Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 326,3 miljonu eiro peļņu, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp decembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 28,5 miljonu eiro apmērā.
Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2022.gada 31.decembrī bija 26,026 miljardi eiro, kas ir par 6,9% jeb 1,67 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,357 miljardi eiro.
2022.gada beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,394 miljardi eiro, kas ir par 7,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,315 miljardus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu apmērs bija 79,2 miljoni eiro, kas ir par 13,2% mazāk.
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu apmērs decembra beigās bija 17,997 miljardi eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā pirms gada.
Tostarp noguldījumi eiro bija 16,693 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās – 1,304 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2021.gada beigām ir palielinājies par 8,3%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audis par 15,7%.
Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves decembra beigās bija 3,214 miljardi eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2021.gada beigās.
2021.gadā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 257,9 miljoni eiro.
Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: db.lv
Tās jau nav Latvijas bankas. Tās ir Zviedrijas u.c valstu bankas. Kredītus, hipotēkas maksā gandrīz visas jaunās ģimenes, jo kaut kur taču jādzīvo. Peļņa no bankām jau aiziet uz rietumvalstīm, piem to pašu Zviedriju, ceļ turienes labklājību uz šejienes jauno ģimeņu rēķina. Un tad te cilvēkiem televizors stāsta, ka te cilvēki slinki, neefektīvi strādā, ka Zviedrs vai Vācietis gan darbā “irsu plēš pušu”. Un pēc cik ilga laika sasniegsim zviedru dzīves līmeni. Mana atbilde ir tik ilgi kamēr celsim turienes labklājību tik ilgi nekad. Un tikmēr būs bedre demogrāfijā kamēr jaunajām ģimenēm jāgrābj kredīti un viņu bērniem nākotne draud obligātais… lasīt vēl »
Tās ne tikai nav Latvijas bankas. Lielākotiesu tās vispār nav bankas. Latvijā ir tikai divas, kuras atbilst definīcijai banka. Kad Parex no Latvijas bankas saņēma licenci veikt banku darbības, tas bija vnk valūtas maiņas kiosks. Un nekas nav mainījies. Trasta komercbankai, kurā savulaik pastrādāja arī finansu ministrs Reirs, vispār nebija bankas licences. Bet latvāņus jau pārliecina pildspalvas ar logo
Šogad būs mazāk. Visticamāk, pret Putina Rietumu banku tiks vērstas sankcijas.