Sergejs Dolgopolovs

“Saskaņa” sociāldemokrātiskās partijas frakcija

Dzimšanas gads: 1941.

Izglītība:

• Rīgas Politehniskais institūts, Ķīmijas fakultāte, aspirantūra, ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti (1969)
• Rīgas Politehniskais institūts, Ķīmijas fakultāte, inženieris tehnologs (1963)

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē:

• Pašvaldības gaida skaidrus spēles noteikumus /NRAL, 2014/
• Komunālā avārija jeb Kā denacionalizēto namu iemītniekiem dzīvot zem sabrukušiem griestiem /Diena, 2006/
• Vaimanas ap Dudajeva ielu /Latvijas Avīze, 2005/
• Rīgā kļūst gaišāk /Rīgas Balss, 2004/
• Īres maksas griestu atlaišana – sociālais terors pret iedzīvotājiem /Diena, 2004/
• Par mītiņiem, sanāksmēm un apspriedēm: sankcionētām un nesankcionētām /NRAL, 2001/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• 13. Saeimas deputāts
• 12. Saeimas deputāts
• 11. Saeimas deputāts
• 10. Saeimas deputāts
• 9. Saeimas deputāts
• Rīgas domes deputāts
• Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (2001-2006).

13.Saeimā:

• Eiropas lietu komisijas deputāts;
• Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts;
• Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāts;
• Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas deputāts

Dalība partijās:

• Saskaņa – valdes loceklis
• Jaunais Centrs 
• Tautas saskaņas partija 
• Latvijas Komunistiskā partija

Dalība kapitālsabiedrībās: NAV

Pieredze menedžmentā:

• Draudzības un sadarbības fonds – valdes loceklis;
• “CITA POLITIKA” – valdes loceklis;
• Biedrība “PILSONĪBA, IZGLĪTĪBA, KULTŪRA” – valdes loceklis;
• Pilsoņu un nepilsoņu savienība – līdzpriekšsēdētājs

Lielākais kolektīvs, kādu vadījis:

Parādsaistības: NAV

Papildu informācija:

• 10.Saeimas deputāts S. Dolgopolovs  balsojumā par A.Šlesera izdošanu kratīšanai atturējās, tādējādi piepulcējoties to deputātu lokam, kuri liedza KNAB veikt operatīvo darbību pret Saeimas deputātu A.Šleseru, nosargājot viņa imunitāti;
• Strādājis Rīgas Pusvadītāju ierīču rūpnīcā (no 1971. gada – Alfa) par tehnologu ķīmijas cehā (rūpnīca Nr. 2). Viņu ievēlēja par rūpnīcas komjaunatnes organizācijas sekretāra vietnieku. Vēlāk viņu izraudzīja par ceha priekšnieku. Nostrādājis rūpnīcā četrus gadus, Dolgopolovs iestājās aspirantūrā, uzrakstīja disertāciju, taču nolēma to neaizstāvēt, jo bija vīlies akadēmiskajā karjerā. Viņš turpināja darbu Pusvadītāju aparātu rūpnīcā augstākās kategorijas inženiera-tehnologa amatā;
• 1969.–1974. gadā S. Dolgopolovs strādāja Latvijas Komjaunatnes Centrālajā komitejā, pēc tam LR arodbiedrību padomē, bija padomes priekšsēdētāja Augusta Zitmaņa palīgs. Vēlāk kļuva par   organizatoriskā darba nodaļas vadītāju, kas Latvijas arodbiedrību padomē bija galvenā. Arodbiedrību darbā S. Dolgopolovs strādāja līdz 1989. gadam;
• Neilgu laiku darbojās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas aparātā – viņa pienākumos ietilpa kontaktu uzturēšana ar neformālām organizācijām, to skaitā – ar  Latvijas Tautas fronti;
• 1993. gadā Sergejs Dolgopolovs bija viens no  Tautas saskaņas partijas dibinātājiem un tās valdes loceklis. Viņš bija arī viens no partiju politiskās apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”  radīšanas iniciatoriem un ideologiem, apvienība tika izveidota 1998. gadā, tās sastāvā iekļāvās kustība “Līdztiesība”,  Tautas saskaņas partija, Latvijas Sociālistiskā partija un Krievu partija;  
• 2015. gada sākumā “Saskaņa” izvirzīja S. Dolgopolovu kā savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās, taču viņš netika ievēlēts.
• Kandidēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no “Saskaņas Centra” saraksta, taču netika ievēlēts; 
• Bijis Komunistiskās partijas biedrs (ŠEIT vairāk);
• 2003. gadā tika izslēgts no Tautas Saskaņas partijas pēc konflikta ar tās līderi Jāni Jurkānu, tāpēc kopā ar domubiedriem izveidoja biedrību “Cita Politika”. 2004. gadā uz tās bāzes Dolgopolovs izveidoja jaunu partiju “Jaunais Centrs” un kā tās līderis 2005. gadā tika ievēlēts Rīgas domē. ŠEIT vairāk;
• Darbojas Draudzības un sadarbības fonda, biedrību “Cita Politika”,
  “PILSONĪBA, IZGLĪTĪBA, KULTŪRA” valdēs, Pilsoņu un nepilsoņu savienības līdzpriekšsēdētājs