Latvijā šogad pirmajā pusgadā no Krievijas importēja 214 800 tonnu graudaugu produktu, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā, kad importēja 209 129 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Šogad pirmajā pusgadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība veidoja 35,59 miljonus eiro, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā.
Tostarp kukurūza pirmajā pusgadā no Krievijas importēta 191 828 tonnu apmērā, rudzi – 9717 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums – 8744 tonnu apmērā, mieži – 4400 tonnu apmērā un tritikāle – 111 tonnu apmērā.
Salīdzinot ar 2023. gada pirmo pusgadu, rudzu imports palielinājies par 79,5%, kamēr kukurūzas imports samazinājies par 5,4%, bet tritikāles imports sarucis par 87,3%. Kviešu un kviešu un rudzu maisījums, kā arī mieži 2023.gada pirmajā pusgadā netika importēti.
VID skaidro, ka no šā gada 8. marta ir aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus, tiem piemērojot noteiktas muitas procedūras. Ar ievešanu Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu laišanu brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa, ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt, kā arī ievešanu galapatēriņam.
Tādējādi kopējā pārskatā par graudaugu produktu importu pēc 8. marta ir iekļauti dati par graudaugu produktiem, kas importēti, noformējot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā ar procedūras kodu 42. Tas nozīmē, ka preces ir laistas brīvā apgrozībā, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi, un uz tām attiecas piegāde saņēmējam citā dalībvalstī.
VID apkopotā informācija liecina, ka no Krievijas caur Latviju tranzītā pirmajā pusgadā pārvadātas 994 726 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 39,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kad caur Latviju tranzītā pārvadāja 714 097 tonnas graudaugu.
Tostarp 598 705 tonnas no šogad pārvadātajiem graudaugu produktiem bija kvieši un kviešu un rudzu maisījums, 199 141 tonna – kukurūza, 183 691 tonna – mieži, 8261 tonna – rudzi, 2614 tonnas – auzas, 1928 tonnas – tritikāle un 386 tonnas – rīsi.
Salīdzinot ar 2023. gada pirmo pusgadu, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma tranzīts palielinājies par 19,6%, rīsu – par 4,4%, rudzu – 52 reizes, bet auzu – 3,5 reizes. Tritikāle tranzītā šogad pirmajā pusgadā pārvadāta par 29,7% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet kukurūza – par 4,8% mazāk. Mieži 2023.gada pirmajā pusgadā caur Latviju tranzītā netika vesti.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Šogad, ceturdien, 22. februārī Saeima galīgajā lasījumā nobalsoja un pieņēma likumu ka nekādus graudus un citus lauksaimiecības produktus vairs neimportēs. Bet viss notiek, pat valsts likumu pārkāpj un nekas. Tas pierāda ka faktiski nevis Eiropa Krieviju baro, kā kara sākumā daudzi propagandēja, bet Krievija baro Eiropu. Jo pretējā gadījumā likumu varētu izpildīt.
Es ar to gribēju pateikt ka tie kas pieņem likumus, vada valsti, strādā lielajos medijos, veido viedokļus, tie visi dzīvo pilnīgi citā pasaulē, atrautā no realitātes.