Latvija šogad pirmajos sešos mēnešos eksportēja preces 9,177 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 6% jeb 588,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 10,526 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,1% jeb 1,308 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tādējādi 2024.gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 19,703 miljardi eiro, kas ir par 8,8% jeb 1,896 miljardiem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
Tostarp jūnijā Latvija ir eksportējusi preces 1,394 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% jeb 125,9 miljoniem eiro mazāk nekā maijā un par 9,6% jeb 147,4 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada jūnijā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,763 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb 2,7 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša un par 10% jeb 195,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada jūnijā.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2024.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 44% līdz 44,2%.
Eksportējusi Latvija 2024.gada jūnijā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles – 237,228 miljonu eiro vērtībā (17% no kopējā eksporta), kas ir par 11,8% mazāk nekā maijā, bet par 4,6% vairāk nekā 2023.gada jūnijā. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 140,13 miljoniem eiro (10,1%), kas ir par 11,6% mazāk nekā pirms mēneša un par 16,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti eksportēti 77,598 miljonu eiro apmērā (5,6%), kas ir par 24,6% mazāk nekā pirms mēneša, bet par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš.
Importā jūnijā lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftas un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 211,863 miljonu eiro vērtībā (12% no kopējā importa apmēra), kas ir par 10% vairāk nekā maijā, bet par 13,4% mazāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 169,927 miljonu eiro vērtībā (9,6%), kas ir par 9,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 18,8% mazāk nekā pirms gada, kā arī sauszemes transporta līdzekļi un to daļas, kas ievestas 141,316 miljonu eiro vērtībā (8%), kas ir par 9,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 29,8% mazāk nekā 2023.gada jūnijā.
Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju sauszemes transporta līdzekļu, to daļu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu importa samazinājums par 34,1% jeb 35,4 miljoniem eiro.
2024.gada jūnijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju pieauga par 2,3 procentpunktiem un bija 71%, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 0,2 procentpunktiem un bija 82,9%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2,4 procentpunktiem un veidoja 6,9%, bet importā – par 0,5 procentpunktiem un bija 3,6%.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5%), Vācija (6,9%) un Apvienotā Karaliste (6,1%), bet nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (20% no importa kopapjoma), Vācija (11,4%), Polija (10,9%) un Igaunija (8,1%).
2024.gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 57 valstīm.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!