Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Ietekme un nauda

EK pazemina Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi

Eiropas Komisija (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs sagaida, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saglabāsies nemainīgs.

Tā ir sliktāka prognoze par EK maijā paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas ekonomika 2024.gadā pieaugs par 1,7%.

Vienlaikus piektdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 1%, nevis par 2,6%, kā tika lēsts iepriekš.

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 1,2% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 2,2% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 2,8% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek lēsta palielināšanās līdz 3,2% no IKP.

EK ziņojumā teikts, ka Latvijas ekonomika 2024.gadā piedzīvos stagnāciju. Iedzīvotāju patēriņa izdevumi vēl nav atjaunojušies, neskatoties uz izteiktu algu kāpumu, savukārt valsts izdevumi saglabāsies augsti, ņemot vērā papildu izdevumus veselības aprūpei un pētniecībai.

Vienlaikus komisija prognozē, ka Igaunijas ekonomika šogad samazināsies par 1%, bet nākamgad gaidāma izaugsme 1,1% apmērā. Inflācija Igaunijā gan šogad, gan nākamgad lēsta 3,6% apmērā.

Tikmēr izaugsme šogad starp Baltijas valstīm gaidāma vien Lietuvā, kur tiek prognozēts IKP kāpums par 2,2%, kas nākamgad paātrināsies līdz 3%. Lietuvā EK šogad prognozē 0,9% inflāciju, kas nākamgad pieaugs līdz 1,7%.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 0,9%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 1,5%. Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos attiecīgi 0,8% un 1,3%.

Inflācija ES šogad prognozēta 2,6%, bet nākamgad tiek gaidīta tās samazināšanās līdz 2,4%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 2,4% un 2,1%.

“ES ekonomikai pakāpeniski atveseļojoties, nākamgad izaugsmei vajadzētu paātrināties, palielinoties patēriņam, ko veicinās pirktspējas pieaugums un rekordzemais bezdarba līmenis, kā arī gaidāmā investīciju vides uzlabošanās. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko neskaidrību un daudzos riskus, mēs nedrīkstam būt bezrūpīgi. Mums jārisina ilgstoši pastāvošās strukturālās problēmas, jāpalielina ražīgums un jānodrošina, lai ES ekonomika kopumā saglabātu konkurētspēju pasaules mērogā. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis īstenotu visas atveseļošanas un noturības mehānismos paredzētās reformas un investīcijas, kā arī samazinātu valsts parādsaistības atbilstoši jaunajiem fiskālajiem noteikumiem,” norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

EK šogad straujāko IKP kāpumu prognozē Maltā (+5%), Horvātijā un Kiprā (abās valstīs +3,6%), Spānijā (+3%), kā arī Slovākijā un Lietuvā (abās valstīs +2,2%). Toties lejupslīde šogad gaidāma Vācijā (-0,1%), Somijā (-0,3%), Īrijā (-0,5%), Austrijā (-0,6%) un Igaunijā.

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (3)

3 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
Perpendukils
2 g. atpakaļ

Inflācija ir 2%? Tiešām?
Realitātē – 2014. gadā 2 litri Brālis maksāja 2€, tagad – 1 litrs 2,30€.
Tiešām 2%?
Pēc kādas skaitīšanas sistēmas tas būtu? hexadecimālā? oktālā? Perdindālā?

turlais
2 g. atpakaļ

ĀM likvidēt kā nevajadzīgu – mums savas ārpolitikas nav. Kadi miljoni 20 ieekonomēsies…

uz jaunām uzvarām
2 g. atpakaļ

Kas te jauns- arī pasaule novērtē zeltmatīšu valdības īpašos sasniegumus, padomju varas uzvaras untitānisko cīņu par jaunu babeņu padomju veidošanu . Varam visu nolaist pa burbuli, bet premjere pie cepures taču sen varēja valkāt pāva spalvu vai kādu kroni- var taču izpausties bezgaumībā un nespējā nojauts etiķetes pamatus

Dalīties ar rakstu