Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa atbilstība amatam jāvērtē “Altum” padomei un “padziļinātajiem” vērtētājiem – atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, skaidro “Altum” 70% akciju turētāji, Finanšu un Zemkopības ministrijas valsts sekretāri. Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs uz “Neatkarīgās” jautājumiem pagaidām neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt, neatkariga.nra.lv raksta Ritums Rozenbergs.
Šā gada septembrī “Neatkarīgā” informēja par R. Bērziņa ģimenes biznesa saitēm ar starptautiskām sankcijām pakļauto Krievijas uzņēmēju Dmitriju Mazepinu. Lai arī “Altum” padomes locekļus, kuru pienākums ir uzraudzīt valdi, šie fakti īpaši nesatrauca, “Neatkarīgā” turpināja aptaujāt kapitāla daļu turētāju – valsts varas pārstāvjus.
Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei, Zemkopības ministrijas valsts sekretāram Raivim Kronbergam un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantim “Neatkarīgā” vaicāja, kā ministriju vadība raugās uz to, ka R. Bērziņam ir ģimenes biznesa saites ar starptautiskām sankcijām pakļauto uzņēmēju D. Mazepinu un vai ir pieļaujams, ka starptautiskām vai nacionālām sankcijām pakļauta persona var ietekmēt valsts amatpersonu.
Nepieļaujamas situācijas
No B. Bānes ar Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora Alekša Jarocka starpniecību saņēmām atbildi: “Finanšu ministrija jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav pieļaujamas situācijas, ka kādas valsts amatpersonas darbību ietekmē personas, pret kurām noteiktas sankcijas. Svarīgi atgādināt, ka publiskas personas kapitālsabiedrību valdes locekļu kandidātu atbilstību pirms to izvirzīšanas atbilstoši “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības” likuma prasībām izvērtē gan nominācijas komisija, gan padome pirms ievēlēšanas amatā. Tā tiek nodrošināta profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas izveide. Turklāt AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” kā valsts specializētas finanšu institūcijas valdes locekļu atbilstība tiek vērtēta padziļināti, ņemot vērā Attīstības finanšu institūcijas likumā izvirzītās un noteiktās prasības. Visi lēmumi, kas skar valdes darbības uzraudzību, tiek izskatīti padomes sēdēs.”
Līdzīgi atbildēja R. Kronbergs: “Es kā kapitāldaļu turētājs esmu kopš 2022. gada sākuma un varu sniegt sekojošo informāciju par atbilstību tiesiskajam regulējumam.
Publiskas personas kapitālsabiedrību valdes locekļu kandidātu atbilstību pirms to izvirzīšanas, atbilstoši “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības” likuma prasībām, izvērtē gan nominācijas komisija, gan padome, nodrošinot profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas izveidi pirms ievēlēšanas amatā. Vēlos piezīmēt, ka AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” kā valsts specializētas finanšu institūcijas valdes locekļu atbilstība tiek vērtēta padziļināti, ņemot vērā Attīstības finanšu institūcijas likumā izvirzītās un noteiktās prasības. Visi lēmumi, kas skar valdes darbības uzraudzību, tiek izskatīti padomes sēdēs.”
No E. Valanta atbildi pagaidām neesam saņēmuši.
Dažādas attieksmes
Pagaidām vienīgie aptaujātie valsts varas pārstāvji saistībā ar R. Bērziņu un viņa ģimenes biznesu, kuri pauduši satraukumu par sankcijām pakļautu personu ietekmi uz “Altum”, ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas faktiskā priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Viņas uzskata, ka nav pieļaujamas situācijas, ka kādas valsts amatpersonas darbību ietekmē personas, pret kurām noteiktas sankcijas.
Turpretim “Altum” padomes locekļi šādas bažas nepauž. Rodas jautājums – kādēļ vienā gadījumā vieni varas pārstāvji skaidri definē principus saistībā ar sankcijām pakļauto personu iespējamo ietekmi uz valsts amatpersonām, bet “Altum” darbību uzraugošām amatpersonām iepriekš minētie aspekti nav svarīgi?
