunsdzēsību visos mežos saskaņā ar Meža likumā, Medību likumā un Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā noteikto regulējumu, tādējādi nodrošinot Latvijas Meža politikā noteikto mērķu sasniegšanu.

No 2020.gada 29.jūlija saskaņā ar zemkopības ministra K.Gerharda rīkojumu VMD ģenerāldirektora pienākumus pilda A.Stašāne. A.Stašānes iecelšana amatā bez atklāta konkursa rīkošanas, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37.pantu ir apšaubāma, jo 2020.gada 24.jūlija Zemkopības ministrijas ministra K.Gerharda rīkojumā par A.Stašānes pārcelšanu nav norādīta motivācija pārcelšanas pieļaujamībai un lietderībai.

06.07.2020., vēl iepriekšējā ģenerāldirektora – A.Krēsliņa – darbības laikā (amatu atstāja 10.07.2020.) ministrs apstiprināja jaunu VMD ģenerāldirektora amata aprakstu, kurā bija izņemtas šādas prasības amata pretendentam – augstākā mežsaimnieciskā izglītība, vismaz 5 gadu pieredze mežsaimniecībā un B kategorijas autovadītāja tiesības, kas ir ļoti būtiskas specifiskas profesionālas iestādes vadīšanai. Šādā apzinātā rīcībā, pielāgojot amata aprakstu konkrētai personai, ar kuru iepriekš bijušas darba attiecības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, zemkopības ministra K.Gerharda darbībā ir saskatāms interešu konflikts un “tirgošanās” ar amatiem.

Mēs, VMD nodarbinātie, ceļam trauksmi par VMD ģenerāldirektores A. Stašānes faktiskajām darbībām, kas būtiski ietekmē spēju veikt amatpersonām noteiktos pienākumus, grauj VMD tēlu, reputāciju un pats nozīmīgākais apstāklis – pakļauj riskam meža apsaimniekošanas un izmantošanas, un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību, meža ugunsapsardzības īstenošanu, lai tiktu nodrošināta meža un meža nozares ilgtspējīga attīstība.

2022.gadā VMD ir plānotas būtiskas izmaiņas iestādes struktūrā un darba organizācijā, paredzot likvidēt 10 reģionālās struktūrvienības – virsmežniecības un koncentrējot vadības funkciju tikai Rīgā.

Likvidējot teritoriālās struktūrvienības reģionos, tiks likvidētas darbavietas augsti kvalificētiem darbiniekiem, savas jomas profesionāļiem, un tas ir pretrunā ar reģionālās attīstības mērķi – veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Mūsuprāt, nepieciešamas tādas strukturālas reformas, kur vairāk pienākumu un atbildības tiktu uzticēts struktūrvienībām reģionos, līdz ar to motivējot arī jauniešu vēlmi atgriezties uz dzīvi savos reģionos, nevis pārcelties uz Rīgu.

VMD ģenerāldirektora komunikācija ar VMD darbiniekiem ir vāja, jo nav sniegta informācija par to, kādi būs ieguvumi sabiedrībai, kāds ir ekonomiskais pamatojums strukturālo reformu ieviešanai un cik liela būs finanšu līdzekļu ekonomija, kā arī, kur paredzēts tos izmantot.

Mums pieejamā informācija nesniedz pārliecību par to, ka VMD ģenerāldirektores pieņemtie lēmumi sniegs uzlabojumus VMD darbā, tieši otrādi – radīs haosu un pasliktinās uzraudzības darba kvalitāti, it sevišķi apdraudēs meža ugunsapsardzības funkcijas izpildi. Reformas tiek plānotas tikai un vienīgi uz klientu, sadarbības partneru, darbinieku aptaujās iegūto informāciju. Izmaiņu ieviešanai iztrūkstošs ir neatkarīgs vērtējums un ekonomiskais pamatojums, kas norāda uz vadības pieņemto lēmumu augstu subjektivitātes risku.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmito daļu valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju. VMD kompetencē esošās funkcijas un uzdevumi nav mainījušies. Ievērojami ir progresējuši IT risinājumi un attīstījusies to izmantošana VMD darbību nodrošināšanā, kas, protams, ievieš pozitīvas izmaiņas pakalpojumu nodrošināšanā VMD klientiem un VMD iekšējos procesos.

VMD ģenerāldirektoram nav iepriekšējas darba pieredzes lielas iestādes vadīšanā, nav profesionālo zināšanu mežsaimniecībā, kas izpaužas ikdienas darbā kā nespēja uzņemties atbildību un pieņemt stratēģiskus lēmumus attiecībā uz meža uzraudzības un apsardzības stāvokļa Latvijā nepasliktināšanu un iekšējo procesu efektivizēšanu. Neatkarīga eksperta funkciju audits un izvērtējums nav veikts, kas būtu pamats strukturālo izmaiņu veikšanai. Vadības komunikācija ir vienpusēja un šauri segmentēta, neieklausoties ne tikai meža nozares speciālistu viedokļos, bet arī VMD strādājošo profesionāļu viedokļos.

