Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad desmit mēnešos strādāja peļņu 461,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 22,6% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp oktobrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 45,7 miljonu eiro apmērā.
Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 31.oktobrī bija 29,23 miljardi eiro, kas ir par 8% jeb 2,164 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada oktobra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 27,066 miljardi eiro.
Šogad oktobra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 14,254 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 14,18 miljardus eiro, kas ir par 4,2% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 74,5 miljoni eiro, kas ir par 18,9% mazāk.
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums oktobra beigās bija 18,876 miljardi eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 17,594 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās – 1,281 miljards eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2023.gada oktobra beigām ir palielinājies par 7,6%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audzis par 11,7%.
Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves oktobra beigās bija 3,616 miljardi eiro, kas ir par 1,4% mazāk nekā 2023.gada oktobra beigās.
2023.gada desmit mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 596,2 miljonu eiro apmērā, bet 2023.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 573,5 miljoni eiro, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā.
Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Izcili! Te pusmiljardu gadā zviedru bankas izceļ, ka nemetās, bet otrajā pensiju līmenī zaudējumi vien! Ar čurainu lupatu šos jādzen uz elli! Trekni izauguši no savām komisijas maksām!
Knapi pietiek ikrmaizītei.
Es redzu par ko uzlikt pirmās slides Rail Baltica.
Jūs ne?
Kas ir “slide”?
Sliedes. Gadās klaviatūra pa 2€…
Valstij vēl vairāk jāspiež uz bezskaidras naudas norēķiniem un tad peļņa pārsniegs arī miljardu. Tāds banku lobijs no valsts puses vēl nav pieredzēts.