“Neatkarīgā” oktobra sākumā “Altum” padomes priekšsēdētājai, Finanšu ministrijas (40% daļu turētāja) valsts sekretāra vietniecei finanšu politikas jautājumos Līgai Kļaviņai, padomes locekļiem, Zemkopības ministrijas (30% daļu turētāja) valsts sekretāra vietniekam Jānim Šnorem un Ekonomikas ministrijai (30% daļu turētāja) vaicāja, vai viņi ir guvuši drošu un kompetentu informāciju, ka padomes pārraudzībā esošo Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgo sabiedrību, kāda ir “Altum”, vada persona (Reinis Bērziņš), kura atbilst amata uzticības kritērijam valsts interešu kontekstā. No amatpersonām saņēmām ļoti līdzīgas atbildes, proti, R. Bērziņa darbība padomi pilnībā apmierina, “Altum” padome visu kontrolē.
Likuma prasības
Cita starpā Finanšu un Zemkopības ministrijas atbildēs “Neatkarīgajai” figurē atsauce uz to, ka “Altum” valdes atbilstība tiekot vērtēta padziļināti, ņemot vērā Attīstības finanšu institūcijas likumā izvirzītās un noteiktās prasības.
Jāatzīmē, ka Attīstības finanšu institūcijas likumā nekādas prasības valdes locekļiem nav izvirzītas, bet ir norāde, ka uz “Altum” valdi attiecas Kredītiestāžu likumā noteiktās prasības kredītiestādes valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem. Tur cita starpā teikts, ka iepriekš minētajiem jābūt personām, kurām ir “nevainojama reputācija”.
No Kredītiestāžu likuma izriet, ka pirms apstiprināšanas amatā kredītiestādes valdes locekļus padziļināti pēta Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tostarp balstoties uz tiesībsargājošo un kompetento iestāžu sniegto informāciju.
Bērziņš un Bērziņa
Šā gada 30. septembrī “Neatkarīgā” vēstīja, ka “valsts amatpersonas deklarācijā par 2020. gadu R. Bērziņš īpaši uzsver, ka nekustamo īpašumu ir iegādājies “kopā ar sievu”, proti, arī par sievas ienākumiem. Minētais ļauj apgalvot, ka R. Bērziņš pārtiek arī no tālāk izklāstītajiem sievas ienākumiem. Svarīgs aspekts ir R. Bērziņa sievas J. Bērziņas komercdarbība, tās tiešās saites ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem un ienākumi no šo personu biznesa; finansiālā saistība ar Dmitriju Mazepinu SIA “Riga fertilizer terminal”. J. Bērziņai bija un ir joprojām tieša saistība ar un ienākumi no Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautajam Baltkrievijas – Krievijas oligarham D. Mazepinam piederošā uzņēmuma SIA “Riga fertilizer terminal” (reģ. nr. 40103261378). D. Mazepinam šajā uzņēmumā pieder kontrolpakete – 51% daļu. J. Bērziņa bija šā uzņēmuma padomes locekle līdz 2022. gada 4. martam. Uzņēmuma padome, atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, pārstāv un aizstāv akcionāru/dalībnieku intereses. Proti, līdz 2022. gada 4. martam (pat vēl Ukrainas kara laikā) J. Bērziņa pārstāvēja D. Mazepina intereses viņa uzņēmumā. Padomes locekļa amata atstāšana Jūlijas Bērziņas saistību ar D. Mazepinu neizbeidza. 49% SIA “Riga fertilizer terminal” daļu pieder SIA “Rīgas tirdzniecības osta”, kurā vēl šobrīd J. Bērziņa ir valdes locekle. Tas nozīmē, ka ir gan juridisks, gan arī faktisks pamats teikt, ka J. Bērziņa joprojām tieši sadarbojas ar D. Mazepinu. Arī pēc kara sākuma un pēc D. Mazepina iekļaušanas sankciju sarakstā.”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: nra.lv
Interesanti būtu vērot ierēdņu entuziasmu, ja nāktu gaismā, ka viņam ir saistība, piemēram, ar Aivaru. Tad gan lidotu ātri, un prezidents ar’ noteikti nāktu klajā ar paziņojumu. Klauni un noziedznieki vada mūsu valsti.
Ja tik ļoti ilgojies vērot entuziasmu Aivara čakarēšanā, aizstaigā uz kādu apelācijas tiesas sēdi ķer momentu.
Kad levita Jūrmalas kaimiņš šeflers tiks izraidīts no Latvijas?
Ja reiz neviens nesatraucas, arī Ritumam vajadzētu nomierināties.
Arī tas, ka Rietumu bankai pieder banka Krievijā (vai patiesībā otrādi), nevienu nesatrauc