Šobrīd A.Stašāne pieļauj savu uzskatu nekritisku virzīšanu plašākai sabiedrībai un būtiskā iestādes reorganizācijā, tādējādi pieļaujot iespēju radīt nozarē haotiskus procesus nākotnē. Realizējot reformu, ir paredzams, ka pieaugs augstākā un vidējā līmeņa vadītāju skaits VMD un attiecīgi, iespējams, palielināsies finanšu resursu izmantošana salīdzinājumā ar esošo struktūru.

Pārmaiņas ir plānotas iestādes esošo finanšu līdzekļu ietvaros. Pastāv augsts risks, ka, pieaugot administratīvajam aparātam un samazinot mežā strādājošo speciālistu skaitu, pietiekamā apjomā netiks nodrošināta meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzība reģionos, tai skaitā dabas aizsardzības prasību uzraudzība, kā arī būtiskākais – meža ugunsapsardzības funkcijas kvalitatīva izpilde.

Meža ugunsapsardzība ir valsts civilās aizsardzības sastāvdaļa un nav pieļaujama VMD cilvēkresursu kapacitātes samazināšana reģionos, lai nepasliktinātu esošo situāciju, t.i., nepalielinātos izdegušo platību apjoms un meža videi nodarīto zaudējumu apjoms, tādējādi nesamazinātu meža kapitālvērtību. Cilvēkresursu piesaiste konkrētai teritorijai, meža, tai skaitā meža ugunsapsardzības infrastruktūras pārzināšana, mežsaimnieciskās zināšanas, tehniskie resursi un pagaidām vēl ievērojamais mežziņu skaits VMD ir tie galvenie aspekti, kas nodrošina ugunsgrēku sekmīgu atklāšanu, ierobežošanu un likvidāciju. Nenodrošinot līdzšinējā apjomā nepieciešamo cilvēkresursu apjomu ugunsnedrošajā periodā, ir apdraudēta sabiedrības drošība un vide.

Plānotajās strukturālajās reformās ir paredzēts atbrīvot mežziņus no meža ugunsapsardzības funkcijas veikšanas un šo darbu nodrošināt tikai ar ārštata sezonas darbiniekiem (turklāt pat nepalielinot to skaitu). Kā zināms, vislielākais darba apjoms meža ugunsapsardzības jomā ugunsnedrošajā laika periodā gulstas tieši uz mežziņu un virsmežniecības centrālo administrāciju darbinieku pleciem, kuri meklē ugunsgrēka vietu, lielāka ugunsgrēka gadījumā, slikti piebraucamās vietās to operatīvi ierobežo un vairāku dienu garumā piedalās to pilnīgā likvidācijā un bez tam vēl vairākas nedēļas veic izdegušās platības periodisku apsekošanu, lai nepieļautu ugunsgrēka atjaunošanos. Meža ugunsgrēka dzēšana nav mājas vai būves dzēšana, kura var nodegt līdz pamatiem, bet meža ugunsgrēka savlaicīga neierobežošana tā platību palielina ģeometriskā progresijā.

Meža ugunsapsardzības funkcijas veikšanu jau vairākkārtīgi ir bijis nolemts nodot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk – VUGD), bet pagaidām nepietiekošā finansējuma dēļ šīs funkcijas nodošana VUGD ir atlikta, bez tam ir panākta savstarpēja VUGD un VMD amatpersonu vienošanās tuvāko 3-5 gadu periodā veikt pētījumu (turpmāk – pilotprojekts), lai izvērtētu, kā turpmāk lietderīgāk un efektīvāk būtu organizējama meža ugunsapsardzības funkcijas realizācija. Uzskatām, ka būtiskas strukturālas reformas nedrīkst veikt, kamēr nav izlemts par to, kura no iestādēm (VUGD vai VMD) pildīs meža ugunsapsardzības funkcijas realizāciju.

Iestādes vadītājs ir atbildīgs par visiem lēmumiem savā iestādē, bet, tā kā viņu darbība ir būvēta uz lielu korupcijas risku, kas ir lēmumu pieņemšanas kvalitāte, ātrums un leģitimitāte, tas rada šaubas par VMD darbību nākotnē un ilgtspējīgu attīstību. VMD ģenerāldirektore A.Stašāne vairākkārtīgi gan VMD nodarbinātajiem, gan sabiedrībai ir paudusi, ka VMD strukturālās reformas ir nepieciešamas, lai novērstu augsto korupcijas risku VMD, kaut gan VMD neviens darbinieks nav sodīts, vai pret kādu no tiem nav uzsākta kriminālā tiesvedība par koruptīvām darbībām.

