Latvijā 30% iedzīvotāju finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir pasliktinājusies, liecina bankas “Citadele” veiktā aptauja.
Vienlaikus 22% iedzīvotāju norādījuši, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies, bet 43% pauduši, ka viņi būtiskas pārmaiņas nejūt.
Aptaujā secināts, ka ir izteiktas atšķirības starp vecuma grupām. Vispozitīvāk finansiālo situāciju vērtē jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem – 32% norādījuši uz uzlabojumiem, kamēr 21% izjutis situācijas pasliktināšanos. To lielā mērā nosaka ienākumu pieaugums un aktīvāka iesaiste darba tirgū.
Savukārt vecākajās grupās situācija ir pretēja. Iedzīvotāju vidū vecumā no 60 līdz 74 gadiem 34% norādījuši uz finansiālās situācijas pasliktināšanos, bet 14% – uz uzlabojumiem. Šajā grupā būtiskāko ietekmi rada patēriņa, īpaši pārtikas un ar mājokli saistīto pakalpojumu, cenu kāpums un veselības izdevumi.
Tajā pašā laikā vidējā vecuma grupās dominē stabilitāte – piemēram, 40-49 gadu vecumā gandrīz puse iedzīvotāju norādījuši, ka viņu finansiālā situācija nav mainījusies.
Rīgā situācija ir salīdzinoši labvēlīgāka – 22% iedzīvotāju pauduši, ka situācija ir uzlabojusies, kamēr 28% norādījuši, ka tā ir pasliktinājusies.
Savukārt citos reģionos biežāk dominē stagnācija vai pasliktināšanās. Latgalē 14% iedzīvotāju atzīmējuši uzlabojumus, bet aptuveni trešdaļa – pasliktināšanos. Līdzīgas tendences vērojamas arī Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē.
Visos reģionos galvenais faktors, kas ietekmē finansiālo situāciju, ir cenu kāpums. Aptaujā 56% respondentu atzīmējuši, ka viņi izjūt cenu kāpumu.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, lai gan ienākumi atsevišķās sabiedrības grupās turpina augt, kopējais noskaņojums liecina par stagnāciju. Galvenais iemesls ir cenu kāpums, kas lielā mērā nomāc algu pieauguma efektu.
Bankas makroekonomiskās prognozes min, ka inflācija 2026. gadā varētu sasniegt 3,2%, kamēr ekonomikas izaugsme saglabāsies mērena – ap 1,8%. Lai arī vidējā darba samaksa valstī šogad varētu pieaugt par aptuveni 6,4%, pirktspējas kāpums dažādām iedzīvotāju grupām būs atšķirīgs. Vienlaikus bezdarba līmenis saglabājas stabils – ap 6,5%.
Pēc ekonomista teiktā, būtiska ietekme būs arī ārējiem faktoriem. Ģeopolitiskās situācijas attīstība Tuvajos Austrumos var gan mazināt, gan pastiprināt inflācijas spiedienu.
Iedzīvotāju aptauju banka “Citadele” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija” veica 2026. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!