220 milj. armijas pārtikas iepirkums: “Zītari LZ” vadība apgalvo, ka neesot zinājusi par līguma plānoto summu

Gatavojot piedāvājumu publiskajam iepirkumam par loģistikas pakalpojumu sniegšanu pārtikas piegādei armijas vajadzībām, uzņēmumam “Zītari LZ” nebija zināms, ka līguma plānotā summa ir līdz 220 miljoniem eiro, apgalvoja “Zītari LZ” valdes priekšsēdētāja Laura Zeltiņa.

Aizsardzības ministrijā (AM) pavēstīts, ka līgums tika noslēgts uz pieciem gadiem par maksimālo piegādes summu līdz 220 miljoniem eiro. Pēc līguma noslēgšanas līdz 21.martam Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir pārskaitījuši “Zītari LZ” 194 474 eiro.

Zeltiņa norādīja, ka minētā informācija rada nepareizu priekšstatu par lietas apstākļiem. Viņa skaidroja, ka NBS maksājums 195 000 eiro apmērā nepienākas “Zītari LZ”, bet pārtikas produktu piegādātājiem, kuri ir arī saņēmuši visu šo naudas summu.

“Zītari LZ” pienākas atlīdzība 3% apmērā no ikdienas pārtikas piegādēm, ko veido administrēšanas izmaksas, kuras ietver pasūtījuma e-platformas izveides, uzturēšanas, potenciālo un esošo trūkumu novēršanas un e-platformas izmantošanas apmācības izmaksas, nepieciešamo pārtikas produktu ražotāju un piegādātāju atlasi, pasūtījumu izpildes administrēšanas izmaksas, “Zītari LZ” peļņu par sniegto pakalpojumu, kā arī visus valsts un pašvaldības noteiktos nodokļus un nodevas, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

Atbilstoši līgumam 3% atlīdzības samaksa “Zītari LZ” ir paredzēta līdz katra mēneša 7.datumam par iepriekšējā mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz šim brīdim uzņēmums vēl neesot saņēmis šo līgumā noteikto atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

“Vēlos uzsvērt, ka, gatavojot piedāvājumu publiskajam iepirkumam, “Zītari LZ” nebija zināms, ka līguma plānotā summa ir līdz 220 miljoniem eiro. Būtiski, ka samaksa “Zītari LZ” tiek veikta tikai par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši NBS pasūtīto un saņemto pārtikas produktu daudzumam,” norādīja Zeltiņa.

No publiski pieejamās informācijas izriet, ka faktiskās ikdienas pārtikas piegādes NBS vajadzībām gadā ir astoņu miljonu eiro apmērā. Tātad, nodrošinot pārtikas piegādes NBS vajadzībām 100% apmērā, “Zītari LZ” saņemtu atlīdzību 240 000 eiro gadā, norādīja Zeltiņa.

Viņa skaidroja, ka pats iepirkuma līguma pamats – e-platforma – ir jau noslēguma procesā, un tajā uzņēmums ieguldījis lielus līdzekļus. Uz publiskajā telpā paustajiem pārmetumiem par to, kā “Zītari LZ” spēs pildīt līgumu ar saviem deviņiem transportlīdzekļiem, Zeltiņa norādīja, ka līgumā nav punkta par nepieciešamo autotransporta parku, saldētavām vai noliktavām.

“Mēs darbojamies kā administrators ar šīs e-platformas palīdzību. Mēs esam kā administrators starp NBS bāzēm, ēdnīcām un Latvijas ražotājiem vai piegādātājiem. Šajā e-platformā katrs ražotājs var iesniegt savu preci ar cenu un izskatu. Ražotāji slēdz līgumus ar mums un tālāk pieslēdzas aizsardzības resors, kuram šajā platformā ir iespējas iepazīties ar piedāvājumu un cenām. “Zītari LZ” tikai administrē šo platformu, un mēs paši preces nevedam, jo piegādes veic paši ražotāji, ar kuriem sadarbojamies, un tādu ir ļoti daudz, tostarp, tie, kuri paši piedalījās minētajā iepirkuma konkursā,” uzsvēra Zeltiņa.

Publiskajā telpā esot dzirdēts par aizsardzības resora iespējamiem plāniem lauzt līgumu, taču Zeltiņai patlaban bija grūti pateikt kāda būs uzņēmuma rīcība, ja notiks vienpusēja atkāpšanās no līguma.

“Manis vadītais uzņēmums ir dibināts pirms aptuveni 30 gadiem, un šajā laikā visādi ir gājis. Tagad mēs publiski tiekam pasniegta kā necila firma, kas pamesta saplosīšanai. Faktiski mūsu reputācija ir iznīcināta ar atsevišķu plašsaziņas līdzekļu un publisku personu veidoto kampaņu,” uzskata uzņēmuma vadītāja.

Zeltiņai ir sava versija par personām, kuras patiesībā stāv aiz šīs nomelnojošās kampaņas, taču patlaban viņa par to nevēloties runāt. Vienlaikus viņa veltīja kritiku atsevišķiem medijiem, kas, neiedziļinoties publiski pieejamos līguma dokumentos, pauduši “puspatiesības un izdomājumus”.

Plašāku ieskatu līguma niansēs uzņēmuma pārstāve gan nevarot sniegt, jo Aizsardzības ministrijā esot parakstīts konfidencialitātes līgums, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) parakstīts dokuments par ziņu neizpaušanu.