Tai pašā laikā VMD ģenerāldirektore A.Stašāne ir uzticējusi veidot VMD attīstības plānus savai bijušajai priekšniecei Valsts vides dienestā Ingai Koļegovai, kura ir krimināli sodīta par darbībām, kas no krimināllikuma viedokļa ir traktējamas kā koruptīvas, turklāt bez jebkādas izpratnes par mežsaimniecības nozari.

Nav saprotams, kādas prasības un kompetences ir nepieciešamas I.Koļegovas amata pildītājam, kādi darbinieki ir pakļauti šim amatam. I.Koļegova faktiski piedalās VMD darbinieku vadīšanā, dod tiem uzdevumus, norādījumus un izvirza sasniedzamos mērķus, un darbiniekiem par darba uzdevumu izpildi ir jāatskaitās nevis VMD ģenerāldirektoram, bet tieši I.Koļegovai. Darba samaksa bruto I. Koļegovai noteikta ap 1900 EUR mēnesī, kas ir neadekvāti liela, salīdzinot ar citiem VMD vadošajiem darbiniekiem.

Valsts kanceleja pēdējā gados lepojas ar sasniegto iestāžu vadītāju atlasē konkursa kārtībā, tomēr līdztekus likums pieļauj pārcelšanu amatā, kas neizslēdz koruptīvas darbības vai politiskās ietekmes pārdali. Ne ZM ministra K.Gerharda darbības, kuram būtu jānodrošina pakļautības iestādēs korupcijas risku novēršana, ne A.Stašānes stāšanās VMD ģenerāldirektora amatā bez konkursa un amata apraksta prasību maiņa, izslēdzot no tā būtiskus kritērijus, lai sekmīgi pildītu vadības funkcijas, kā arī darba līguma noslēgšana ar bijušo priekšnieci Valsts vides dienestā – I.  Koļegovu, kuras reputācija būtiski kaitē ne tikai VMD publiskajam tēlam, bet valsts pārvaldei kopumā, neliecina par Valsts kancelejas veicināto iestāžu vadītāju atlases caurspīdīgumu un atklātību sabiedrībai.

Noslēgumā vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka nepārdomātās VMD strukturālās reformas (kas VMD darbinieku ieskatā ir absurdas un haotiskas) rada šādus riskus VMD uzticēto funkciju izpildē:

1. Meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzības kapacitātes samazināšanu, kas var palielināt nelikumīgi iegūtas koksnes apjomus valstī, nenodrošinot pietiekamā apjomā koksnes izcelsmes likumības kontroles, tādējādi apdraudot Regulas (ES) Nr. 995/2010 kvalitatīvu izpildi;

2. Nepietiekama meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzība pasliktinās dabas aizsardzības prasību ievērošanu un dabas vērtību saglabāšanu mežos;

3. Meža veselības stāvokļa uzraudzībā, ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās ietekmes (vējgāzes, vējlauzes, plūdi utt.), kuru rezultātā novājinātā mežā izplatās dažādas kokaugu slimības, nenodrošinot meža apsaimniekošanu atbilstošā līmenī, pasliktināsies mežaudžu veselības stāvoklis;

4. Turpmāka mežziņa profesija nebūs prestiža, jo mežzini no kompetenta, vispusīgi attīstīta speciālista tiek plānots padarīt par šauras jomas speciālistu bez lēmuma pieņēmēja tiesībām un kompetencēm;

5. Meža un meža zemju ugunsapsardzības funkcijas sekmīga izpilde ir atkarīga no operatīvas cilvēkresursu piesaistes jebkurā diennakts gaišajā laikā, kuru šobrīd nodrošina VMD 350 mežziņu un vecāko mežziņu atrašanās reģionos un to spēja ar attiecīgu tehnisko nodrošinājumu uzsākt operatīvu ugunsgrēka dzēšanu un ierobežošanu, kā arī papildus vismaz 300 sezonas nodarbinātie, kuri tiek pieņemti darbā ugunsbīstamajā sezonā, Meža ugunsapsardzības funkcijas realizācija ir valsts civilās aizsardzības sastāvdaļa, kas nodrošina sabiedrības un vides drošību. VMD, realizējot meža ugunsapsardzību, visos mežos nodrošina ta kapitalvertības nesamazināšanos.

Lūdzam apturēt sasteigtās VMD strukturālās reformas meža un meža zemju ilgtspējīgas (nenoplicinošas) izmantošanas, meža nozares un sabiedrības attīstības kontekstā, kā arī nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus grozījumus Valsts meža dienesta likumā un citos VMD darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Pauze
Pauze

feministu sekta izvēršas tradicionālā veid;ā, te pat karteli īsti nepiesiesi Sievietēm ir tiesības izpausties