Kalvītis negaidīti atkāpies no vadošā amata Rāvju un Šķēļu ģimenēm piederošajā uzņēmumā

Kādreizējais ministru prezidents Aigars Kalvītis, kurš vēl tikai pagājušajā nedēļā tika iecelts par Rāvju un Šķēļu ģimenēm piederošā SIA “Baltā kāpa” valdes priekšsēdētāju, otrdien paziņoja par atkāpšanos no amata.

“Aizvadītajā nedēļā mani apstiprināja SIA “Baltā Kāpa” valdes priekšsēdētāja amatā. Padziļināti iepazīstoties ar šī apjomīgā nekustamo īpašumu projekta attīstības plāniem, veicamo darbu apjomu un tam nepieciešamo laiku, izvērtēju savas iespējas, resursus kā arī manas šī brīža jau esošās saistības.

Rezultātā esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no pienākumu pildīšanas valdes priekšsēdētāja amatā, par to attiecīgi informējot uzņēmuma kapitāldaļu turētājus. Uzņēmums respektē manu lēmumu, par ko esmu pateicīgs. Novēlu SIA “Baltā Kāpa” panākumus projekta realizācijā,” paziņojumā medijiem pavēstīja Kalvītis.

kĀ zināms, minētā firma vienādās daļās pieder kādreizējā premjera un Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles ģimenes SIA “Inpo 11” un ar būvuzņēmēja Gunta Rāvja ģimeni saistītajai SIA “Grif 8”. “Baltās kāpas” valdē ir arī Juris Dreimanis, kura vārds atrodams daudzos citos ar Šķēles ģimeni saistītos uzņēmumos, un Anna Lisenko, kura tieši tāpat darbojas daudzos Rāvju ģimenes uzņēmumos. “Baltās kāpas” priekšvēsturi ir pavadījuši vairāki skandāli.

“Baltās kāpas” īpašums atrodas Jūrmalā, Lielupes krastā, pie pašas ietekas jūrā, iepretim upes otrajā krastā ir dabas objekts – Baltā kāpa. Šajā teritorijā kādreiz saimniekoja viens no padomju laika turīgākajiem zvejnieku kolhoziem “Uzvara”.

Tam piederēja visai liela kuģu flote, turību vairoja arī sešdesmitajos gados uzbūvētais zivju konservu cehs, kolhozā strādāja vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Deviņdesmito gadu sākumā kolhozs pārtapa par akciju sabiedrību “Jūraslīcis” un bija viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kam piederēja tiesības ražot konservus “Rīgas šprotes eļļā” – šo privilēģiju arī nācās aizstāvēt komerciālos strīdos.

Tomēr 2002. gadā, tā arī neatkopjoties pēc krīzes Krievijā, uzņēmums bija spiests izsludināt maksātnespēju, un viens no lielākajiem kreditoriem bija “Latvijas gāze”. Uzņēmumam bija arī vienu miljonu liels nodokļu parāds, un beigās valsts bija spiesta samaksāt bijušajiem darbiniekiem 115 000 latu.

Pēc maksātnespējas izsludināšanas 2003. gada pavasarī bijušā kolhoza teritorijā esošās 27 celtnes kopā ar komunikācijām un ceļiem izsolē par 1,6 miljoniem latu iegādājās SIA “Kurzemes degviela”, taču zeme palika valsts īpašumā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: jauns.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


3
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Hav
Hav

Citur labāki pīrādziņi

Aivars Pārcēlājs Zinātājs
Aivars Pārcēlājs Zinātājs

Varbūt par SAB direktoru ir sataisījies?

Leo
Leo

Nu , un tad , kādam ir problēmas ?