Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2023. gadā ir sasniedzis viszemāko vērtību, sasniedzot 1.9 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2022. gada mērījumiem ir nokrities par 0,4 punktiem. Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023”, ziņo TV3.
“Šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi – samazinājies to investoru skaits, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā: no 79% 2022. gadā līdz 67% 2023. gadā. Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.
Turklāt augstais birokrātijas slogs uzņēmumiem noved pie liela darba apjoma un augstākām izmaksām, kā rezultātā cieš gala patērētāji. Latvijas izaicinājums ir ilgtermiņa vīzijas definēšana, kas iezīmētu skaidru stratēģiju par nepieciešamām pārmaiņām. Vīzija ir ļoti būtiska, lai investori justos droši un gaidīti Latvijā,” norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Investīciju klimatu Latvijā investori vērtē ar vēsturiski viszemāko vērtējumu. Jautāti par iemesliem zemajam vērtējumam, vairākums investoru izceļ ģeopolitisko situāciju, minot arī kvalificēta darbaspēka nepieejamību, augstas darbaspēka izmaksas un nepārdomātu normatīvo regulējumu. Vienlaikus ievērojami zemāk investori novērtējuši arī politikas veidotāju darbu investīciju piesaistē – ar 2,4 punktiem 5-punktu skalā. Tas ir zemākais vērtējums kopš 2017. gada. Lai arī ir uzlabojusies komunikācija ar politikas veidotājiem un ir jūtama viņu vēlme ieklausīties, investoru skatījumā, trūkst reālas rīcības. Investori arī norāda, ka skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo nav skaidra pozicionējuma, kas izceltu Latvijas stiprās puses.
2023. gada pētījumā lielāka uzmanība tika pievērsta tieši administratīvajam slogam, tieši to izceļot kā būtisku faktoru, kas kavē Latvijas konkurētspēju un investīciju piesaisti. Administratīvo slogu Latvijā rada augsts birokrātijas līmenis, koordinācijas trūkums starp publiskā sektora iestādēm, izmērāmu mērķu neesamība valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem un sarežģīts normatīvais regulējums.
Administratīvais slogs vērojams it visās jomās – būvniecībā, nodarbinātībā, tieslietu sistēmā, nodokļu administrēšanā u.c. Investori norāda, ka administratīvais slogs rada papildu darbu, sadārdzina izmaksas un rada nenoteiktības sajūtu, atturot no tālākām investīcijām Latvijā.
Kritiskais investoru vērtējums iezīmē tos izaicinājumus, kuri jārisina valsts pārvaldei. Tie ir saistīti ar darbaspēka pieejamību un cilvēkkapitāla attīstību, publiskā sektora modernizāciju, caurpīdīguma un paredzamības nodrošināšanu, kā arī godīgas konkurences veicināšanu valsts kapitālsabiedrību un uzņēmumu starpā. Šie problēmjautājumi tostarp iezīmē jomas, kurās investori vērtējumā, bijis vismazākais progress pēdējā gada laikā, pieprasot tūlītēju rīcību no politikas veidotājiem!
Kopumā tikai 67% investoru apstiprinājuši, ka plāno turpināt investīcijas Latvijā, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pētījuma vēsturē.
Vairāki investori atzīst – investēt citās Baltijas valstīs ir kļuvis vieglāk, gan iekšējā tirgus lieluma, gan zemākas birokrātijas dēļ. Savukārt tie investori, kas vēl nav izlēmuši, sagaida skaidru vīziju par valsts attīstību.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu un Vācijas–Baltijas tirdzniecības kameru 26. aprīlī plkst. 10.00 organizē diskusiju “Investīciju vide Latvijā: risinājumi investīciju piesaistei”, kuras laikā iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nupat var sist uzvaras bungas par zemāko vietu sasniegšanu. Sen tika bāzts visiem valsts pārvaldē degunā, ka izglītība ir uz grunti, birokrātija vispārākā, likumi vissamezglotākie, bankas vissīkākās un uzņēmēji vislielākie kooperēties negriboši vienpaši.
Aizej un pabungo pa Jaunās vienotības stulbajiem un nelietīgajiem pauriem, tie labi skanēs. “Nelietīgi” tāpēc, ka bija teikts, ka tā nedrīkst darīt, bet darīja.
Inestori nesaprot. Vajadzīga plašāka politinfrmacija vai pat kursi. Biedri nenovērtē pilnīgo pŗeju uz padomju varu un jebkuru lēmumu atlikšanas uz stiepšanas brīnisko paks, kas nodrošina bezatbildību un nesodāmību. Nav sapratuši, ka pats galvenais taču ir – Stambula vietā un e taču visu prblēmu atrsinajums, ko tad vē var paraments un valdība dot tautai? To laimi taču! Nu nevajag taiem laimigjiem dabas lūkošanā un dzīves baudīšanā neko, kas traucē. Nu kam var vjadzēt kaut kādu gāzes termināli, vai vjaparkus, uzņēmumus t.sk. pasu bauru saražoto mēslu sakopšanai un lividēšanai, kaut kādu stadiou vai nedod Dies kādu ražošanu. Tas tačuvr traucēt putniņu labsajūtas-… lasīt vēl »
Par to ka Latvija līdz tam nonāks, tiktokā daudzi jau sen brīdināja. Runāja arī par iemesliem, kas pie tā novedīs. Vajadzēja sagaidīt, kad piepildās tiktoka ekspertu prognozes, lai beidzot to ieraudzītu arī “izglītotie” eksperti un nozaru profesionāļi. Jā, protams, arī tiktokā ir feiks, tāpat kā twiterī, tāpat kā panorāmā, delfos. Bet ir arī daļa patiesības, tāpat kā tajā pašā twiterī, delfos, panorāmā. Puaro.lv kādreiz, ļoti sen, bija labs raksts par pūļa gudrību. Izglītotajiem nozeres ekspertiem un valdībai kādreiz vajadzētu prast ieklausīties parastajos cilvēkos, nevis cenzēt, uzspiest savu vienīgo pareizo viedokli, ignorējot jebkādu veselo saprātu. Savu pareizību pamatojot ar savu izglītību,… lasīt vēl »