2024. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,28 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,4 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 4,5 %, bet importa vērtība par 2,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Vienlaikus datos redzams, ka pērn decembrī iepretim 2023. gada decembrim ir pieaudzis eksporta apjoms tādās jomās kā koks un tā izstrādājumi, kokogles, satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, piena pārstrādes produkti, kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumi.
Decembrī Latvija eksportēja preces 1,45 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,83 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2023. gada decembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 44,7 % līdz 44,2 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
2024. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 40,36 miljardus eiro – par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9 % mazāk nekā 2023. gadā. Eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro (samazinājums par 365,5 milj. eiro jeb 1,9 %), bet importa – 21,68 miljardus eiro (samazinājums par 1 725,4 milj. eiro jeb 7,4 %). 19. februārī CSP sniegs plašāku informāciju par svarīgākajām precēm un partneriem Latvijas ārējā tirdzniecībā 2024. gadā, oficiālajā statistikas portālā publicējot detalizētāku datu publikāciju.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem, 2024. gada decembrī salīdzinājumā ar 2023. gada decembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 0,3 % mazāka, bet importa vērtība par 0,3 % lielāka. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 4,2 %, bet importa vērtība – par 7,5 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2024. gada decembrī, salīdzinot ar 2023. gada decembri:
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports lielāks par 35,9 milj. eiro jeb 17,4 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 24,4 milj. eiro jeb 30,6 %;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 21,1 milj. eiro jeb 16,7 %;
- augu valsts produktu eksports mazāks par 69,5 milj. eiro jeb 44,2 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 32,9 milj. eiro jeb 13,4 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2024. gada decembrī, salīdzinot ar 2023. gada decembri:
- minerālproduktu imports lielāks par 150,1 milj. eiro jeb 2 reizes;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 177,7 milj. eiro jeb 47,9 %;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports mazāks par 18,1 milj. eiro jeb 9,5 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 12,5 milj. eiro jeb 12,8 %;
- augu valsts produktu imports mazāks par 10,3 milj. eiro jeb 10,3 %.
Decembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,9 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,3 %), Vācija (5,6 %) un Apvienotā Karaliste (5,3 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18 % no importa kopapjoma), Somija (12,6 %), Vācija (11,5 %) un Polija (9,8 %).
Piena pārstrādes produktu, putnu olu, medus eksporta kāpumu 2024. gada decembrī salīdzinājumā ar 2023. gada decembri visvairāk ietekmēja siera un biezpiena eksporta pieaugums par 1 milj. eiro jeb 9,4 %. Savukārt graudaugu produktu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta kritums par 50,3 milj. eiro jeb 60,9 %.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2024. gada decembrī salīdzinājumā ar 2023. gada decembri visvairāk ietekmēja motorbenzīnu un dīzeļdegvielas importa pieaugums attiecīgi par 54,7 milj. eiro un 45,4 milj. eiro. Savukārt optisko ierīču un aparatūras importa samazinājumu visvairāk ietekmēja medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumentu un ierīču importa kritums par 6,7 milj. eiro jeb 51 %.
2024. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 122 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.
2024. gada decembrī salīdzinājumā ar 2023. gada decembri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 3,6 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 6,4 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,5 procentpunktiem, bet importā – par 1,3 procentpunktiem.
Eksports uz Ukrainu samazinājās par 45,5 % un bija 27,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta kritums par 2,6 milj. eiro jeb 25,6 %. Imports no Ukrainas samazinājās par 18,7 % un bija 22,7 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 4,5 milj. eiro jeb 94,6 %.
Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 49,1 % un bija 6,6 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta samazinājums par 1,6 milj. eiro jeb 68,4 %. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 33,9 % un bija 7,7 milj. eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu importa samazinājums par 1,9 milj. eiro jeb 67,1 %.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.
Metodoloģiskā informācija:
Sākot ar datiem par 2024. gadu, Latvijas eksportā ieskaita datus par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām ES dalībvalstīm, tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm. 2024. gada decembrī šo darījumu vērtība bija 5,9 milj. eiro jeb 0,4 % no kopējā eksporta.
Preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!