KNAB paziņojis, ka izmeklētajā kriminālprocesā tiesības uz aizstāvību ir arī uzņēmuma pārstāvim, tomēr Zeltiņai šādas informācijas nav, lai arī KNAB pratinājis vairākus uzņēmumā strādājošos. Vienlaikus viņa nenoliedza biroja veiktu kratīšanu “Zītari LZ”, taču viņai pašai esot piemērots liecinieces statuss.

Zeltiņa arī noliedza, ka viņai būtu saistība ar politiķiem, ņemot vērā, ka iepirkuma komisijas sastāvā bija toreizējā aizsardzības ministra padomnieks un pašreizējās aizsardzības ministres nu jau bijušais partijas biedrs. Uzņēmuma īpašniece ar šiem cilvēkiem nekad neesot tikusies.

Kopumā, vērtējot starp valsti un “Zītari LZ” noslēgto līgumu, Zeltiņa uzskata, ka tas ir labs projekts un tā realizācijā valsts nevis zaudētu, bet iegūtu, jo pārtikas piegādē tiktu iesaistīti pašmāju ražotāji.

Kā ziņots, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) iepriekš norādījusi, ka aizsardzības resors vērtē līguma iespējamās laušanas juridiskos aspektus. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir parakstījis rezolūciju, ar kuru ministrijai uzdots vērtēt iespējas lauzt līgumu.

Mūrniece arī paziņojusi, ka plānotā līguma summa nemaz neatbilst NBS budžeta iespējām.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: TV3

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

9 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Kirpičinskis
Kirpičinskis
1 g. atpakaļ

Un cik jūsu radinieki un draugi balsoja par šo kropļu valdību?
Varbūt jāsāk ar cēloņiem, nevis tukši žvankstēt par sekām.

kroplim
kroplim
1 g. atpakaļ
Reply to  Kirpičinskis

Latvijā vismaz ir īsta balsošana, ar izvēli, kamēr Rossijā tu tikai vari tēlot ka mīli caru.

Kurnosovs (segvārds Garisons)
Kurnosovs (segvārds Garisons)
1 g. atpakaļ

Nevar jau visu galvā paturēt, kad daudz darba.

Klementijs
Klementijs
1 g. atpakaļ

Pūķins var. Un galva tam ir maziņa.

Derdz
Derdz
1 g. atpakaļ

Kā auseles kustas, un kas īsti ir patiesā labuma guvējs zitariem vai nav tas kas aizsardzibas ministrijai, nbs, divas lidmašīnas tarragone uzbūvēja un no pārdeva, ja zitarie gūst mazus ienākumus no tā visa, tad kur ņēma naudu https://www.google.lv/amp/s/sputniknewslv.com/amp/20191001/Sprotu-razosanas-iekartas-nopircis-kaliningradas-zvejnieku-kolhozs-12532841.html, piederošo īpašumu – saldētavas un ražošanas iekārtas. Aprīkojumu par 1,2 miljoniem nopirka uzņēmums “Zītari LZ”. Trīs mēnešus vēlāk “Zītari LZ” nopirka vēl viena bankrotējuša zivju pārstrādātāja – “Kuršu zeme” īpašumu par 280 000 eiro. Šī firma apguva eirofondu līdzekļus par 2,8 miljoniem eiro . Vēl 2017.gadā uzņēmums iegādājās iekārtas par pusmiljonu eiro. “Zītari LZ” pamatdarbības veids ir ēdināšanas pakalpojumi. Rīgā un Ventspilī… lasīt vēl »

Kariņš no Delavēras
Kariņš no Delavēras
1 g. atpakaļ
Reply to  Derdz

Lab ka vairs tie patiesie labuma guvēji vairs nav jānorāda

Eriks
Eriks
1 g. atpakaļ

Cik var plivināt tās valgās nevainīgās skropstiņas! Gadiem esmu strādājis zem līgumiem “x gadi un/vai x summa”. Mērķis vienmēr ir “x summa”. (un taisam jaunu līgumu). Mērķis bija visi 200m pirmajā gadā!

Hugo
Hugo
1 g. atpakaļ
Reply to  Eriks

Ja edi tā strādājis tad tev jāzin ka tā tas nedarbojas. Ja iedziļināsies būtībā ne tikai virsrakstā. Tad Zītari saņemtu labi ja 1.5mil piecos gados. Kas protams ir ļoti stipri pa daudz. NBS principā pats to varētu darīt pieņemot pāris cilvēkus. Tik armijai tagad ir milzīgs cilvēku deficīts. Pāris prasmīgus loģistikas specus viņi nedabūs pa tiem grašiem ko tur maksā.

sviesta kauja
sviesta kauja
1 g. atpakaļ

Kā tikt pie 1/3 miljarda? Vienkārši – kļūti par saldējuma/cīsiņu kioska līdzīpašnieku, piesakies konkursā, uzliec administrēšanas izdevumus zem 5%. Done. Tālāk automātiski notiek fantastiskas darbības: neskatoties uz skandālu, tavā kontā parādās 200 000 un ziņa, ka pasūtījumsir 1/3 mljr. Blakus efekts -tavu kiosku apmeklētāji šturmē intereses dēļ, kompānijas nosaukums tiek locīts varas gaiteņos un plāšsaziņā. Tagad droši varam teikt -LV ir brīnumu zeme, kurā viss iespējams. Tomēr šaubu tārps grauž – KNAB uzzīmēs citu bildi veiksmes pasakai.