Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 564,406 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.
Banku procentu ienākumi 2023.gada deviņos mēnešos veidoja 923,883 miljonus eiro, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, kamēr procentu izdevumi bija 121,07 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 3,2 reizes.
Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad deviņos mēnešos bija 253,865 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,1% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 9,1% – līdz 75,95 miljoniem eiro.
2023.gada septembra beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,378 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 326,74 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.
Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad septembra beigās bija 15,878 miljardi eiro, kas ir par 1,4% jeb 214,821 miljonu eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.
Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs septembra beigās veidoja 13,437 miljardus eiro, kas ir par 2,2% jeb 290,807 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.
Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs septembra beigās veidoja 6,172 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 180,733 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,413 miljardus eiro, kas ir pieaugums par 1% jeb 61,315 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,612 miljardi eiro, kas ir par 3,9% jeb 134,268 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.
Savukārt noguldījumos bankas septembra beigās bija piesaistījušas 22,363 miljardus eiro, kas ir par 3,2% jeb 742,018 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.
Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām sarucis par 4,9% jeb 958,777 miljoniem eiro un septembra beigās bija 18,577 miljardi eiro.
Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs deviņos mēnešos samazinājies par 2,7% jeb 277,813 miljoniem eiro, šogad septembra beigās veidojot 10,064 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs sarucis par 1,8% jeb 125,115 miljoniem eiro, veidojot 6,888 miljardus eiro.
Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023.gada septembra beigās bija 89% (2022.gada beigās – 88,8%), kredītos nebanku klientiem – 89,18% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos – 90,36% (89,88%).
2022.gada deviņos mēnešos banku sektora kopējā peļņa bija 216,476 miljoni eiro, bet pagājušajā gadā kopumā – 321,322 miljoni eiro.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Peļņa nav nekas slikts un uz Latvijas fona 500-600 miljoni nav nekas īpašs.
Vispirms būtu jāsaprot, kas ir peļņa? Vienkāršam cilvēkam būs cita izpratne (liekas naudas kaudze), grāmatvedības bilancē tas ir pavisam kaut kas cits.
Ne jau bankas pelna milzīgi daudz, bet citās nozarēs tās peļņas ir niecīgas vai arī nav nemaz. Vēlēšanās pārdalīt naudu, pārdalīt citu peļņu, uz to mēs esam naski, nevis meklēt iemeslu ekonomiskajai stagnācijai. Tādā veida var katram, kas pacels galvu augstāk par pārējiem, to galvu nocirst, un nebūs nevienam vairs vēlēšanās galvu celt.
Hansabankas birokratija ir smacējoša. Tie mēģina pēdējo centu no tevis izspiest.
KURU banku?
Vai LB pagrabā ir euro drukāšanas mašīna ?
LB pat nebija latu drukāšanas mašīna! Kapēc lai būtu €?
Tas jau tas pats kas iedot $ presi Zeļenska mafijai. $ konveijieru Pūķinam. Tengasmašīnu Kirgīziem. Juaņu rūpnīcu Taiwānai. u.t.t.
Protams, skandināvu kartelis visu savāca bez jebkāda riska veicot sadārdzinātu kontu apkalpošanu un barojoties no ES bankas paceltām likmēm. Tas trakākais ir tas, ka tās vēl lec acīs. Sen vajadzēja konkurences
padomei ierosināt lietu par karteli un FM sagatavot un iesniegt Saeimā likumu par sadārdzinājuma nodevu. Tā varētu būt progresīva par no pakalpojuma sadārdzinājuma iegūtā ienākuma palielināšanās. Tas ātri liktu tām saprast, ka tāds bizness ko tagad attīstījušas, Latvijai nav vajadzīgs.
Nu paga, paga! Tu domā ka viņiem izmaksu nebij?
Vajadzēja uzpirkt trejdeviņus ierēdņus, lai nolikvidētu Latvijas vietējās bankas.
Ta vel visādiem arbituropaparoriem pa xxx summai. Ta vel presei, lai “pareizi uzraksta”.
Ne jau visi tie miljoni palika kabatā. No kādiem 10% nācās šķirties.