Latvijas ekonomika turpina atpalikt, kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes

Jaunākās Eiropas Komisijas ekonomikas prognozes Latvijai šogad paredz visvājāko ekonomikas izaugsmi starp visām Baltijas valstīm. Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs vien par pusprocentu, un šī prognoze ir vēl piesardzīgāka nekā iepriekšējā.

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025.gada ekonomisko ainavu Baltijā, norāda globālo risku pārvaldības eksperts Mindaugs Vaļskis. Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024.gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025.gadā lēni turpina atgūties. Eksperts prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026.gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

“Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvija joprojām cīnās ar ekonomikas stagnāciju, taču 2025.gads iezīmē pakāpeniskas atveseļošanās sākumu. To veicinās iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās un uzlabojumi ārējos tirgos, ” norāda ekonomists Mateušs Dadejs.

Stabils darba tirgus un cerības uz eksportu

Latvijas ekonomiku šogad atbalstīs stabils darba tirgus ar bezdarba līmeni ap 5,7% un pieaugošas algas, kas veicinās mājsaimniecību patēriņu. Inflācija gan joprojām pārsniedz eirozonas vidējo rādītāju (+3,7%). Pozitīvs signāls ir eksporta atjaunošanās – īpaši kokmateriālu, farmācijas, ķīmisko vielu un IT pakalpojumu jomās. Tas notiek pateicoties pieprasījuma kāpumam Vācijā un Zviedrijā.

Savukārt investīciju stimulam paredzēti 1,8 miljardi eiro no “NextGenerationEU” fondiem, kas tiks novirzīti infrastruktūras, enerģētikas un tādiem stratēģiskiem projektiem kā “Rail Baltica”. Tas sniegs pienesumu būvniecības, transporta un loģistikas nozarēs.

Budžeta deficīts un fiskālā nestabilitāte – Latvijas riska faktori

Vienlaikus ekonomisti brīdina par pieaugošām bažām saistībā ar valsts fiskālo ilgtspēju. Lielāki izdevumi aizsardzībai (3,5% no IKP), kā arī papildu tēriņi veselības aprūpei, izglītībai un infrastruktūrai var palielināt budžeta deficītu, neraugoties uz plānotajām nodokļu reformām.

Tekošā konta deficīts saglabāsies, lai gan nedaudz samazināsies, pateicoties ārvalstu investīcijām zaļajās un digitālajās nozarēs. Valsts parāds turpinās pieaugt mērenā tempā, bet uzticība fiskālajai politikai būs izšķiroša.

Lietuva – reģiona izaugsmes līdere

Lietuva šobrīd demonstrē spēcīgāko ekonomisko dinamiku Baltijā. 2024.gadā valsts IKP pieauga par 2,8%, bet šī gada pirmajā ceturksnī – jau par 3,2%. Prognozē, ka 2025.gadā Lietuvas IKP pieaugs par 2,6%, 2026.gadā – par 2,8%.

Izaugsmi veicina mājsaimniecību pirktspējas kāpums, ES fondu investīcijas un hipotekāro izmaksu samazinājums, pateicoties monetārās politikas mīkstināšanai.

Igaunija – piesardzīga atkopšanās ar atbalstu no ES fondiem

Igaunijas ekonomika pēc 0,3% krituma 2024.gadā pie izaugsmes atgriezās 2025.gada sākumā (+1,2% IKP pirmajā ceturksnī). Gada griezumā tiek prognozēts 1,5% pieaugums, bet izaugsmi ierobežos nodokļu celšana un vājš neto eksports.

Ekonomiku balstīs valsts investīcijas, īpaši “Rail Baltica” projektā, kā arī reālās algas kāpums. Tomēr Igaunija saskaras ar samazinātu konkurētspēju un atkarību no pieprasījuma ASV, Somijā un Vācijā.

Eksporta izaicinājumi Latvijai un Lietuvai

“2024.gadā Latvijas un Lietuvas eksportētāji izjuta spēcīgu pieprasījuma samazinājumu Vācijā un Francijā,” skaidro Mateušs Dadejs. Smagāk skartās nozares Latvijā bija lauksaimniecība (-70%) un tekstilrūpniecība (-43%), savukārt Lietuvā – zivsaimniecība (-24%), dzērieni (-42%) un naftas rūpniecība (-72%).

Šie dati apliecina Baltijas reģiona lielo paļāvību uz Vācijas ekonomiku un integrāciju ES piegādes ķēdēs. “Ņemot vērā ekonomiskās prognozes un tendences, būtiskākais ieteikums uzņēmējiem Baltijas valstīs ir diversificēt piegādātājus, izmantot cenu noteikšanu eiro un ieguldīt energoefektivitātē, izmantojot “REPowerEU” instrumentus. Tirdzniecības stagnācija ar Poliju kopš 2022.gada arī rada nepieciešamību stiprināt reģionālo sadarbību,” saka Mateušs Dadejs.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!